Pēc katras ēdienreizes traki kārojas uzēst ko saldu. Kāpēc?
Vai kārojas kaut ko saldu pēc katras ēdienreizes? Katru dienu vienā un tajā pašā laikā? Kāri pēc cukura var izraisīt noteikti ēdieni vai slikti ieradumi, kas ir pārprogrammējuši tavas galvas smadzenes, taču iemesls var būt arī noteiktu uzturvielu trūkums. Tādēļ nākamreiz, kad pēc pusdienām sniegsies pēc saldumiem, padomā, kādi psiholoģiskie un bioloģiskie iemesli izraisa šo vēlmi. Konsultē farmaceite Rodmila Skrebņova.
Vēlmi pēc cukura ietekmē vairākas galvas smadzeņu zonas. Daļa smadzeņu atbild par jaunu ieradumu veidošanu – gan labo, gan slikto –, piemēram, našķošanos, ik reizi pārnākot mājās pēc darba dienas. Šie ieradumi ir nosacījuma reakcija, proti, pat nostrādājot pusi dienas, būs vēlēšanās apēst kādu našķi, pārnākot mājās.
Un kā ar konkrētiem produktiem?
Viens no iemesliem vēlmei pēc cukura ir zems olbaltumvielu patēriņš. Tā kā olbaltumvielas palēnina cukura atbrīvošanos asinsritē, neuzņemot pietiekami daudz šo makroelementu, cukura līmenis asinīs strauji palielinās un tad strauji nokrītas, un gribas ātri saņemt enerģiju no cukura.
Tas pats, ja uzturā ir daudz neveselīgu ogļhidrātu. Vienkāršie ogļhidrāti ātri nonāk asinsritē, kur tie ātri atbrīvo cukuru, kas ievērojami paaugstina insulīna līmeni. Neuzņemot šķiedrvielas, olbaltumvielas un vērtīgus taukus savā uzturā, vienkāršie ogļhidrāti nesniedz sāta sajūtu. Gribēsi apēst vēl kaut ko. Tāpēc, ja sāksi ievērot diētu ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu, ķermenis pēc vairākām dienām alks pēc ātras enerģijas devas (cukura), jo ir pie tās pieradis. Tiklīdz organisms iemācīsies darboties bez ogļhidrātiem, cukuru vairs negribēsi.
Ko nodara miega trūkums un stress?
Miega trūkums izraisa izmaiņas hormonos, kas regulē izsalkumu un apetīti. Parasti hormons leptīns nomāc apetīti un mudina ķermeni tērēt enerģiju, taču miega trūkums samazina leptīna daudzumu. Savukārt hormons grelīns izraisa bada sajūtu, un tā līmenis palielinās ik reizi, kad pietiekami neizgulies.
Slikts miegs rada arī intensīvāku tieksmi pēc taukiem un cukura. Esot miega badā, visticamāk, arī pieņemsi impulsīvus lēmumus un padosies kārei pēc ātrajām uzkodām. Pat mērena miega trūkuma gadījumā cilvēks nākamajā dienā apēd vairāk nekā parasti. Un visbiežāk vairāk kaloriju uzņem vakarā, bet tas var izraisīt svara pieaugumu.
Lai gan galvas smadzenes veido tikai 2 % ķermeņa svara, šis orgāns patērē pusi no ikdienā uzņemtajiem ogļhidrātiem. Vissvarīgākā smadzeņu degviela ir glikoze. Akūta stresa gadījumā tām ir nepieciešams par 12 % vairāk enerģijas, liekot sniegties pēc cukurotām uzkodām. Cukura patēriņš palielina serotonīna līmeni (serotonīns – neirotransmiters, kas regulē garastāvokli, apetīti, atmiņu un sociālo uzvedību), un līdz ar to īslaicīgi uzlabojas pašsajūta. Tādēļ smadzenes arvien alkst pēc šīs laimes sajūtu izraisošās vielas.
Gribas saldu, jo trūkst hroma?
Ja uzturā lieto daudz rafinētu miltu un cukuru, kuri nesatur hromu, iespējams, kārei pēc cukura pamatā varētu būt hroma trūkums. Turklāt var rasties apburtais loks: hroma trūkums rosina kāri pēc cukura, bet apēstie saldie produkti vēl vairāk samazina hroma daudzumu un vēl vairāk gribas saldu. Cukura līmeņa stabilizēšana asinīs ar papildu hroma devu var izjaukt šo apburto loku un padarīt atteikšanos no saldumiem mazāk sāpīgu.
