Šodien - Zaļā ceturtdiena. Nedrīkst nest mājās neko, kas plūkts dabā
Šodien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts.
Covid-19 olas un šokolādes zaķi ar sejas maskām: 2020. gada pavasarī pasaule gatavojas Lieldienām par spīti pandēmijai
Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.
Savukārt latviešu folklorā Zaļā ceturtdiena saistās ar daudziem ticējumiem un laika pareģojumiem. Senie latvieši ticēja, ka Zaļajā ceturtdienā dzimušie cilvēki ir burvji vai cilvēki ar pārdabiskām spējām. Saskaņā ar tautas tradīcijām šajā dienā notikusi arī liela buršana un zīlēšana.
Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena.
Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.
