3 veidi, kā pandēmija pozitīvi ir mainījusi mūsu ēšanas paradumus
foto: Pexels.com
Dzīvesstils

3 veidi, kā pandēmija pozitīvi ir mainījusi mūsu ēšanas paradumus

"100 Labi Padomi"

Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi daudzus mūsu dzīves aspektus. Taču katrai medaļai ir divas puses, ir arī daži jauni ar ēšanu saistīti paradumi, ko ieviesis šis laiks, un tikai mūsu spēkos ir tos piekopt un ikdienā neaizmirst, vēsta portāls huffpost.com.

3 veidi, kā pandēmija pozitīvi ir mainījusi mūsu ē...

Ģimenes atkal ēd kopā

Pirms pandēmijas tikai aptuveni 30-35% ģimeņu ēda visas ēdienreizes kopā, taču pandēmijas ierobežojumi to mainīja. Daudzviet pasaulē izolācijas dēļ ģimenes izveidoja paradumu ēst kopā maltītes. Pētījumos ir noskaidrots, ka ēšanas kopā kā ģimenei, palīdz bērniem stiprināt pašnovērtējumu, veicina panākumus skolā un samazina depresijas risku. Šādiem bērniem ir arī zemāks aptaukošanās un liekā svara risks.

Kaut arī dažiem vecākiem COVID-19 dēļ nu bija jāgatavo trīs, ierasto 1-2 maltīšu vietā, tiek noskaidrots, ka šiem ēdieniem nav jābūt īpaši pārdomātiem vai gatavotiem mājās, pietiek ar makaroniem ar sieru vai veikala salātiem, lai bērni gūtu iepriekšminētos labumus no tā, ka pavada laiku ar vecākiem.

Pašu gatavotas maltītes

Ja ikdienā dodamies uz darbu ārpus mājas, tad vakariņas bieži vien ir vienīgā maltīte, kas tiek apēsta mājās. Taču, ja jāstrādā no mājām, tad visas maltītes un to gatavošana, plānošana ir uz paša pleciem. Tam, ka cilvēki gatavo mājās, ir daudz ieguvumu. Pirmkārt, šādi cilvēki var pārliecināties par uztura kvalitāti, ēst to, ko paši vēlas. Daudzas ģimenes vīrusa pandēmijas laikā sāka plānot ēdienreizes, kas savukārt samazina atkritumos izmesto pārtikas daudzumu un veicina vides ilgtspēju. Tāpat kopā gatavotas maltītes stiprina ģimeni, vairo kopīgi pavadīto laiku un kopības izjūtu.

foto: unsplash.com

Jaunas receptes un iemaņas

Dienu no dienas gatavojot ēst sev vai ģimenei, cilvēki ātri vien secināja, ka visas iecienītās receptes jau ir reiz pagatavotas un gribas kaut ko jaunu. Jā, vēl viens no krīzes ieguvumiem ir kulinārie atklājumi, jo daudzi izmēģināja jaunas receptes, bet tie, kas ar ēst gatavošanu bija uz “jūs”, iemācījās gatavot jaunus ēdienus. Eksperti apgalvo, ka ēst gatavošana ir radošs process, kurā iesaistītas visas cilvēka maņas, gan redze, oža, garša, tauste un dzirde. Tāpat šajā procesā nepieciešama rūpība, pacietība, radošums, iztēle un punktualitāte. Visas šīs īpašības noder arī citos ikdienas darbos, ne tikai gatavojot sev ēst.