Kā pandēmijas laikā izdzīvot tiem, kuri ilgstoši ir depresīvā noskaņojumā
Daudzi karantīnas laikā saskaras ar garastāvokļa svārstībām. Te prieks mijas ar vilšanos vai sarūgtinājumu, te rodas neizskaidrojamas dusmas vai bezspēcības sajūta. Cilvēkiem bieži novērots pavasara nogurums, kurš nav atcelts arī šogad. Ja tam klāt nāk pandēmijas radīties socializēšanās ierobežojumi, tas var būt cēlonis depresīvam noskaņojumam, vēsta psychcentral.com.
Nav izslēgts, ka jūties kaut kā citādi kā citus gadus, jo šis pavasaris ir bijis pavisam citādāks. Ierastās ikdienas vietā mums jāpieņem jauna realitāte, kuru maz varam ietekmēt. Lai vai kā, psihologi apkopojuši sešus principus, kurus ievērojot var panākt pašsajūtas uzlabošanos.
Meklē palīdzību
Ja ilgstoši jūties nomākts, meklē profesionālu palīdzību. Vērsies pie psihologa, lai noskaidrotu savas labsajūtas pasliktināšanās iemeslu un atrastu piemērotu risinājumu. Tavai mentālajai un fiziskajai veselībai ir jābūt tavai prioritātei numur viens!
Apzinies procesu
Apzinies to, ka izveseļoties nav viegli! Cilvēkiem, kuri ilgstoši jūtas depresīvi, ir grūti sev atzīt, ka viņiem nepieciešama palīdzība. Arī atveseļošanās process var sagādāt vilšanos, jo kāpienam var sekot kritumi, grūtības atrast motivāciju turpināt procesu. Tāpēc nevajag sev solīt, ka rezultāts būs viegls, ātrs un bez pūlēm. Tā vietā koncentrēties uz mērķi, nevis mazām neveiksmēm.
Galvenais ir cerība
Jebkurš mediķis pateiks, ka ir liela nozīme ir tam, cik ļoti pacients tic, ka viņam var kļūt labāk. Taču, kad runa ir par depresiju, rodas apburtais loks, jo šī kaite mazina spēju objektīvi novērtēt apstākļus, ierastā optimisma vai reālisma vietā uz pasauli sanāk skatīties ar pesimisma brillēm. Un, neredzot gaismu tuneļa galā, ir grūti sākt iet uz priekšu. Tādā gadījumā cilvēkam jāmēģina sevi pārliecināt, ka ir iespējams atgūt dzīvesprieku un labsajūtu. Ja ticēsi, ka dzīve var kļūt labāka, tā arī būs!
Lai labi justos, kusties!
Fiziskās aktivitātes rada endorfīnus, kas stimulē smadzenes un iedarbojas kā dabisks antidepresants. Treniņš ir arī laiks, kad var apdomāt lietas, par kurām runājāt terapijā vai lasīji pašpalīdzības grāmatā. Katrs var atrast sev tīkamu aktivitāti, ir tikai jāpamēģina! Sākumā noteikti vajadzēs sevi piespiest vilkt kedas pastaigai un rullēt jogas paklājiņu pilatēm, bet vēlāk tas izveidosies par veselīgu ieradumu. Un, ja nepatīk sportot, ieteicamas garas pastaigas svaigā gaisā.
Ar pateicību pret visu
Lai palīdzētu izvairīties no negatīvām domām, sāciet domāt par to, par ko esat pateicīgs. Sāciet ar vienkāršām lietām, piemēram, karstu dušu vai saulainu rītu. Sākumā tik tiešām var būt grūti atrast par ko pateikties, taču vēlāk ieradums nostiprināsies un sapratīsiet, ka pateikties var par teju visu, kas piedzīvot mūsu dzīvēs. Ieteicams iekopt to kā ieradumu, piemēram, katru rītu vai ejot gulēt pateikt 5 lietas par ko esi pateicīgs.
Dari labi citiem
Depresija bieži vien liek justies atstumtiem malā un nevajadzīgiem. Tāpēc ir vērts apskatīties kādu brīvprātīgā darba iespēju. Šajā laikā daudziem nepieciešama palīdzība, lai sagādātu pārtikas produktus, medikamentus vai izvestu pastaigā suni. Tāpat palīdzība roka var uzadīt kādam zeķes vai apliet telpaugus vai kļūt par asins donoru. Ir vērts iesaistīties brīvprātīgajos darbos, jo palīdzot citiem, cilvēki patiesībā palīdz paši sev.
