Kā var būt karstuma viļņi, ja sievietei pāri 60?
Atbild ginekoloģe endokrinoloģe Ineta Vasaraudze.
Parasti sievietēm, kuras dzīvo mūsu platuma grādos, menopauze iestājas 51 līdz 53 gadu vecumā. Neuzskatām, ka tas ir noticis pārāk agri, ja kādai tā sākas pēc 45 gadiem, bet sākam uztraukties, ja tas nav vēl noticis līdz 55 gadiem. Tā ka laika rāmis, kad sākas menopauze, ir diezgan liels – gandrīz desmit gadu garumā. Protams, tas ir ļoti individuāli, un pamatā to nosaka iedzimtība, ja nav bijušas kādas nopietnas ginekoloģiskas slimības vai operācijas, kas varētu ietekmēt olnīcu rezerves. Arī sievietei, kurai ir bijusi kāda onkoloģiska kaite, nesaistīta ar ginekoloģiju, un kura ir saņēmusi ķīmijterapiju, staru terapiju, menopauze var iestāties agrāk, un tas ir normāli.
Tuvojoties menopauzes periodam, kad sieviete vairs nebūs auglīga, parasti parādās simptomi kā karstuma viļņi, garastāvokļa maiņas, pasliktinās kognitīvās funkcijas, atmiņa, sāk zust darbspējas, un ir slikts miegs. Vienai šīs nepatīkamās izpausmes būs izteiktākas, bet citai – vājākas. Uzskatām, ka menopauze ir tad, ja sievietei jau gadu nav bijušas mēnešreizes.
Katrā ziņā, ja pēc 60+ sākas karstuma viļņi, kad jau kādus gadus astoņus nav bijušas mēnešreizes, tā nevajadzētu būt. Taču var būt arī tā – kaut arī sievietei jau ir menopauze, viņai ilgstoši turpinās karstuma viļņi. Pašlaik ir pierādīts, ka tie var turpināties pat vēl 14–15 gadus. Tāpēc ir jāsaprot, vai tie karstuma viļņi ir sākušies tagad vai varbūt nemaz nav beigušies. Šādā vecumā tos var izprovocēt karsts laiks, piemēram, šķiet, ka vasarā varēs tik jauki atpūsties, bet nekā – visu prieku sagandē karstuma viļņi, arī karstas telpas, ļoti bieži tos izraisa stresa situācijas, vienalga, darbā, mājās vai sabiedriskajā transportā. Ir vesela rinda ar it kā nenozīmīgiem faktoriem, kas tos izprovocē.
Jāpatur prātā, ka karstuma viļņi var būt arī vairogdziedzera saslimšanas, piemēram, autoimūnā tireoidīta jeb Hašimoto tireoidīta, gadījumā. Tā ir labdabīga vairogdziedzera audu saslimšana, kad tie cīnās paši pret sevi, tomēr jāteic, ka sievietei pēc 60, kura mokās ar karstuma viļņiem, nez vai šī saslimšana būs pirmā izvēle, par ko domāsim. Tāpat tie var būt, ja ir karcionīdi (onkoloģiska saslimšana). Tāpēc, ja ginekologs, kuru sieviete pirmām kārtām apmeklēs, neatradīs iemeslu karstuma viļņiem, ir jādodas tālāk pie nākamā speciālista un jāmeklē, kāpēc tie rodas.
Varbūt uzsākt hormonaizstājterapijas lietošanu? Nē, tas nav tik vienkārši. To drīkstam ieteikt tikai piecu gadu laikā pēc pēdējās mēnešreizes. Ja ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, tad izdarīsim lielāku kaitējumu nekā labumu. Tas attiecas arī uz transdermālajiem jeb caur ādu uzņemamajiem hormoniem, kas organismam ir saudzīgāki. Vienīgais variants ir fitoestrogēnus saturoši dabas līdzekļi vai uztura bagātinātāji, ja tos ieteiks ginekologs.
Jebkurā gadījumā ir jānāk pie ginekologa un jāveic ginekoloģiskā pārbaude, sonogrāfija, hormonu analīzes, lai saprastu, kas sievietes organismā ir noticis tā, kā tam nevajadzētu būt.