Zaudēts darbs Covid-19 laikā. Kā uz to reaģē cilvēka ķermenis, un ko darīt lietas labā
Darba zaudēšana ir saspringts brīdis katra dzīvē, īpaši, ja tas notiek negaidīti. Darba zaudēšana koronavīrusa pandēmijas laikā šo stresu var tikai saasināt. Huffpost.com savā rakstā vēsta, kā tas ietekmē mūsu pašvērtējumu un ķermeni un kā tam palīdzēt.
Brīdī, kad zaudē darbu, tu zaudē ne vien ienākumu avotu, bet arī savu ikdienas rutīnu, socializēšanos ar kolēģiem, bet citkārt arī dzīves jēgu. Tāpēc nav brīnums, ka šādas izmaiņas var ietekmēt tavu mentālo un fizisko pašsajūtu. Apkārtējie bieži vien mierina sakot, ka “ko tur satraukties, tas jau tikai darbs”. Taču ne visiem darba zaudējumu viegli pieņemt, īpaši, ja darba attiecības pārtraukt nebija tava iniciatīva.
Miega traucējumi
Pētījums, kurš apkopojis bezdarbnieku pašsajūtu, noskaidrojis, ka cilvēki izjūt stresu, jo ir norūpējušies par savu nākotni. Viena no pazīmēm, ka darba zaudēšana (vai iepauzēšana pandēmijas dēļ) tevi ietekmē ir miegs. Var rasties grūtības aizmigt, justies miegains visas dienas garumā vai cīnīties ar bezmiegu, kad celies neierasti agri no rīta. Ja tas ir novērojams pirmās pāris dienas, to var norakstīt uz adaptāciju, cilvēka ķermenis pielāgojas jaunajām izmaiņām. Taču, ja tas turpinās vairākas nedēļas, ir vērts tam pievērst uzmanību.
Mentālā veselība
Jo ilgāk jūs esat bez darba, jo lielāka iespējamība, ka saskarsieties ar depresiju, liecina ASV veiktā aptauja, kurā piedalījās 356 000 amerikāņu. Katrs piektais aptaujātais, kas bija bezdarbnieks gadu vai ilgāk, ziņoja, ka viņam ir bijusi vai tiek ārstēta depresija. Aptaujā secināts, ka bezdarbniekiem ir divas raksturīgas depresijas iezīmes – viņi zaudē interesi par aktivitātēm, kuras viņi agrāk mēdza izbaudīt, un viņi sāk izjust sliktu garastāvokli daudz biežāk nekā iepriekš. Sliktais garastāvoklis var izpausties kā skumjas, dusmas, aizkaitināmība vai arī motivācijas trūkums.
Fiziskā veselība
Bezdarba izraisītais stress ietekmē ne vien mentālo, bet arī fizisko veselību. Daudziem, kuri palikuši bez darba, rodas galvassāpes vai kuņģa darbības traucējumi. Mūsu ķermenis un prāts ir cieši saistīts, tieši tāpēc uztraukumā mēs nevaram ieēst vai iemīloties jūtam “tauriņus vēderā”. Kad ķermenis ir pakļauts stresam, muskuļi sasprindzinās, lai pasargātu jūs no briesmām.
Laika gaitā, pastāvīgi atrodoties paaugstinātā trauksmē, var rasties hroniskas ar stresu saistītas problēmas, piemēram, migrēnas. Mūsu smadzenes ir pastāvīgā saziņā ar mūsu zarnām, un stresa zaudējums darbā var izraisīt arī diskomfortu tajās. Daudziem ir novērojumus arī izmaiņas apetītē - citi pārstāj ēst, bet vairumam tā pastiprinās.
Ko darīt?
Izveido rutīnu
Ja bezdarba dēļ jums pietrūkst ierastās rutīnas, tad izveidojiet to paši! Jaunajai kārtībai ir jāatbrīvo jūs no pidžamas un bezmērķības. Celieties vienā laikā, dienas laikā noteikti izejat ārā svaigā gaisā un dienas plānā noteikti iekļaujiet fiziskās aktivitātes. Tāpat rūpējaties par regulārām un veselīgām maltītēm. Sociālas distancēšanās laikā tikšanās ar draugiem nav iespējama, taču tiešsaistē varat ieplānot sociālas aktivitātes, piemēram, virtuālo spēļu vakarus.
Domu spēks
Cilvēki ilgstoši atrodoties bezdarbībā sāk domāt kategorijās - visu vai neko. Arī pašvērtējums, ilgstoši nevarot atrast darbu, tikai mazinās. Cilvēkam var sākt šķist, ka viņš ir nevērtīgs un nevienam nevajadzīgs. Tas viss, protams, nepalīdz atrast darbu. Apzinies, ka jūties tā, bet neiegrimsti sevis žēlošanā. Tu līdz darba zaudējumam daudz ko dzīvē biji sasniedzis, atgādini sev par savām stiprajām pusēm un talantiem. Tici sev un savām spējām, tas tev dos pārliecību, drosmi – to, ko darba devējs meklē.
