3 padomi vecākiem, kā bērnam izskaidrot, kas ir nodokļi
Izglītojot bērnus finanšu pratības jomā, tai skaitā par to, kas īsti ir vecāku tik bieži pieminētie nodokļi, mēs paveram iespēju jaunās paaudzes acīs mainīt nodokļu vērtību. Proti, dominējošajam viedoklim vajadzētu būt, ka nodokļi ir sabiedrības potenciāla iespēja labākai dzīvei, nevis piespiedu izdevumi. Kā bērniem saprotamā valodā izskaidrot, kas ir nodokļi, stāsta „Mammamuntetiem.lv” „Bērnu universitātes” „Swedbank naudas studijas bērniem” pasniedzējs Kristaps Auzāns.
Modernā pasaule diez vai būtu iespējama bez nodokļu maksātājiem. Apšaubāma ir ideja, ka, piemēram, ceļu infrastruktūru varētu izveidot, tikai balstoties uz iniciatīvu. Nodokļu maksāšanas nepieciešamība būtu jāsaprot ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Svarīgākais ir ar bērniem runāt viņiem saprotamā valodā. Ja uz kādu no mazā cilvēka uzdotajiem jautājumiem vecāks pats nezina atbildi, būtu labi to meklēt kopā. Vēl viens variants ir pieteikt savu atvasi mācībām „Bērnu universitātes” studiju programmā, kur sākumskolas vecuma bērniem mācības notiek bez maksas.
Šeit 3 padomi, ko un kā bērnam stāstīt par nodokļiem.
Visticamāk, bērns no vecāku mutes ir dzirdējis terminu „nodokļi”, tāpēc var apjautāties, ko pieaugušie par to zina. Nav būtiski skaidrot par maksājamo nodokļu apjomiem – tie mainās salīdzinoši strauji, un šobrīd grūti iedomāties, par ko nodokļus maksās paši bērni, kad būs pieauguši. Piemēram, vēsturē dažās valstīs nodokļi bija jāmaksā par to, ka mājai ir skurstenis, logi, vai arī par savu nacionālo piederību. Skaidrojot, kas ir nodokļi, var izmantot salīdzinājumu, piemēram, par naudas vākšanu klases ekskursijai. Šajā gadījumā iegulda katrs, bet labums ir visiem – par iegūtajiem līdzekļiem tiek samaksāts par autobusa nomu, algots gids, pirktas grupas biļetes muzejos utt.
2. Nodokļu izlietošanu parādi ar piemēriem. Būtiskāk ir skaidrot bērniem par nodokļu izlietojumu. Svarīgi ir mācīt un ar piemēriem parādīt nodokļu izlietojumu, tādējādi jau no mazotnes liekot saprast, ka daudzu it kā pašsaprotamu, kā arī skaistu lietu nebūtu, ja netiktu maksāti nodokļi. Piemēram, bez nodokļu maksātāju naudas nebūtu iespējami skaistie Dziesmu svētki. Tāpat par nodokļu naudu tiek uzturētas skolas, bērnudārzi. Svarīgi ir minēt bērnam aktuālus piemērus. Labākais veids, kā veidot izpratni par konkrētu jomu, ir vienkāršu jautājumu uzdošana. Arī autobusu pieturas tiek iekārtotas par līdzekļiem, kas gūti no nodokļiem, tāpēc šis var būt konkrēts piemērs, ko pārspriest. Lietderīgi jautājumi, ko par sabiedriskā transporta pieturu uzdot bērnam:
▪ Kas izmanto pieturu?
▪ Kas ir uzbūvējis pieturu?
▪ Kāpēc šie cilvēki iekārtoja pieturu?
▪ Kur viņi šim nolūkam ņēma naudu?
▪ Kāds viņiem labums no šīs pieturas?
▪ Kāds mums labums no pieturas?
▪ Kas notiktu, ja nebūtu pieturas?
. Iespējams, bērns ir dzirdējis vecākus dusmojamies: „Un par to es maksāju nodokļus?!” Ja bērns vēlas precizēt šā izteikuma būtību, neatbildi ar frāzi: „Kad paaugsies, sapratīsi!” Bērnam ir jāsniedz atbilde viņam saprotamā valodā, un nav būtiski, cik sarežģīts izklausās temats. Ir lieki bērnam iegalvot, ka nodokļu maksāšana ir nejēdzīga, – tā sabiedrībai ir potenciāla iespēja veidot labāku dzīvi. Tajā pašā laikā vecāki ar piemēriem var parādīt, kur, viņuprāt, nodokļi ir iztērēti neapdomīgi un kāpēc viņi tā uzskata, kā arī paskaidrot, ka nodokļu maksātāju varā ir būt sabiedriski aktīviem un iesaistīties kārtējās Saeimas vēlēšanās, lai lemtu, kuram uzticēt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu. Tātad, ja piemērs ir par naudas vākšanu klases ekskursijai, tad bērni ir „nodokļu maksātāji”, savukārt skolotāja ir „valdība”, kura nāk ar ekskursiju priekšlikumiem.
mammamuntetiem.lv / Foto: shutterstock
