Vieta, kur justies kā mammas vēderā. Sirsnīga saruna ar sertificētu pirtnieci Ingu Kalniņu

“Pirts dod veselību, atpūtu, noņem stresu. Man kursos mācīja, ka tā ir vieta, kur tu jūties kā mammas vēderā. Tur ir tumšs, mitrs un silts. Kāds vēl paglauda,” sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" pasmaida Inga Kalniņa.

Mieram un atslābumam

Pirtī ir vislabāk atbrīvoties no ikdienas satraukumiem, tam palīdz slotiņas lapu čaboņa un ūdens, kuru lej uz karstajiem akmeņiem, ka nočūkst vien. Tas uzreiz sniedz atslābumu un mieru. Katram cilvēkam sajūtas tomēr mēdz atšķirties, tāpēc, pirms iet pirtī, jāieklausās sevī – kas vienam labi, citam nederēs. Kāds vispirms noskalojas dušā, cits ne, dažs vēl pa starpām iemetas dīķī.

Arī pašai Ingai pirtī iešana katru reizi atšķiras: “Nav noteiktas receptes. Katrs lai izvēlas sev piemērotāko! Es vadu pirts rituālu un tad parasti prasu, vai cilvēks tā laikā vēlas iziet arī ārā.”

Par pirts iedarbību runājot, Inga teic, ka viņa vārdu “ārstēt” nelieto, drīzāk – “dziedināt”. Pirms pirtī iešanas cilvēkam ir svarīgi palūkoties pašā telpā, apskatīties, kā viss iekārtots. Tad, kamēr noģērbsies, jau būs apņēmusi sajūta, kas sagatavo pirtij.

Ar karstumu nav jāpārspīlē

Zinātāja teic, ka latviešu pirtī ieteicams 60 grādu karstums, maziem bērniem gan starp 40 un 60 grādiem, arī sievietēm vajag mazāku sutu. Jāuzmanās tiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu kaitēm – nevajag pārspīlēt ar karstu ūdeni, organisms uz to izteikti reaģē.

Iet pirtī vajag, bet tā, lai ķermenis jūtas labi. Ja parādās slikta pašsajūta, no pirts jāiet ārā. Nevienam nekas nav jāpierāda, sak, varu lielu karstumu izturēt un tagad jutīšos labi. Jāatceras, ka pirtī organisms strādā pastiprinātā režīmā, ja ir kāda vaina, jāizmanto ūdens ar mērenu temperatūru.

Arī pirmoreiz ejot pirtī, nevajag pieļaut lielu karstumu, ar laiku organisms aklimatizējas un pierod. “Pēc pirts aukstais ūdens dīķī palīdz atslēgt prātu, un sajūtas ir jaukas, bet, ja esi ļoti nervozs un uzbudinājies, aukstā ūdenī ieiet būs grūti, tāpēc sākumā labāk noskaloties remdenā. To var darīt vairākas reizes, ūdens temperatūru arvien pakāpeniski pazeminot,” ieteic pieredzējusī pirtniece.

Bērza lapas kā mazi pirkstiņi

Ingai pērties vislabāk patīk ar bērza slotiņām – tām smalkākas lapiņas, un peroties rodas sajūta, ka ķermenim tās pieskaras kā mazi pirkstiņi. Vēl ļoti maigas ir smaržīgās liepas. Pirtniece slotām izmanto arī ozolu, vītolu, apsi, ķirsi, lazdu, vībotni, vērmeli, pelašķi, biškrēsliņu un daudzus citus augus.

“Pārsvarā gatavoju vībotņu slotiņas, kurām pielieku vēl ko. Kādreiz bērzam piesienu klāt dievkociņu – lai būtu smaržu dažādība. Sarkano āboliņu var izmantot, čubinoties ap galvu. Tā ir kā smaržas slotiņa – apliec, lai sejai tiek aromāts. Var tāpat izmantot liepu slotiņas, tās aromatizē un atvēsina,” stāsta pirtniece.

Vislielāko pērienu var dabūt ar ozolu un bērzu, un tās ir arī senākās, universālās slotas, papildus var pielikt citus augus. Kļava vairāk ir vēdināmā slota, pēriens būs maigāks. “Liepa un kļava pēc būtības ir maigi koki, tu tikai vari pačabināt ar lapām un sapaijāt ķermeni,” zinoši klāsta Inga.

Ziemā var izmantot arī egļu skujas, taču ar tām nevis per, bet glauda. Egli tā var lietot no novembra līdz februārim. Arī no priedes iznāk glaudāmās slotas, bet ar kadiķi per – ķermeni noklāj ar medu un sagatavo kadiķa slotiņu. Cik stipri per, atkarīgs no cilvēka jutīguma, un par to Inga jautā jau pirms rituāla.

Katram sava slota un skrubis

Inga atzīst, ka lauku pirts latviešiem tagad kļuvusi modes lieta, daudzi arī mācās kursos. Pašai arī patīk iet pirtī, un dara to tik bieži, cik organisms prasa, dažkārt divas reizes nedēļā, dažkārt reizi, bet var arī vienu reizi mēnesī.

Pie Ingas uz pirti ierodas gan vietējie, gan aizputnieki, liepājnieki, kuldīdznieki. Process kopumā ir ilgs, un vienā reizē pirtī var uzņemt tikai vienu cilvēku. Pēc sarunas ar katru piemeklē slotas un skrubi.

Sākas viss ar sildīšanos un slotiņu iepazīšanu. Seko ritmošana, kad sasit divas slotas kopā, lai rodas skaņa, kura noskaņo atslābšanai, šī čabošā skaņa ļoti palīdz atslēgt prātu. Pēc tam var no pirts telpas iznākt un 10 līdz 15 minūtes atvilkt elpu. Tad sākas otrs aplis ar vieglu pērienu un skrubēšanās.

Kad skrubītis uzziests, vajag brīdi pagulēt, nogaidīt, lai visi augu labumi sasūcas ādā. Pēc tam skrubi nevis noņem, bet ar pērienu iedabū iekšā ķermenī. Šī pēršana jau ir mazliet stiprāka. Pēc skrubja procedūras var iet uz dīķi vai arī cilvēks uz lāvas tiek mazgāts ar aukstu vai siltu ūdeni. Parasti gan klienti izvēlas doties uz dīķi, jo tad sajūtas veidojas neatkārtojamas.

Saldais ēdiens ķermenim

“Pēc dīķa ķermenim liekam virsū tā dēvēto saldo ēdienu – medu ar ēteriskajām eļļām. Medus labi sasūcas un rada tādu kā aizsardzību. Lai viss notiktu iedarbīgāk, var uzvējot siltumiņu, un medus tik ļoti uzsūcas, ka āda nav pat vairs lipīga. Medū ir mikroelementi, vitamīni, tas ir augu nektārs, āda kļūst izteikti maiga,” atklāj Inga.

Ēteriskās eļļas pati gan negatavojot, bet skrubjus gan. Tam izmanto rupjo sāli un zaļos augus – tos liek virtuves kombainā un samaļ kopā ar sāli. Var izmantot visdažādākos augus – pienenes, ievas, piparmētras, lavandu, liepziedus, pelašķus un neskaitāmus citus. Sāls palīdz sviedrēties, ir attīrošs.

Pēc augiem pa pļavām un grāvjiem

Inga gatavo arī augu pulverīšus – lapas samaļ kafijas dzirnaviņās vai gaļas mašīnā un izmanto tāpat kā skrubi. Variācijas ir ļoti dažādas. “Sētā ap dīķi es veidoju dabīgo pļavu – man izaug vanagnadziņi, margrietiņas, pīpenes, usnes, dadži, vībotnes, āboliņš. Līdz Jāņiem ļauju augt, un tad pļavu nopļauj. Es arī pa mežiem staigāju un meklēju augus. Daba ir dāsna, tikai jāvāc,” saka pirtniece.

Viņa gan atzīst, ka ir augi, kurus atrast kļūst arvien grūtāk: “Piemēram, kumelītes, jo tīrumus miglo. Ja ir pamesta pļava, tad gan aug raženi. Jāņem vērā arī laikapstākļi – vai ir silts, auksts, mitrs. Vasaras Latvijā īsas, tāpēc augu ievākšana ir pamatīgs darba apjoms, bet tā ir mana sirdslieta un savā ziņā atpūta dabā. Citādi nemaz ar pirtniecību nevarētu nodarboties. Dažreiz jālien brikšņos un grāvjos.”

Ziedūdens svaigumam

Inga gatavo arī hidrolātu – iztvaicētu ziedūdeni. Pērn to darījusi no vieniem augiem, šogad ņēmusi citus. Ziedūdeņi top no kumelītēm, kliņģerītēm, mežrozītēm, timiāna, vībotnes, dzeltenās madaras, sarkanā āboliņa, nātres, plūškoka, ziedošās dilles, ābolmētras un citiem.

Saplūc augus, nosver, uzlej ūdeni trīsreiz vairāk un ar destilējamo aparātu gatavo izvilkumu. Ar ziedūdeni tīra seju, skalo matus, karstā laikā atsvaidzina seju, var lietot pret pinnēm, ādas plankumiem, jo pārsvarā tas paredzēts tieši pret ādas problēmām.

“Augi ir tik dažādi, nāk pie tevis brīdī, kad tieši tas vajadzīgs veselībai, organismam, un atliek tikai izvēlēties un saprast, kas tieši nepieciešams. Dadža lapas, piemēram, lieto kompresēm, bet nātrēs ir dzelzs. Nātru sēklas izmantojamas vīriešu potencei, un ar nātrēm var pērties, cik vien cilvēks uzdrīkstas. Tās arī nedaudz sadzeļ, bet, kad ar lapkoku kuplo slotu novelc pāri ķermenim, dzelošie asmenīši pazūd. Nātre uzlabo asinsriti, palīdz pret reimatismu. Augi ir domāti pret visām slimībām un spēj darīt brīnumus, bet, protams, vienmēr ir svarīgi ieklausīties sevī. Jo vairāk iesim pirtī, jo būsim laimīgāki,” novēl pirtniece.

Ingas skrubju receptes

• Ņemam rupjo jūras vai rozā Himalaju sāli: 500 gramu.
• 200 līdz 300 gramu izvēlēto augu (ievziedus vai pieneņu ziedus, vai rožu ziedlapiņas).
• Liekam blenderī un sablenderējam, jo vairāk augu, jo mitrāks skrubis.
• Var arī izmantot medu, sajaucot ar vīgriežu ziediem, kalmju saknēm, lazdu pulveri, būs saldāks un maigāks skrubis.

Parasti, gatavojot skrubjus no dažādiem augiem, vispirms pasmaržojam un sajūtam, patīk mums šī smarža vai nē. Un tad ņemam augus:

• maltas kalmju saknes
• kumelīšu ziedus
• biškrēsliņa ziedus un lapas
• vērmeli
• kliņģerīti, pelašķi
• dievkociņu
• maltus kastaņus
• Varam pievienot sāli, medu, nedaudz augu eļļas. To izvēlamies katrs pats, vienam patiks viens, otram kas cits.

Nobeigumā varam lietot medu, kam pievienotas ēteriskās eļļas – samtene, lavanda, apelsīns, dzintars, majorāns vai melnegle. To arī smaržojam un sajūtam, kas mūs uzrunā, kas ne. Tā ir pati labākā izvēle. Lai top!