Apzināta ēšana - jauna dzīvesstila tendence, kā mainīt savas attiecības ar pārtiku

Daudzi no mums ēd autopilotā un nepievēršot uzmanību, kāpēc, kad, ko, kā un cik daudz notiesā. Varbūt jums arī gadījies attapaties pie tukšas cepumu pakas, izēsta zupas katla vai vakarā tā arī neatcerēties, kas ēsts pusdienās. Un tā dienu no dienas, nelīdz ne jaunā gada, ne svētdienas vakara apņemšanās. Taču speciālisti atraduši veidu, kā šo burvju loku pārraut - ar apzināto ēšanu.

Ieguvumi no apzinātas ēšanas

Apzināta ēšana ir līdzeklis, ko varam izmantot, lai radītu veselīgākus ēšanas paradumus un veselīgākas attiecības ar ēdienu. Ēdot apzināti, mēs vairāk jūtam savu ķermeni un emocijas, kā arī ēdiena garšu un konsistenci. Šādi ēdot, mēs vairāk uzmanības pievēršam tam, cik ātri un cik daudz ēdam, kā arī sāta sajūtai. Tas arī palīdz izvairīties no pārēšanās - kaut kas tāds, kas, visticamāk, notiks, ja ēdīsim neapzināti. Tieši tas ir ļoti aktuāls tiem, kas cenšas zaudēt svaru. Bet pat ja svara zaudēšana tev nav aktuāla, apzināta ēšana palīdz saglabāt esošo svaru.

Pats galvenais apzinātas ēšanas bauslis ir- ēst tikai tad, kad ķermenis izjūt izsalkumu (nevis tad, kad citi ēd, cienā vai pieņemts), un ēst tik daudz, līdz sasniegta sāta sajūta (nevis kamēr šķīvis tukšs, kamēr čipsu paka nav izēsta).

Apzinātu ēšanu var iedalīt trīs posmos:

• Pirms ēšanas

Apzināta ēšana sākas jau pirms paša ēšanas procesa. Vispirms ieklausies savā ķermenī - vai tu vēlies ēst? Varbūt izsalkumu jauc ar slāpēm? Varbūt gribi ēst, jo citi ēd, bet varbūt šādi vari nedomāt par nepatīkamām emocijām, nedarīt nepatīkamu darbu. Godīgi sev atbildi, kāpēc gribi šo čipsu paku, kotleti vai saldējumu! Cilvēki bieži ēd kompānijas pēc, tāpēc, ka nevēlas kādu aizvainot vai vienkārši tāpēc, ka ir garlaicīgi. Esi atklāts pret sevi.

• Ēšanas laikā

Pirms ēšanas vērs uzmanību ēdienam - tā krāsai, tekstūrai, smaržai, krāsai. Ēdienu košļājiet lēni un baudiet maltīti ar visām maņām. Košļājot katru kumosu lēnām, cilvēki pēkšņi attop, ka čipsi ir tik sāļi, bet gurķi- saldi. Nebrīnies par jauniem pārsteigumiem! Kad visi jutekļi būs iesaistīti ēšanas procesā, no maltītes gūsiet lielāku baudu. Ēšanas laikā nebūtu ieteicams nedz sarunāties ar citiem cilvēkiem, nedz skatīties telefona vai TV ekrānā, nedz lasīt. Ēdot visa uzmanība būtu jāvelta ēdienam, kā tas uzduras uz dakšiņas, pieskaras lūpām, garšo, tiek rūpīgi sakošļāts, norīts. Sākumā trenējies 5 minūtes, trenējoties, līdz varēsi apzināti apēst visu maltīti.

Ieklausies savā ķermenī!

Tiklīdz izjūti sāta sajūtu, pārtrauc ēst. Likums, ka “šķīvis jāizēd tukšs”, veicina pārēšannos. Lai smadzenes ziņotu par sāta sajūtu, nepieciešamas 20 minūtes, tāpēc ēd lēnām.  Izmēģini ēst ar kreiso roku, ja esi labrocis. Tas var palēnināt tavu ēšanas tempu. Var palīdzēt, ja ēdamkarotes vietā, izmanto tējkaroti.

• Pēc ēšanas

Pavērojiet, kā jūtaties pēc ēšanas: varbūt ir atšķirība, ja ēdat veselīgu maltīti vai neveselīgu. Kā jūtaties pēc lielas porcijas? Kā jūtaties pēc saldumiem un našķiem? Arī šeit jābūt pēc iespējas godīgākam, jo jāatskaitās pašam sev. Apzinoties, kā ēdiens liek tev justies, tu vari pārdomāt savu ēdienu izvēli.

P.s. Ja nu gadījies pārēsties vai apēst, ko ne tik veselīgu nav jēgas sev ko pārmest vai izjust kaunu vai vainas izjūtu. Padomā, kāpēc tā rīkojies un izdari secinājumus. Varbūt nākamreiz vari rīkoties citādi?