Strādājoša mamma krīzes vidū: racionāli padomi, kā tikt galā ar nemieru, bērniem un darbu vadīšanu

Laikā, kad pandēmija mūs visus ir skārusi samērā nesagatavotus, vairumam darbs jāveic mājas apstākļos un elektroniski, uzņēmums un darbinieki jāvada attālināti, paralēli uzturot nodarbinātus savus bērnus, kuriem skola slēgta uz nenoteiktu laiku.

Krīzes eksperti no msn.com sniedz padomus, kā paaugstināta stresa laikā saglabāt mieru un rast motivāciju, kā darbiniekam, tā uzņēmuma vadītājam veicot darbus attālināti:

1. Rūpējies par savu veselību

Dzer daudz ūdeni, sporto, ēd veselīgu pārtiku, lieto vitamīnus, vēdini telpas, izgulies un centies lieki nesatraukties - saglabājot tik svarīgo vēso saprātu - visi šie faktori tieši ietekmē imūnsistēmu un spēcīgi sagatavo organismu cīņai ar nevēlamiem vīrusiem.

Izvairies no pārmērīga kofeīna patēriņa - kafiju ieteicams lietot mazos apjomus, arī no enerģijas dzērieniem noderīgi būtu izvairīties, jo tie tieši mēdz paaugstināt lieka stresa uzkrāšanos organismā. Izvairies no alkohola lietošanas - alkoholiskie dzērieni veicina noguruma izpausmes un depresīvu noskaņojuma klātbūtni.

2. Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt

Šobrīd daudzi izjūt stāvokli, ka viss ir ārpus savas kontroles robežām, bet ir lieta, ko varat kontrolēt - savu rīcību, attieksmi un noskaņojumu.

Centieties norobežoties no nemitīgas satraucošo ziņu lasīšanas, kuras tikai veicina lieku satraukumu, jo to mehānisms ir būvēts, lai tieši tāda būtu reakcija - uzturēt augstu satraukuma līmeni.

Uzmanību noderīgi koncetrēt tikai uz aktuāliem uzdevumiem, rīcības plānu - atļaujiet sev ignorēt citas lietas, kas tieši šobrīd neskar.

Atliciniet laiku, kurā kontaktējies ar savu ģimeni, draugiem, lai dalītos savās domās un satraukumos, nav svarīgi vai tas ir tiešā kontaktā vai attālināti - sazvanoties vai sarakstoties-uzmundriniet viens otru un saglabājiet pozitīvu skatījumu uz notiekošo, jo šis komunikācijas sniedz sajūtu, ka esat iederīgs, noderīgs un sniedzat savu ieguldījumu.

3. Atrodiet iekšējo mieru un līdzsvaru

Centieties izsecināt un pamanīt, kādas fiziskas izpausmes uz stresa paaugstināšanos izstrādā jūsu organisms, kā tas reaģē uz pastiprināta satraukuma domām.

Lai nomierinātos un atslābinātu ķermeņa nervu sistēmu, kas visā kopumā diktē gan noskaņojumu, gan fiziskās pašsajūtas kvalitāti un veselību kopumā, novērstu stresu,  no rītiem vai dienas laikā rīkojieties šādi:

• atveriet logu, ļaujiet ieplūst svaigam gaisam, sēdiet ērtā pozā vai stāviet mierīgi, piecas reizes dziļi ieelpojiet, apgādājiet ķermeni ar skābekli, tas raisīs radošas domas un kliedēs saspringumu
• aizvērtām acīm apdomājiet dienas plānu un iedrošiniet sevi pieņemt notiekošo - skatīties uz situāciju no citas perspektīvas
• izpildiet kādu jogas vai pilates vingrinājumu, kas ļaus sagatavoties dienai.

Šobrīd , kad vienā vidē bieži nākas apvienot gan svarīgus darba pienākumi, gan vienlaikus arī vecāku atbildības, jāatceras, ka toni un valdošo emocionālo klimatu ģimenē nosakāt jūs - pieaugušie.

Bērni ir jūtīgi pret vecāku emocijām un vislabāk jūtas, kad ir pasargāti un drošībā. Neskatoties uz valdošo satraukumu šajā neparastajā laikā, ir īpaši svarīgi saglabāt mieru esot kopā un pārrunājot notiekošo ar saviem bērniem.

Bērni uztver bailes daudz saasinātāk, tiem ir bagātīgi attīstīta iztēle un ir paradums pārspīlēt savus novērojumus, kā arī tiem piemīt spēja radīt domas, kas veicina neracionālu stāstu parādīšanos un izdomātas apkārtējās pasaules veidošanu. 

Eksperti, kuri pārzina krīzes situācijas, sniedz padomus, kā pandēmijas laikā runāt un rīkoties savu bērnu interesēs:

1. Komunikācija

Regulāri pārrunājiet ar bērnu notiekošo, informējiet viņu ar vecumama atbilstošiem piemēriem, lai palīdzētu izprast neierasto situāciju.

 Vēlams ierobežot bērna piekļuvi nepārtraukto ziņu apjomam, kas bieži izraisa nepamatoti augstu satraukumu, jo skaļi trokšņi, satraucoši notikumu atspoguļojumi un biedējošas bildes, var ļoti ietekmēt bērna uztveri par notiekošo.

Dodiet bērniem vienkāršus norādījumus, kas veicina viņu rīcību un līdzdalību - obligāta roku mazgāšana, lai uzturētu veselību, savas vides sakopšana, skolas, veikalu un citu sabiedrisku vietu neapmeklēšana - sniedziet ik pa laikam jaunas ziņas, kuras izziņo izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, ļaujiet viņam justies līdzatbildīgam par notiekošo.

Iedrošiniet bērna izpratni, ka sabiedrība, skola un jo īpaši vecāki un citi ģimenes locekļi dara visu iespējamo, lai uzturētu pilnīgu drošību, izskaidrojiet atkal un atkal, kāpēc notiek visi pieņemtie pasākumi, kādēļ ir atceltas mācības, kāpēc vairs nevar apmeklēt iemīļotās ārpusklases nodarbības, kādēļ nedrīkst apmeklēt veikalu un pat savu iemīļoto rotaļu laukumu

Rosiniet bērnu uzdot jebkādus jautājumus, ja jūtat vai redzat, ka viņš ir satraukts.

Kontrolējiet tēmas un vārdus, kādus lietojiet, kad par notiekošu runājiet ar citiem pieaugušajiem. Lieku reizi atcerieties, ka bērns bieži nespēj atšķirt, kas ir realitāte un kas tikai pieņēmumi - dažādu attīstības scenāriju prognozēšana un apspriešana, var tikai ieviest nepamatotas bailes bērna jau tā trauslajā emociju virpulī.

2. Katram bērnam cita pieeja, jo viņi ir tik dažādi

Jūs noteikti labi pazīstat katru savu bērnu, bet nevar noliegt, ka stresa apstākļos bērns var reaģēt neierasti un sākt uzvesties citādi. Vērsiet uzmanību vai bērnam nav mainījusies uzvedība- viņš palicis ļoti pasīvs vai pretēji - ārkārtīgi aktīvs, cits, iespējams, ir kā nekad agrāk noslēdzies sevī, atsakās ēst vai pat mēģina sev nodarīt pāri. Rūpīgi sekojiet savu bērnu uzvedībai, lai laikus pamanītu un risinātu šo radušos situāciju.

Veltiet pietiekoši daudz uzmanības katram bērnam, ļoti bieži tieši klusākie un rāmākie bērni apkārt notiekošu uztver vissaasinātāk, esiet bērna atbalsts un mierinājums jebkurā situācijā.

Atcerieties, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie neparedzētās situācijās reaģē citādi, esiet vērīgs un saprotošs.

3. Izveidojiet bērniem dienas plānu un pienākumu sarakstu

Gan vecāku, gan bērnu dienas un nedēļu, mēnešu plāni ir izjaukti, dzīve ir mainījusi tās ritmu. Bērni vienmēr jūtas drošībā un ērti, ja tiem ir jau laikus zināms plānoto darbību grafiks, aktivitātes, spēļu un mācību laiks uz kuru tie paļaujas.

Izveidojiet grafiku, uz kuru tie var balstīties - strikts celšanās un gulētiešanas laiks, ikdienas maltīšu plāns, konstanti laiki telefona vai tiešsasites video sarunām ar citiem ģimenes locekļiem, vecvecākiem, draugiem vai iemīļotiem skolotājiem.

Ieplānojiet pietiekoši daudz laika attālināto mācību procesa nodrošināšanai, lai neiekavētu mācību procesu. Noteikti vēlama ir laika ieplānošana mājas, savas istabas uzkopšanas darbiem un  rūpēm par mājdzīvniekiem, mājas augiem.

4. Kopā pavadītais laiks,atmiņas par dalītiem priekiem

Jāatzīst, ka šis ir laiks, kuru ir jāprot lietderīgi izmantot - jāpriecājas par iespēju visiem kopā pavadīt tik daudz laika un arī mirklis, kad kļūt īpaši radošiem un uzsākt ko pavisam jaunu vai beidzot izdarīt to, ko kopā visai ģimenei gribējies darīt jau sen, bet nav bijis laika.

Radoši izmantojiet brīvos brīžus dažādām kopīgām spēlēm, veltiet laiku sportiskām aktivitātēm gan iekštelpās, gan ārpus mājas, protams, ievērojot visus ieteiktos ierobežojumus.

Dodiet uzdevumu bērniem izdomāt kādu svaigu, jaunu aktivitāti, kur piedalās visi ģimenes locekļi, būsiet pārsteigti par bērnu atjautību un radošo garu.

Izmēģiniet kopīgi jaunas receptes, cepiet veselīgas kūkas, cepumus un citus ēdienus- rosiniet lietot uzturvielām bagātu pārtiku, iedrošiniet ēdienkartē iekļaut ar vien vairāk dārzeņus, augļus, dzert ūdeni un visādi citādi izglītojieties visi kopā par pārtikas ietekmi uz imūnsistēmu un augošu organismu

Iemūžiniet jautrus brīžus fotogrāfijās un video, lai būtu vēlāk ar smaidu ko atcerēties. Esiet kopā un veidojiet spilgtas, pozitīvas  kopābūšanas asociācijas par šo laiku, kuršs noteikti paliks jūsu bērnu atmiņā uz visu dzīvi.