Pazīstamais rīkstnieks Aldis Janševskis: "Āderu tīkli plešas visā pasaulē, tā nav tikai Latvijas "dīvainība""
Mūsdienās daļa sabiedrības rīkstnieku cunfti uzskata teju vai par šarlatāniem, un, ko tur liegties, šad un tad jau arī pa kādam neprašam gadās, bet tos ātri vien atkož. Savukārt īstam rīkstniekam spēja sajust āderes ir dabas dota, tomēr tas nav nekas pārdabisks. Rīkstnieks vienkārši ir ārkārtīgi jutīgs cilvēks, kura rokās rīkstīte danco, griežas vai pulsē – atkarībā no tā, ko tās pavēlnieks sajūt zemes dzīlēs, ūdenī vai gaisā.
– Zīmīgi, ka daļa zinātnieku, viņu vidū arī fiziķi un mediķi, vispār noliedz āderes, toties ģeologi, arhitekti un citi inteliģenti cilvēki atzīst ne vien āderu eksistenci, bet arī to ietekmi uz vidi. Šie atšķirīgie viedokļi parādījās arī āderu tēmai veltītajā LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens – kāds fiziķis teica, ka āderes esot tikai Latvijas cilvēku galvās. Kas jums par to sakāms?
– Domāju, liela daļa fiziķu atzīst tikai to, kas ir aprakstīts grāmatās, lai gan daudzi zinātnieki apliecina tendenci, ka fizika tiks pilnībā pārrakstīta, jo priekšstati par matēriju un it kā stabilām teorijām ir mainījušies. Arī Einšteina teorija ir novecojusi; izrādās, gaismas ātrums nav pats lielākais. Sašķobās daudzi postulāti, kas līdz šim tika uzskatīti par neapgāžamiem.
Neviens jau nespiež ticēt āderēm, bet uztvert to kā šauri lokālu Latvijas dīvainību arī nav pieļaujami. Āderu tīkli plešas visā pasaulē, arī rīkstnieki nav tikai Latvijas privilēģija, tie ir visur – Vācijā, Kanādā, Ķīnā un citās valstīs. Piemēram, Vācijā gluži vai obligāta ir tāda kārtība, ka jau pirms mājas būvniecības tiek izpētīts viss apbūves gabala enerģētiskais lauks, sameklēta mājai vispiemērotākā vieta, un tikai tad māja tiek projektēta un būvēta.
– Ģeoloģe Lija Bērziņa uzskata: “Ādere nav punkts vai līnija – tā ir sprieguma izlādes zona Zemes garozā. Pa āderēm savulaik migrēja gāzes, termālie šķīdumi, arī ūdens, tādā veidā nogulsnējot āderu zonās derīgos izrakteņus, rūdas.” Tā ka viņa pilnībā apstiprina āderu eksistenci. Protams, var tās saukt par mikroplaisām, par āderēm vai kā citādi, bet būtība jau nemainās.
– Ļoti cienu Lijas Bērziņas viedokli. Piebildīšu tikai to, ka Zemes garoza ir kristālisks pamatklintājs, kas atrodas dziļi zemē. Latvijā pamatklintājs atrodas aptuveni 100 metru dziļumā valsts teritorijas austrumos un divu kilometru dziļumā Liepājas pusē. Virs pamatklintāja ir ledāju izveidotas sedimentācijas nogulsnes, kuras Hartmana un Kirī līnijas šķērso neekranējoties, lai gan sedimentācijas nogulas sastāv no smiltīm, māla un laukakmeņiem.
Man ir bijuši mērījumi arī ārpus Latvijas. Piemēram, kāds klients palūdza izpētīt teritoriju Kiprā, kur viņš bija iecerējis būvēt māju. Jāteic, ka tur ir gluži cita situācija nekā pie mums. Kipra atrodas uz klinšainas salas, āderes tur ir ļoti dziļi un reti, tāpēc arī ar vēzi slimo trīsreiz mazāk cilvēku nekā šeit, ar pazemes ūdeņiem bagātajā Latvijā.
