"Es tevi ienīstu!” - bērna vārdi, kurus sāpīgi dzirdēt vecākiem. Kā reaģēt?
„Es tevi ienīstu,” ir vārdi, ko sāpīgi dzirdēt vecākiem. Eksperti skaidro, ko bērns domā, tā sakot, un kā pieaugušajiem saprātīgi uz to reaģēt, vēsta portāls huffpost.com .
"Ja šādi vārdi nāk no bērna, kurš aug harmoniskā un pieņemošā vidē, tad „es tevi ienīstu "ir normāla emocionālās un psiholoģiskās attīstības sastāvdaļa," uzskata psihoterapeits Noels Makdermots. „Tas, kā vecāki reaģē, bērnam rāda, cik grūti ir pārvaldīt emocijas. Ja mēs varam bērnam parādīt, ka naids un mīlestība patiesībā ir tuvu stāvošas īpašības, mēs viņiem sniedzam ļoti veselīgu mācību,” uzskata speciālists.
Bez panikas!
"Pirmām kārtām nekrītiet panikā. Frāze “Es tevi ienīstu!” no 4 līdz 10 gadus veca bērna mutes nav jāuztver kā no kāda sava vienaudža mutes,” saka klīniskais psihologs Džons Mejers. “Visbiežāk bērns šādi runās, ja ir dusmīgs vai neapmierināts. Pastāv iespēja, ka šādi bērns mēģina panākt sev vēlamu reakciju no jums,” stāsta speciālists.
Bērni mācās ne tikai mīlēt, bet arī izrādīt nepatiku. Ja zīdainim negaršo ēdiens, viņš to izspļaus, daudz nedomājot par to, cik daudz laika pavadījāt, to gatavojot. Tiklīdz bērns sāk runāt, savu nepatiku viņš var izpaust ar vārdiem. Centieties to neuztvert personīgi un rīkoties agresīvi, viņu par to sodot, vainojot vai liekot atvainoties.
Iztulko pareizi
"Frāze "Es tevi ienīstu! " ir bērna veids, kā viņš var izteikt emocijas, kuras viņi tajā laikā izjūt," paskaidro Majers. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka mazi bērni var šo vārdu nesaprast tā, kā to dara pieaugušie. „Ja tu savam pasaki kolēģim vai radiniekam, ka viņu ienīsti, tas noteikti ir citādi, nekā tad, ja to saka 5 gadus vecs bērns,” uzsver speciālists. Kad bērni kādu ienīst, tas parasti notiek , kad viņi ir neapmierināti, vīlušies vai zaudējuši kontroli.
Ja viņi ir arī izsalkuši vai noguruši, tas var tikai palielināt viņu jūtu intensitāti. „Tāda reakcija drīzāk ir jūtu izpausme, nevis bērna jūtu raksturojums, ”saka klīniskais psihologs un mākslas terapeits Robins Gudmens. Viņš skaidro, ka “es tevi ienīstu” parasti nozīmē “es nejūtos labi”, “esmu dusmīgs”, “es ienīstu šo situāciju”, “tu nesaproti”, “tu neklausies” vai vienkārši "Es šobrīd nespēju citādi rīkoties ar šīm spēcīgajām emocijām." Svarīgi saprast, ka bērns, šādi sakot, nedomā neko sliktu par jums, bet gan meklē veidu, kā paust savas sajūtas.
Esi kā „spogulis”
"Vecākiem jāatceras, ka viņi ir spogulis savu bērnu uzvedībai," saka terapeits Kreigs A. Knippenbergs. Varat pie bērna vērsties ar paziņojumu: "Es zinu, ka tu šobrīd jūtaties vīlies par to, ka nenopirkām saldējumu. Tev nav jāpatīk visiem maniem lēmumiem, bet mans pienākums ir tevi audzināt tādā veidā, kāds man šķiet vislabākais.”
Bērnam ir svarīgi zināt, ka sajust dusmas vai vilšanos ir normāli, tā ir daļa no dzīves. Būtu muļķīgi viņu iemācīties nekad nedusmoties, vilties, neteikt „nē”, jo tās ir tikpat svarīgas emocijas un prasmes kā prieks, pateicība un spēja pateikt „jā”. Tāpēc nekauniniet viņu par dusmām, bet tā vietā pajautājiet, kas šīs emocijas radījis, un izrādiet sapratni un iejūtību.
Ļauj emocijām norimt
Vecākiem var būt ļoti sāpīgi dzirdēt, ka viņu bērns viņus ienīst. Taču nevajadzētu emociju karstumā skaidrot attiecības, ļaujiet abiem jums nomierināties un veidot dialogu. "Vecāki varētu šādos brīžos teikt: "Es redzu, ka esi dusmīgs uz mani. Es gribu saprast tam iemeslu. Parunāsim, kad būsim nomierinājušies,” saka eksperts. "To sakot, jūs ne tikai apstiprināt viņu jūtas, bet arī atklājat, ka jums ir vajadzīgs arī laiks."
Atbildei ir jābūt vecumam atbilstošai
Atbildi uz “Es tevi ienīstu” pielāgojiet atbilstoši bērna vecumam un attīstības līmenim. Ja jums ir darīšana ar mazuli, kuram nepatīk dzirdēt vārdu “nē”, Gudmens iesaka teikto pat ignorēt, jo tāpat nenonāksiet pie kopsaucēja. „Ja šādus vārdus veltījuši skolas vecuma bērni, tad izvairieties no jebkādas vēlmes viņus atdarināt vai ņirgāties, sakot, ka jūs arī viņus ienīstat,” skaidro Gudmens. Ja pēc šādas sarunas ar asarām acīs sabruksiet uz dīvāna, skolēns sapratīs, ka sarunā ir uzvarējis un viņam pieder pēdējais vārds. Labāk ir reaģēt mierīgi un teikt, ko neitrālu, piemēram, „es saprotu tavu vilšanos, bet es vienalga tevi mīlu”.
Paskaidro, ka tas sāp
Lai gan psihologi mudina neuztvert to personīgi, mums jāļauj bērniem zināt, ka vārdi var būt ļoti aizskaroši. "Vecāku uzdevums ir pieņemt visas bērnu jūtas, taču tas nenozīmē, ka jums nav tiesību just," atzīmēja Gudmens. Viņa ieteica pateikt kaut ko līdzīgu: “Mani ļoti aizskar, ja tu tā runā. Es zinu, ka esi dusmīgs uz mani, bet ir arī citi veidi, kā to pateikt”. Vecākiem ir izdevīgi radīt tādu ģimenes vidi, kur strīdi, konflikti un pārpratumi tiek risināti mierīgi, nesakot rupjas vai aizskarošas lietas otram. Tas ietver arī to, ka mēs nesakām naidīgas vai ļaunas lietas par sevi! Ja bērni redzēs, ka konfliktus var atrisināt izrunājot, viņam būs labs piemērs, kā pašam rīkoties.
Meklē zemūdens akmeņus
Šāda veida uzvedībā bieži izpaužas apslēptas emocijas, tāpēc var būt noderīgi ar bērnu notikušo izrunāt. "Pārrunājiet un noskaidrojiet, kas izraisījis šādu reakciju," iesaka Gudmens. “Mēģinat paskatīties uz visām situācijas pusēm. Izpratne par cēloni var pasargāt gan bērnu, gan pieaugušos, lai novērstu tā atkārtošanos. Runājot par to, kā šādas jūtas uzvirmoja, varat nonākt pie sarunas par labākiem veidiem, kā tikt galā ar nepatīkamām jūtām,” skaidro speciālists. Jaunāku bērnu vecāki var censties uzzināt, no kurienes nāk šāda veida valoda. Varbūt bērns ko līdzīgu redz pašu ģimenē, bērnudārzā vai TV.
Piedod un pieņem
"Bērni neienīst savus vecākus," ir pārliecināts Snitbans. "Viņiem var nepatikt vecāku uzvedība, taču gadījumi, kad bērni patiešām un no sirds ienīst savus vecākus, ir gaužām reti. Visbiežāk bērni, kurus vecāki ir atstājuši novārtā vai ļoti sāpinājuši, joprojām meklē no viņiem mīlestību un pieņemšanu,” atklāj speciālists. Paturot to prātā, mēģiniet atturēties no bērna sodīšanas par šāda veida uzvedību, jo viņi, iespējams, jūtas pietiekami vainīgi, sakot kaut ko sāpīgu. Sods un dusmas var saasināt situāciju un padarīt vēl saspringtākas jūsu savstarpējās attiecības. "Pēc tam, kad bērna emocijas ir norimušas, apskaujiet viņu un dariet viņiem zināmu, ka jūs viņus mīlat," iesaka Majers. “Bērni par to nav jāsoda, viņi vienkārši izdarīja kaut ko nepareizi, kļūdījās. Un mēs varam no tā kaut ko mācīties,” skaidro eksperts.
