Nosauktas Latvijas skolas, kurās ir labākie rezultāti izvēles eksāmenos

Ķīmijas centralizētajā eksāmenā šogad visaugstākie rezultāti sasniegti Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā, kur viena skolēna vidējais vērtējums ir 93,3%, un Saldus vidusskolā, kur kāds skolēns ieguvis 92,7%. RTU inženierzinātņu vidusskolā, kurā eksāmenu ķīmijā kārtoja 24 skolēni, izdevās iegūt 87,2% rezultātu un piekto vietu pēc vidējiem rādītājiem.

Turpretī viszemākie rezultāti ķīmijas eksāmenā sasniegti J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolā, kur eksāmenu izvēlējās kārtot viens skolēns, kurš saņēma 17,3%, un Smiltenes Tehnikumā, kur divu skolēnu vidējais rezultāts ir 18,7%.

Bioloģijā visaugstākie rezultāti šogad sasniegti Rudzātu vidusskolā, kur viens eksāmena kārtotājs ieguva 86,7%, kā arī viens Daugavpils 12.vidusskolas skolēns eksāmenā ieguva 81,3%. Arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā viens skolēns bija izvēlējies kārtot eksāmenu bioloģijā un ieguva tajā 77,3%, savukārt astoņu RTU inženierzinātņu vidusskolas skolēnu vidējais vērtējums bija 75,3%.

Savukārt zemākie rezultāti bioloģijas eksāmenā reģistrēti Rīgas 65.vidusskolā, kur eksāmenu izvēlējās kārtot viens skolēns, kurš tajā ieguva 16,7%. Otrs zemākais rezultāts fiksēts Iļģuciema vidusskolā, kur divu skolēnu vidējais rezultāts ir 19,3%, pēc tam seko Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, kur desmit eksāmena kārtotāju vidējais sniegums ir 20,1%.

Fizikā visaugstākie vidējie sasniegumi ir Daugavpils 10.vidusskolai, kur vienam skolēnam izdevies iegūt 91,2%, savukārt otro vietu izdevies iegūt kādam Rīgas 53.vidusskolas skolēnam, kurš eksāmenā ieguvis 89,9%. Trešie augstākie rezultāti ir diviem Vaboles vidusskolas skolēniem, kuru vidējais vērtējums eksāmenā ir 86,8%.

Vienlaikus zemākie rezultāti fizikas eksāmenā konstatēti VSIA "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", kur eksāmenu kārtot bija izvēlējies viens skolēns, kurš eksāmenā nopelnīja 12,2%. Otrs sliktākais rezultāts reģistrēts Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, kur astoņu skolēnu vidējais sniegums ir 13,4%. 

Savukārt Latvijas un pasaules vēsturē visaugstākie sasniegumi šogad ir Jēkabpils Valsts ģimnāzijai, kur divu eksāmena kārtotāju vidējie rezultāti ir 93,9%, un Rudzātu vidusskolai, kur viens skolēns arī ieguva 93,9%. Trešajā vietā pēc vidējiem eksāmenu rādītājiem ierindojas Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kurā eksāmenu izvēlējās kārtot viens skolēns, kurš ieguva 93,4%, un ceturtajā vietā ierindojas Rīgas 93.vidusskola, kurā kāds skolēns eksāmenā ieguva 91%.

Zemākie rezultāti Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā reģistrēti Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Tur šo eksāmenu izvēlējās kārtot pieci skolēni, kuru vidējais sniegums bija 24,2%. Otrajā vietā ierindojas Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vieta "Dagda", kur 26 eksāmena rakstītāju vidējais vērtējums ir 25,5%, savukārt Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas struktūrvienībā 12 skolēnu vidējais vērtējums ir 26%.

LETA jau vēstīja, ka pamatskolas beidzēji šogad tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, tomēr, lai skolēni varētu sākt darba gaitas un pārbaudītu savas valsts valodas prasmes, mazākumtautību izglītības programmas apguvējiem pēc pašu izvēles tika piedāvāts kārtot latviešu valodas eksāmenu. Šo iespēju izmantoja 1681 skolēns.

Visaugstākie rezultāti šai eksāmenā bija kādam Liepājas 7.vidusskolas skolēnam, kurš ieguva 86,2%, savukārt kādam Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnam izdevās iegūt 84,9%. Trešais augstākais rezultāts ir Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolai-licejam, kur četru eksāmena kārtotāju vidējais rezultāts ir 84,3%.

Savukārt zemākie eksāmena rezultāti reģistrēti Rīgas Lastādijas pamatskolā, kur desmit skolēnu vidējais rezultāts ir 25,2%, kā arī privātajā vidusskolā "Norma" viens eksāmena kārtotājs ieguvis 29,7%.

Jau ziņots, ka šogad skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar pagājušo gadu, kopumā būtiski nav mainījušies, tomēr obligātajos eksāmenos skolēnu sniegums ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA pavēstīja VISC.

Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā, sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat rezultāti paaugstinājušies franču valodā, kur arī sasniegts augstākais rādītājs kopš 2009.gada. 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums franču valodas eksāmenā bija 69%, tomēr šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%.

Tāpat vidējie rezultāti par trīs procentpunktiem uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz 74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada.

Jāatzīmē, ka šogad uzlabojums rezultātos vērojams arī matemātikas eksāmenā. LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā pērn turpināja kristies, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šogad vidējais rezultāts ir pakāpies par trim procentpunktiem, sasniedzot 35%.

Vienlaikus centrā uzsvēra, ka, salīdzinot eksāmenu rezultātus pa gadiem, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža.

Plašāka eksāmenu rezultātu statistiskā analīze būs pieejama šā gada septembrī.

VISC norādīja, ka šodien izglītības pārvaldēm tika izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Šogad, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens.

Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo. Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā - 14 383, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu - 1784, vācu - 37, bet franču - seši.

Svešvalodas eksāmenu aizstāšanu ar starptautiski testēšanas institūciju organizētu pārbaudījumu izmantoja 274 izglītojamie. VISC atgādināja, ka šogad izglītojamajiem nebija jākārto izvēles eksāmeni, tomēr būtisku izmaiņu izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitā nav. Latvijas un pasaules vēsturē eksāmenu kārtoja 4192 skolēni, bioloģijā - 1125, fizikā - 898, savukārt ķīmijā - 548.