Slavenas sievietes - pēcdzemdību depresijas slazdā. Kur meklēt palīdzību?

Krīžu un konsultāciju centra Skalbes klīniskā psiholoģe Evita Lazdiņa skaidro, ka simptomiem, lai tie atbilstu klīniskajai diagnozei, ir jāilgst vismaz divas nedēļas. “Bet, ja sieviete jūtas slikti un jūt šo krīzi, nevajag gaidīt, labāk meklēt palīdzību, nevis ciest,” saka psiholoģe. Viņa skaidro, ka pazīmes nosacīti var iedalīt fiziskajās, emocionālajās un kognitīvajās.

Fiziskās pazīmes: ēšanas un miega traucējumi (gan pārmērīga apetīte, gan apetītes trūkums, gan bezmiegs, gan izteikta miegainība), seksuālās intereses trūkums, bezspēks, enerģijas un motivācijas trūkums, izvairīšanās no sociālajiem kontaktiem, uzbudinājums, kas vērojams, kā nemitīga kustēšanās, nespēja apsēsties, straujas kustības vai izteikts gausums kustībās.

Pazīmes emocionālajā jeb jūtu sfērā: nomāktība, kas var būt izteiktāka vakaros vai no rītiem, viegla aizkaitināmība, raudulīgums, trauksme, bailes, vainas un kauna izjūta, dusmas un pat naids pret sevi, partneri, jaundzimušo, bezpalīdzība, bezspēcība, iekšējs tukšums.

Kognitīvās jeb pazīmes domāšanas un izziņas procesos: kopumā var kļūt grūtāk skaidri domāt, var izjust apjukumu domās, grūtāk pieņemt jebkādus lēmumus, var samazināties arī spēja koncentrēties, tāpat var parādīties grūtības kaut ko iegaumēt vai atcerēties. Negatīvās domas var parādīties neapzināti, tām pat var nebūt reāla pamata. Galvā var malties dažādas domas: es neesmu gana laba mamma, man nekas nesanāk, esmu neveiksminiece, man taču ir jāmīl tas bērns, bet es tikai dusmojos uz viņu, es ienīstu savu bērnu, kaut bērns aizvērtos uz visiem laikiem utt.

Tās var būt domas par to, ka sieviete pati par sevi nav gana laba, nav gana laba māte, ka apkārtējie nesapratīs un nepieņems. Tāpat jaunās mātes var būt pārņemtas ar bažām par mazuļa veselību, tās var būt bailes par to, ka ar mazuli var notikt kaut kas slikts, ka jaundzimušais var nomirt, skaidro Evita Lazdiņa.

Psiholoģe vērš uzmanību: “Diemžēl pēcdzemdību depresijai raksturīgas arī pašnāvības, paškaitējuma domas un domas par kaitējuma nodarīšanu bērnam. Domas par pašnāvību ir ļoti liels un ļoti spilgts sarkanais karogs! To nedrīkst ignorēt. Ir svarīgi šīs domas nevis norakt kā nepieņemamas, bet meklēt palīdzību!”