Atmaskojam krējumu: vai tiešām liesāks ir veselīgāks?
Daudzi uzskata, ka krējums ar zemu tauku procentu (10–15 %) ir veselīgāks. Vai tiešām? Atbild Willow Med sertificēta uztura speciāliste Gundega Rudzīte-Aņiščenko.
Lauku krējumam raksturīgs diezgan liels tauku saturs – ap 40–45 procenti, taču ražotājs separēšanas procesā tauku saturu var regulēt, un visbiežāk tas būs 15, 20 vai 25 procenti. No tauku daudzuma atkarīga krējuma konsistence, piemēram, 15 % krējums būs šķidrāks nekā 25 % krējums.
Krējumam arī bieži vien pievieno stabilizatorus, lai tas kļūtu biezāks. Protams, ne visi ražotāji izmanto stabilizatorus, ir arī tādi, kas lieto pienskābes baktēriju ieraugu. Vienu gan nesaprotu – kāpēc 12 % krējuma konsistence vispār ir jāpielāgo 25 % konsistencei?
Sliktie tauki, kuru sastāvā ir piesātinātās taukskābes, tāpat būs atrodami krējumā ar zemu tauku saturu. Piesātinātās taukskābes, iespējams, palielinās holesterīna līmeni asinīs un veicinās aterosklerozes attīstību, bet – cik daudz krējuma mēs lietojam uzturā? Patiesībā visai maz.
Ja gribas samazināt ikdienā uzņemto tauku daudzumu un uzlabot savu pašsajūtu, laba alternatīva ir bezpiedevu jogurti, kas, manuprāt, ir gardāki nekā 15 % krējums, turklāt ar augstāku uzturvērtību. Šiem jogurtiem piemīt patīkama pienskāba garša un aromāts, to tauku saturs parasti nepārsniedz 5 procentus. Un kaloriju ir divreiz mazāk nekā 12 % krējumā.
Grieķu un turku jogurta pamatu veido skābais vai saldais krējums, tādēļ tauku saturs ir augstāks – 10 procenti. Salīdzinājumā ar lieso krējumu šajos jogurtos būs mazāk piesātināto tauku un krietni vairāk olbaltumvielu.
Ja ir liekais svars vai problēmas ar sirds asinsvadu sistēmu, tad, iespējams, labāk baudīt bezpiedevu jogurtus. Ja šādu problēmu nav, kāpēc gan kādreiz nepamieloties ar mazu daudzumu, bet labu krējumu?
