Cik gados tad īsti iestājas vecums? Vai 70 gadi ir jaunie 50?
Visi zina populāro teicienu – cilvēks ir tik vecs, cik jūtas. Bieži dzirdēta arī tāda dzīves gudrība, ka vecums ir tikai skaitlis. Un nesen aktuāls kļuvis pētnieku atklājums – septiņdesmit gadi ir jaunie piecdesmit. Tas liek uzdot patiešām interesantu jautājumu – cik gados tad mums oficiāli iestājas tas vecums?
2017. gadā Amerikā tika veikta interesanta aptauja, kas aptvēra ap 800 mājsaimniecību ar dažādu paaudžu cilvēkiem. Galvenā ideja bija noskaidrot – ja vecums ir tikai skaitlis, tad ar kādu skaitli sākas seniora gadi? Nebija pārsteigums, ka veca cilvēka definīcija izrādījās atkarīga no anketas atbildētāja paša vecuma, taču atšķirības, kas iezīmēja dažādu paaudžu priekšstatus, gan bija diezgan ievērojamas.
Visnesaudzīgākie izrādījās mileniāļi jeb tūkstošgades paaudze (Y paaudze, dzimuši laika posmā no 1977. līdz 1995. gadam), kuri aptaujas laikā bija 22–40 gadus veci. Šie jaunie cilvēki kā vecuma oficiālo sākumu nosauca 59 gadus, un jaunība, viņuprāt, beidzas jau 40 gados, bet dzīve savu virsotni resursu, sasniegumu, spēju ziņā sasniedz 36 gados. Tā sauktā X paaudze (1965.–1976. gadā dzimušie) pieņēma, ka vecums iestājas vidēji 65 gados, bet jaunība beidzas jau 31 gada vecumā un dzīves virsotne tiek sasniegta 47 gados.
Arī tā sauktie būmeri jeb pēckara dzimstības uzplaukuma paaudze (1946.–1964.) savu jaunību noraka jau 31 gada vecumā, tomēr viņi vecuma iestāšanos attālināja uz 73 gadiem un par dzīves kalngalu uzskatīja 50 gadus. Kas attiecas uz tā saukto kluso paaudzi (1928.–1945.), viņi tāpat kā būmeri vecuma zvanus sadzirdējuši 73 gadu vecumā, no jaunības atvadījās 35 gados, bet par dzīves augstāko punktu atzina 52 gadu vecumu.
Neraugoties uz savstarpēji draudzīgu papļāpāšanu jautrā ballītē, šādas iepriekšpieņemtas idejas par vecumu tomēr var atstāt ļoti nopietnas sekas, sevišķi darbavietā. Negatīvi priekšstati par novecošanu var izrādīties būtisks šķērslis vecāka gadagājuma darbiniekiem, kuri meklē jaunu darbu vai vēlas pakāpties pa karjeras kāpnēm. Tā ir aktuāla problēma sakarā ar vidējā dzīves ilguma palielināšanos, vēlmi piepelnīties un tamlīdzīgi. Novecojošs būmeru paaudzes darbinieks, kura priekšnieks ir mileniāļu paaudzes pārstāvis, piemēram, būs spiests strādāt īpaši centīgi, lai pierādītu savu kompetenci, spēju joprojām tikt galā ar darba pienākumiem.
Labā ziņa ir tā, ka visus šos uzskatus – vai, kā šajā gadījumā, nepareizos priekšstatus – par vecumu iespējams viegli mainīt; to apliecina eksperimenti. Jauno cilvēku sajūtu par to, ko nozīmē vecs un kāds izskatās vecs cilvēks, varēja viegli pielāgot īstenībai, vienkārši iepazīstinot eksperimenta dalībniekus ar dažādu vecumu vīriešiem un sievietēm, kas atbilda savam vecumam. Rezultātā visi jaunieši attālināja vecuma sākšanos par vairāk nekā 30 gadiem no viņu sākotnēji pieņemtā, jo neviens no satiktajiem cilvēkiem neatbilda viņu stereotipiem par to, kā vecs cilvēks izskatās, darbojas vai runā. Ko tad viņi gaidīja? Slimīgumu, atmiņas zudumu, grūtības staigāt un problēmas ar tehnoloģiju lietošanu.
