Katras sviedru lāses vērts augums. Paula Freimane - no apalītes līdz fitnesa trenerei

“Katru dienu sāku ar pastaigu, jo man ir svarīgi kārtīgi izkustēties jau no rīta. Lai gan strādāju sporta zālē, mana diena mēdz būt mazkustīga, tāpēc jau rīta pastaigā ar suni mēģinu noiet septiņus kilometrus. Tikai pēc kārtīgas pastaigas eju dušā, ēdu brokastis un esmu gatava sākt dienu.

Ikdienā dekoratīvo kosmētiku lietoju minimāli. Pirms saviem treniņiem vienmēr notīru tonālo krēmu un iesaku tā darīt ikvienai sievietei, jo, ja tas ir uz sejas, aizķepinās poras un āda var iekaist. Sporta zālē ir arī mana darba vieta, un man ir jāizskatās labi, kad vadu treniņus, tāpēc ikdienā lietoju ļoti vieglu tonālo krēmu no Mii Cosmetics. Pašlaik esmu pieaudzējusi arī mākslīgās skropstas, jo, manuprāt, tās piestāv ziemai. Vasarā gan man tās šķiet traucējošas un liekas. Skropstu līniju mēdzu iekrāsot melnu ar Artdeco laineri.

Ilgu laiku man bija gari, pieaudzēti mati, un es ar tiem labi sadzīvoju. Pavisam nesen no pieaudzētajiem matiem atvadījos, jo urdīja doma radikāli mainīt frizūru – nogriezt karē griezumu un nokrāsot matus sarkanus. Saka, ka vēlme mainīt frizūru rodas, ja dzīvē ir kādas radikālas pārmaiņas, taču man tā nav. Nokrāsot matus sarkanus gribu ik pa laikam, bet līdz šim neesmu uzdrošinājusies mainīt frizūru, jo esmu pie tās ļoti pieradusi. Šāda frizūra man ir kopš pusaudžu vecuma.

Esmu diezgan konservatīva, un man ir grūti pieņemt pārmaiņas savā izskatā, pat tad, ja tās ir niansētas. Ilgu laiku man bija platīnblondi balināti mati, taču tie aplūza. Kopā ar frizieri nolēmām matus vairs nebalināt, tikai krāsot. Ļoti ilgi skumu pēc tik ierastās platīnblondās matu krāsas – pagāja vairāki mēneši, līdz sevi pieņēmu ar šo nedaudz tumšāko toni.

Konservatīvisms izpaužas arī manā ēdienkartē – vienu un to pašu ēdienu varu ēst katru dienu. Piemēram, piecus gadus brokastīs ēdu tikai auzu pārslas, un man tas neapnika. Tagad cenšos brokastis dažādot, bet labprāt ēdu arī iemīļoto putru. Arī rīsus es varētu ēst katrā ēdienreizē. Dažreiz smejos, ka savā iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi Āzijā, jo vai gan citādi man tik ļoti garšotu rīsi.

Dodoties uz svinīgiem pasākumiem, nekad nevelku vienu un to pašu kleitu. Šis niķis man pašai ne īpaši patīk, taču esmu atradusi risinājumu – kleitas iznomāju vai aizņemos un šādā veidā ietaupu ne tikai vietu skapī, bet arī naudu. Nesen veicu revīziju skapī un veiksmīgi pārdevu trīs lielus maisus ar apģērbu. Daudziem vēl nebija noņemtas cenu zīmes. Tas bija mulsinoši un palīdzēja saprast, ka nav nepieciešamības pirkt apģērbu tikai pirkšanas pēc.

Man ir daudz sporta apģērba, jo tās ir manas darba drēbes, taču savā būtībā esmu gots. Man patīk uzvilkt melnus džinsus un smagnējus zābakus – tā es jūtos labi, īpaši ziemā un tumšā laikā. Vasarā gan labprāt valkāju kleitas – gaisīgas un vieglas, savukārt svārkus nesaprotu un nemāku valkāt. Zem kājām gribu just stingru pamatu, tāpēc izvēlos ērtus apavus bez papēžiem – augstpapēžu apavu laiks manā dzīvē ir pagājis.

Patiesībā, neraugoties uz to, kas man ir mugurā, jutīšos labi tikai tad, ja būšu apmierināta ar to, kā izskatās mati. Tā ir mana vājā vieta – ja mati neizskatās labi, nespēju atbrīvoties un baudīt dienu, tāpēc matus kopju īpaši rūpīgi. Esmu atradusi ideālos līdzekļus, ko lietoju jau vairākus gadus, tie ir CHI Luxury Black Seed Oil matu kopšanas līdzekļi. Nesen nolēmu izmēģināt kaut ko jaunu no šā zīmola, bet izvēlētie produkti nepatika. Pat braucot ceļojumos, varu nepaņemt neko no kosmētikas, bet saviem matu kopšanas līdzekļiem vietu atradīšu vienmēr.

Esmu ļoti jutīga uz aromātiem, tāpēc bieži vien citu cilvēku smaržas man šķiet nepatīkamas un šķebinošas, īpaši, ja tās ir izteikti saldas vai rūgtas. Spēju sadzīvot ar pavisam viegliem, gandrīz nemanāmiem aromātiem, tāpēc pati ilgstoši varu nelietot smaržas vispār. Manai gaumei atbilst zīmola Calvin Klein smaržūdeņi, un tie ir vienīgie, kas man patiesi patīk.

Pagājušā gada nogale bija ļoti saspringta, tāpēc pašlaik jūtos nedaudz sagurusi un ilgojos pēc atpūtas. Relaksēties palīdz došanās ārpus Rīgas. Tam nav jābūt ceļojumam ārpus Latvijas, kas man nenoliedzami ļoti patīk, labi jūtos, arī izbraucot uz laukiem vai dodoties pie mammas.

Ik pa laikam man ir nepieciešama brīvdiena, lai uzlādētos. Tieši tāpēc reizēm ļauju sev nedarīt neko un visu dienu sevi lutinu – palieku mājās un veicu dažādas skaistumkopšanas procedūras, laiskojos dīvānā un skatos seriālus. Protams, gatavoju ēst un baudu rezultātu, jo arī tas ir veids, kā relaksēties.

Vienmuļa dzīve nav domāta man. Ik pa laikam vēlos saņemt veselīgu adrenalīna devu un izjūtas, kas spēj pārsteigt ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Ilgu laiku to nodrošināja sports, bet tagad ķermenis pie treniņu slodzes ir tik ļoti pieradis, ka jau zinu ikvienu ķermeņa šūnas reakciju, kas būs pēc treniņa. Tieši tāpēc šogad sajutu vajadzību pēc ziemas peldes.

Vienmēr zināju, ka šī diena pienāks, ka tai nobriedīšu, jo mans vecaistēvs peldēja 30 gadus, tētis – 10, un arī brālis aukstā ūdenī peld jau piecus gadus. Kad oktobra beigās piezvanīju tētim un teicu, ka man ir nepieciešams padoms, kā pareizi sākt ziemas peldēšanu, viņš nebija pārsteigts un pamācīja, kā to darīt pareizi. Katra reize, kad iegremdējos aukstajā ūdenī, man ir neizstāstāmi grūta. Pirmajā reizē šķita, ka ar katru nākamo reizi būs vieglāk, bet tā nav. Taču tieši iegremdēšanās aukstajā ūdenī man un manam ķermenim dod impulsus, pēc kādiem alku, un atkal ir pirmatklāšanas sajūta.

Līdzīgas sajūtas man bija, kad pirms septiņiem gadiem pirmo reizi iegāju sporta zālē un pavadīju tur savus pirmos treniņus. Sākot patstāvīgu dzīvi Rīgā, biju ēdusi to, kas maksāja lēti, – pelmeņus, bulkas, bulkas, bulkas... Un vienā brīdī ieraudzīju, ka esmu tauku piciņa. Svēru 73 kilogramus. Lai arī tas nav liels svars, tie bija tikai tauki. Sākot sportot, mainījās visa dzīve – es kļuvu mērķtiecīga, atbildīga un priecājos par vismazāko sasniegumu, jo tieši tie mani pamudināja virzīties uz priekšu. Lai arī tagad sveru 63–68 kilogramus, mans ķermenis ir pilnībā pārvērties – tauku vietā ir muskuļi. Taču negrasos apstāties, jo uzskatu, ka man joprojām ejams tāls ceļš, līdz sasniegšu savu ideālo augumu.

Sākot sportot, nezināju, kā pareizi atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Ļoti strauji zaudēju svaru – sešu mēnešu laikā nometu 14 kilogramus –, un līdz ar to stipri samazinājās arī krūtis, tāpēc ieliku implantus. Diemžēl man radās ļoti retas komplikācijas, un nesen tos izņēmu. Tas, ka man bija negatīva pieredze, nenozīmē, ka esmu pret implantiem. Taču tagad zinu – ja likšu tos vēlreiz, tad tikai pēc tam, kad man būs piedzimuši bērni, jo nevēlos, lai pēc bērnu dzimšanas implanti atkal būtu ķirurģiski jāpielabo.

Patiesībā es atbalstu visu, kas sievietei liek izskatīties skaistai un justies labi, bet jo īpaši iesaku nodarboties ar sportu. Tas ir labākais līdzeklis pret stresu. Pēc kārtīga treniņa ir daudz vieglāk atrisināt dažādas problēmas, jo domas ir skaidrākas un prāts asāks. Tikai pateicoties sportam, esmu savā dzīvē sasniegusi daudzus mērķus, sports man ir iemācījis nepadoties, sakostiem zobiem cīnīties un virzīties uz priekšu.

Tikai pateicoties sportam, iepazinu laimes izjūtu, kas rodas, skatoties spogulī, kad redzi rezultātu, ko dod katra treniņā izlietā sviedru lāse. Bez sporta es nebūtu izdevusi savu pavārgrāmatu, kas bija liels mans pagājušā gada sasniegums. Zināju, ka to gaida daudzi, bet, kad pēc divām dienām grāmatnīcu plaukti palika tukši, jutos pārsteigta. Tas mani darīja ļoti laimīgu. Joprojām dzīvoju nelielā eiforijā par to, ka mani tā novērtē, ka cilvēki mani atbalsta. Tas man ir ļoti svarīgi un liek justies vajadzīgai.