Kremļa politikas pretinieka Alekseja Navaļnija drosmīgie eņģeļi - kas viņas ir?

Lai arī centrālā figūra šajos notikumos, kas dažbrīd jau robežojas ar farsu, ir pats Navaļnijs, grūti nepamanīt, ka pat grūtākajos laikos pie viņa pleca, slimības gultas, tiesas zāles vai policijas busiņa ir viņa līdzgaitnieces. Pie viņām notiek kratīšanas, viņas ved uz izolatoriem, aiztur, atlaiž, atkal aiztur, bet viņas nepadodas. Kas viņas ir, šie drosmīgie Navaļnija eņģeļi?

Par spīti visam

Kā turpmāk attīstīsies notikumi Krievijas varas gaiteņos un politiskajā opozīcijā, skaidri pateikt nevar neviens, tomēr reti kurš notikumu vērotājs varēs noliegt, ka pēdējai bumbai, kuru Navaļnijs uzmeta Kremlim, bija kodolspēks – opozicionārs publicēja filmu, tajā apsūdzot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu galvu reibinošā korupcijā, alkatībā un izšķērdībā, izraisot lielu neapmierinātību valsts iedzīvotājos. Turklāt Navaļnija komandas taktika bija necaursitama. Reti kurš cerēja, ka, atgriežoties dzimtenē, Navaļnijs paliks brīvībā un izspruks cauri sveikā pēc visa tā, ko savārīja, gluži vienkārši nenomirstot, kad viņu mēģināja noindēt.

Tāpēc filma tika palaista, kad jau tā liela daļa pasaules bija piekalusi acis Krievijai, gaidot, kas notiks, opozicionāram atgriežoties mājās. Filma ir guvusi kolosālus panākumus – opozīcijas politiķa komanda publiski sajūsminājās jau tad, kad viņu veikums bija savācis desmit miljonus skatījumu, taču tagad šis skaits jau krietni pārsniedz simts miljonus.

Par spīti Covid-19 pandēmijai, Krievijas pilsētas, sākot no valsts Eiropas daļas un beidzot ar Tālajiem Austrumiem, satricināja iespaidīgi protesti, taču vara tos, ja tā var teikt, veiksmīgi apspieda, piekaujot, apcietinot un visādi citādi izrēķinoties ar neapmierinātajiem. Navaļnija štābs paziņoja, ka maina stratēģiju, jo aizturēšanu un represiju dēļ rīkot šīs akcijas kļūst arvien grūtāk. Opozicionāra komanda grasās ķerties pie ārpolitiskiem ieročiem un sola darīt tā, ka ikviens ārvalstu politiķis, ja runā ar Putinu, tad tikai par jautājumiem, kas skar Navaļniju un viņa atbrīvošanu no cietuma.

Navaļnijs savai komandai licis “rakt” par Putina īpašumiem pat tad, kad gulēja reanimācijā. Pēcāk viņš izveidoja plānu, kā būtu jādarbojas paša dibinātajam Korupcijas apkarošanas fondam, kad viņu arestēs, un pat izveidojis sarakstu ar personām, kuras viņš grib redzēt iekļautas Rietumvalstu melnajos sarakstos.

Navaļnija kritiķi bieži norāda, ka diez vai opozicionāra mērķis ir nesavtīgi izglābt Krieviju no ļaundariem un gan jau aiz viņa ir lielākas intereses, kuru īstenošanu dāsni finansē ārvalstis. To, kāda ir patiesība un kam bija taisnība, rādīs laiks, bet viens ir neapstrīdams – Kremļa opozicionārs ap sevi spēj pulcēt harismātiskus, talantīgus, lojālus un ļoti drosmīgus cilvēkus.

Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša

Trīsdesmit vienu gadu vecā Jarmiša, teicamniece no Krievijas dienvidu pilsētas Rostovas pie Donas. Pēc dalības televīzijas šovā Gudrinieki un gudrinieces bez iestājeksāmeniem tika Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā (MGIMO) žurnālistikas fakultātē, pēc kuras absolvēšanas pastrādāja dažādu iestāžu preses dienestos, bet Navaļnija komandā nonāca laikā, kad viņš kandidēja Maskavas mēra vēlēšanās 2013. gadā, un pēcāk kļuva ne tikai par paša opozicionāra, bet arī Korupcijas apkarošanas fonda preses sekretāri.

Viņa atminas, ka darbojās kā brīvprātīgā vēlēšanu kampaņā, kad pēkšņi vakanta kļuva preses sekretāres vieta, kur pieteikšanās prasības bija uzrādīt sarkano diplomu un uzrakstīt argumentētu eseju. To Jarmiša, savulaik spīdoša studente, esot rakstījusi vairākas dienas un bijusi ļoti satraukusies, tomēr viss izdevās, un viņas ārprātīgā ikdiena varēja sākties.

Pēc tam kad fonds publicēja skandalozo filmu un Krievijas pilsētu ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, Jarmiša tika apcietināta, un viņai piesprieda mājas arestu par epidemioloģiski sanitāro normu pārkāpumiem, mudinot cilvēkus uz pulcēšanos. Korupcijas apkarošanas fonda pārstāvji gan to uzskata par atriebību un izrēķināšanos filmas dēļ. Kiras apcietinājumu pieredze ir jau tik liela, ka viņa pērn izdeva grāmatu, kuras tapšanā viņu iedvesmoja aizturēšanas izolatorā sastaptās sievietes un viņu dzīves stāsti. “Grāmatas darbība sākas cietumā, bet tā nav par cietumu, tā ir par cilvēkiem,” viņa izteikusies, reklamējot savu darbu Navaļnija YouTube kanālā, un piebildusi: “Ceru, ka to neaizliegs.”

2020. gads bija traks ne tikai pasaulei un Navaļnija fondam, bet arī Jarmišai personīgi. 2019. gada nogalē viņas mīļotā vīrieša, arī Korupcijas apkarošanas fonda darbinieka, Ruslana Šavedinova dzīvoklī ielauzās varas pārstāvji, saslēdza viņu roku dzelžos un aizveda dienēt aiz Polārā loka, uz Novaja Zemļu, atraujot Navaļnija darbinieku un Kiras puisi gan no civilizācijas, gan jaunākajām ziņām.

Vēstules viņam tika piegādātas ar lielu kavēšanos un cenzēšanu, bet pieeja televizoram vai radio bija ļoti limitēta. Par to, ka viņa valsts galvaspilsētā visi staigā sejas maskās, viņš uzzināja tikai jūlijā, kad ieradās tiesā Arhangeļskā, kur viņu atbalstīt atbrauca arī Navaļnijs un Jarmiša. Arī viņiem uz sejas bija maskas. Bet par to, ka viņa boss ir saindēts, viņš uzzināja pavisam savādā veidā. Vietā, kur viņš uzturējās, bija tikai radiosakari, pa kuriem paziņoja, ka tuvojas helikopters un no lidlauka jāaizbiedē baltie lāči.

Ar šo sakaru starpniecību kāds pavēstīja, ka Navaļnijs ir komā. Informācija gan bijusi skopa, liekot vairākas dienas neziņā uztraukties un lauzīt galvu par notikušo. Skaidrību vēstulē viesa Kira, kura lidoja kopā ar Navaļniju, kad viņš pēkšņi saļima un pēc lidmašīnas ārkārtējās nosēšanās nonāca slimnīcā. Ne Jarmiša, ne Korupcijas apkarošanas fonda pārstāvji netic, ka viņas drauga brutāla aizraušana uz pasaules malu būtu nesaistīta ar viņu darbību. Proti, vara izmanto katru likuma doto iespēju, lai apkarotu un izrēķinātos ar oponentiem.

Fonda juriste un opozīcijas līdere Ļubova Soboļa

Trīsdesmit trīs gadus vecā Soboļa, līdzīgi kā Jarmiša, arī bijusi izcilniece gan vidusskolā, gan universitātē, kur ieguva grādu jurisprudencē. Viņas kā pilsoniski aktīvas jaunietes ceļi krustojās ar Navaļniju, un izrādījās, ka abi idejiski dodas vienā virzienā. Kadri ar kliedzošu Soboļu, kuru varas pārstāvji aiz padusēm velk uz policijas automašīnu, ir jau sava veida žanra klasika. Viņa pati atzīst, ka jau bērnībā bijusi ļoti ietiepīga un, iedvesmojoties no padomju Šerloka Holmsa piedzīvojumu ekranizācijas, sapņojusi kļūt par izmeklētāju. Var teikt, ka tas arī ir noticis. Soboļa ir ne tikai Navaļnija līdzgaitniece, bet arī pati pulcējusi savus sekotājus un atbalstītājus, izpelnoties titulu “opozīcijas līdere”.

Tomēr kādā intervijā viņa atzinusi, ka šāds apzīmējums viņai nepatīk, jo viņa nedzenas pēc nosaukumiem un ir gatava no vadītājas kļūt par pakļauto, ja kāds ir gudrāks. 2019. gadā Soboļa nolēma izmēģināt spēkus politikā, izvirzot savu kandidatūru Maskavas domes vēlēšanām, tomēr reģistrācija tika atteikta, jo viņai it kā nepietika vēlētāju parakstu, kas bezpartejiskam politiķim ļauj izvirzīt savu kandidatūru deputāta postenim. Vēlēšanu komisija savu lēmumu pamatoja ar to, ka brāķu apmērs savākto parakstu vidū pārsniedz pieļaujamo normu. Vēlāk atklājās, ka līdzīgu atteikumu saņēmuši citi pastāvošās varas oponenti, tāpēc Soboļa cīnījās, pārsūdzēja spriedumus, bet bez panākumiem – vēlēšanās piedalīties viņai aizvien bija liegts, tāpēc sieviete nolēma pieteikt badastreiku, izturot mēnesi. Viņa to pārtrauca tikai pēc sava līdzgaitnieka Alekseja Miņailo mammas lūguma, jo viņas dēls, solidarizējoties šajā protestā ar Soboļu, arī bija sācis badoties.

Vēl krietni pirms Navaļnija indēšanas, vaicāta, vai nebaidās par savu meitu, Soboļa sacīja, ka risks ir jau dzīvot Krievijā vien, pieminot varasiestāžu patvaļu un korumpētību ne tikai augstos līmeņos, bet arī ikdienas dzīvē. Juriste arī atklāja, ka viņai patiesi bija bail, kad uzbrukumu piedzīvoja viņas vīrs, taču par sevi viņa nebaidās. “Es sapratu, ka man nav bail. Es esmu fanātiķe.” Tomēr notikušais ar dzīvesbiedru bija patiesi šausminošs – kāds aiz puķu pušķa aizslēpies vīrietis Soboļas vīram iedūra šļirci ar nezināmu vielu un aizbēga. Par laimi, viņu izdevās glābt, tomēr mediķi atzina, ka iznākums varēja būt arī letāls.

Britu sabiedriskā raidorganizācija BBC Soboļu iekļāva 2019. gada 100 ietekmīgāko sieviešu sarakstā līdzās klimata pārmaiņu aktīvistei Grētai Tūnbergai. Soboļa BBC šā titula kontekstā izteikusies: “Ja godīgi, es pārāk nedomāju par nākotni. Mēs dzīvojam neparedzamā valstī. Te var notikt viss. Bet ilgtermiņā es ticu, ka mēs uzvarēsim. Mēs aizstāvēsim mūsu valsti. Krievija reiz būs brīva un laimīga.” Tomēr pagaidām viņa ir spiesta samierināties ar kratīšanām, aizturēšanu, dažādām apsūdzībām, izsekošanu un pat draudiem dzīvībai, ko sociālajos tīklos saņemot katru dienu. Starp citu, tieši Soboļas sociālie tīkli ir daļa no panākumiem Krievijas iedzīvotāju mobilizēšanā protestiem, jo viņas sekotāju skaits pārsniedz miljonu.

Soboļu izskata un asās mēles dēļ nereti salīdzina ar žurnālisti, 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanu kandidāti Kseniju Sobčaku, taču opozicionārei tas nešķietot ne patīkami, ne glaimojoši, jo viņa Sobčakai neuzticoties.

Sieva Jūlija Navaļnija

Un visbeidzot – galvenais eņģelis – viņa sieva un drosmīga līdzgaitniece Jūlija, kuru Krievijā mēdz dēvēt par opozīcijas pirmo lēdiju un jau salīdzina ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kandidāti Svjatlanu Cihanousku, kura stājās pretī ilggadējam prezidentam Aleksandram Lukašenko, kamēr viņas vīrs, patiesais Lukašenko opozicionārs, bija apcietinājumā. Līdzīgi kā šobrīd Navaļnijs.

Diplomētā starptautisko ekonomisko attiecību speciāliste ar Alekseju, gados jaunu juristu no Maskavas, iepazinās 1998. gadā atpūtas laikā Turcijā, kam sekoja īss randiņu periods un kopdzīve. Jau pēc diviem gadiem Jūlija kļuva par Alekseja sievu un vēl pēc laika – meitas Darjas un dēla Zahara māti. Par viņas bērnību nav zināms tikpat kā nekas. Viņa nekad nav rāvusies pēc publicitātes un intervijas sniedz reti, tomēr vienai pēc rūpīgām pārdomām piekritusi.

Saruna ar modes žurnāla Harper’s Bazaar galveno redaktori Dašu Veledejevu publicēta žurnāla marta numurā, tieši laikā, kad Navaļniju uzvārds rotā daudzu pasaules mediju virsrakstus. Par to Veledejeva arī izteikusies savā Instagram kontā, norādot, ka iecere veidot publikāciju par Jūliju radusies jau sen, taču tā sagadījies, ka pasaules līmeņa ekskluzīvs materiāls ir publicēts tieši “mirstošā glancētā žurnālā”, šādā veidā ironizējot par jau gadiem izteiktām prognozēm, ka drukātā prese un glancētie žurnāli ir tuvu norietam.

Neraugoties uz grūtībām, pāris arī pēc tik ilgiem gadiem laulībā nekautrējas publiski runāt par mīlestību vienam pret otru. Par sajūtām, pamostoties no komas Charite klīnikā Berlīnē, Navaļnijs rakstīja tā: “Mani pamodināja no komas, bet nevienu neatpazīstu, nesaprotu, kas notiek. Nerunāju un nezinu, ko nozīmē runāt. Un viss mans laiks paiet, gaidot, kad atnāks viņa. Kas ir viņa – nav skaidrs. Kā viņa izskatās – arī nezinu. Pat ja man izdodas kaut ko saskatīt ar nenofokusētu skatienu, es vienkārši neesmu spējīgs iegaumēt attēlu. Bet viņa atšķiras, tas man ir skaidrs, tāpēc es visu laiku guļu un viņu gaidu. Viņa atnāk un kļūst par galveno palātā. Viņa ļoti ērti piekārto manu spilvenu. Viņas tonis nebūt nav kluss un līdzjūtīgs. Viņa runā jautri un smejas. Viņa man kaut ko stāsta. Kad viņa ir blakus, stulbās halucinācijas pazūd. Ar viņu ir ļoti labi. Pēcāk viņa aiziet un man kļūst skumji, un es atkal sāku gaidīt.”

Ar “viņa” Navaļnijs domāja Jūliju, kura pacietīgi gaidīja vīru pamostamies no komas un bija līdzās visus garos rehabilitācijas mēnešus. Arī apsveikums Jūlijai nupat aizvadītajā Valentīna dienā, kas tika publicēts Navaļnija Instagram kontā, ir patiesi aizkustinošs. “Mīlu tevi. Un visi joki, kurus saku tiesas sēdēs, ir tāpēc, lai tevi tur pirmajā rindā sasmīdinātu.”

Vai Jūlija gaidīs Navaļniju iznākam no cietuma turpat Krievijā vai tomēr dosies citur, pagaidām zina tikai viņa pati. Pēc vīra apcietināšanas izskanējušas runas par viņas emigrēšanu uz Vāciju, kur pāris nodzīvoja pēdējos piecus mēnešus. Tomēr vēl ilgi pēc tiesas sēdes, kurā Navaļnijam februāra sākumā piesprieda trīsarpus gadus cietumā, sociālajos tīklos turpinās atbalsta akcija Jūlijai, ko aizsāka krievu žurnāliste Katja Fjodorova. Cilvēki velk mugurā sarkanas drēbes, jo Navaļnija sprieduma nolasīšanas dienā Jūlija bija uzvilkusi sarkanu džemperi, un pievieno mirkļbirku, kas tulkojumā no krievu valodas nozīmē: “Neskumsti, viss būs labi.”

Apmēram pēc līdzīga moto Jūlija arī dzīvojusi līdz šim, nevairoties uzsvērt, ka abiem kopā ir izdevies pārvarēt daudz grūtību. Šobrīd 44 gadus vecā sieviete nereti slavēta medijos par pacietību būt līdzās Aleksejam un spēju nenolaist rokas. Ka viņai ir stiprs gars, apstiprina arī draugi un paziņas. Jau pēdējos teju desmit gadus Navaļnijai ikdienā jāiztur daudz – gan neskaitāmās aizturēšanas, gan divu bērnu ģimenes visu bankas kontu iesaldēšana, uzbrukumi, indēšanas mēģinājumi un cietumsodi. Vai lielākās grūtības jau ir aiz muguras? Kas to lai zina.