Jauna un veiksmīga. Linda Riekstiņa-Šnore eksportē bērnu mēbeles uz 50 valstīm: "Visgrūtākais ir sākt darīt"

Ogres meitene

Lindas ģimenē uzņēmēju gēns nav atrodams. “Vecāki pat apzināti izvairījās no vadīšanas, no lielas atbildības uzņemšanās. No bērnības Ogrē atceros, ka apkārtējā vidē nebija ambīciju vai līderisma gēna. Tolaik vidusskolā padevās visi mācību priekšmeti, biju teicamniece. Atskatoties jāatzīst, ka tas ir grūti, ja skolā neizkristalizējas kāda noteikta talanta sfēra, piemēram, eksaktās zinātnes, zīmēšana vai zinātne. Tiem, kam padodas viens novirziens, ir viegli izvēlēties karjeras ceļu.

Vienubrīd gan apnika būt par teicamnieci, tad, lai mani neuzskatītu par zubri, bastoju stundas, apzināti sliktāk mācījos, bet tad 8. klasē notika lūziens. Nenācu no bagātas ģimenes, sapratu, ka izglītība ir ļoti svarīga. Tobrīd atkal pievērsos mācībām, un vidējā atzīme strauji uzkāpa augšā. Man padevās viss, arī fizika, skolotāja ieteica studēt medicīnas fiziku.

Man kombinācija medicīna un fizika šķita saistoša. Tā nu es izstudēju medicīnas inženieriju Rīgas Tehniskajā universitātē. Taču te jāpiebilst, ka mani kā personību vairāk veidoja nevis studijas, bet gan ārpusstudiju aktivitātes. Studentu pašpārvaldes mani neinteresēja, jo to darbība notika lokāli, tāpēc iesaistījos starptautiskā studentu organizācijā Board of European Students of Technology, kas apvieno Eiropas tehnisko universitāšu studentus.

Organizēju pasākumus, rakstīju projektus, piedalījos starptautiskās asamblejās, komitejās. Viss patika, viss interesēja, biju teicamniece – aktīviste! Atbildēju par finanšu piesaisti organizācijai. Tolaik vēl kā studente gāju uz telefona būdiņu ar telekarti zvanīt uzņēmējiem, lai uzrunātu sponsorus. Tā bija pirmā saskarsme ar uzņēmējdarbības cilvēkiem. Mani ļoti bagātināja darbošanās studentu organizācijā,” par savu izaugsmes ceļu stāsta Linda.

Riekstu kundzes e-pasts

“Mans uzvārds ir Riekstiņa, klasesbiedri bija iesaukuši par Riekstu kundzi. Atceros, ka uzņēmēji, kam zvanīju un kam sūtīju e-pastus, reiz pārjautāja, vai es esmu tā Riekstu kundze? Tad nu sapratu, ka man jānomaina jautrais e-pasts uz nopietnāku. Todien izveidoju jaunu oficiālāku e-pastu,” smejas Linda.

Pēc RTU absolvēšanas Linda sāka strādāt algotu darbu privātā uzņēmumā, kurā desmit gadus tirgoja medicīnas iekārtas. “Visvairāk man patika darbs ar cilvēkiem, tāpēc pati pieteicos organizēt apmācības, uzņēmuma pasākumus. Tur ieguvu nākamo zināšanu bāzi – gan pārdodot, gan menedžējot cilvēkus. Paralēli tirgoju iekārtas un apguvu pārdošanas pamatus. Darbs patika, bija ļoti labi apmaksāts, kolektīvs lielisks, taču jutu, ka trūkst piepildījuma. Tad arī mans vīrs sāka iedvesmot, lai daru kaut ko savu, skubināja, lai pati dibinu uzņēmumu,” par uzņēmējdarbības idejām pirmsākumos stāsta Linda.

Tomēr abi arvien vēl kavējās ar sava biznesa uzsākšanu, jo pieteicās bērniņš. “Kad piedzima dēls, vīrs pats izgatavoja šūpulīti, barojamo krēsliņu, lai izvairītos no lēto, veikalu plauktos atrodamo plastmasas risinājumu pirkšanas. Viņam ir zelta rokas un tehnisks prāts,” vīru raksturo Linda. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Linda atsāka darbu un uzreiz saprata, ka nespēj vairs strādāt kā līdz šim. “Lai iegūtu laiku pārdomām, nolēmām, ka esam gatavi vēl vienam bērniņam. Kad piedzima meita, ar vīru beidzot sākām savu biznesu – izgatavot un pārdot bērnu mēbeles, kas radītas no Latvijas bērza. Tas notika 2016. gadā.”

E-komercijas sniegtās iespējas

“Vīrs pirms tam strādāja uzņēmumā, kas radīja vizuālo reklāmu un produktus. Kāds izgudroja ideju, bet Krišjānis to īstenoja praktiski. Abiem bija pārliecība – lai sāktu uzņēmējdarbību, nepieciešama liela nauda. Mums lielu iekrājumu nebija,” tā brīža bažas atceras Linda. Krišjānis produkciju ar rokām radīja pats mājas pagrabā, tikmēr Linda, paralēli auklējot bērnus, apdarīja menedžmenta un pārdošanas darbus. Taču jau tobrīd bija skaidrs, ka vajadzīga CNC frēze.

Abi sagatavoja projektu Lauku atbalsta dienesta LEADER atbalsta programmai, to apstiprināja, tālāk sekoja ALTUM aizdevums. Iekārtu iegāde bija starts uzņēmuma straujajai izaugsmei.

“Tolaik pieņēmām daudzus riskantus lēmumus – sākām īrēt telpas, kaut gan nezinājām, ka pārdosim pietiekami bērnu kāpslīšu, lai segtu īri. Pirmo pārdevām šūpulīti. Kritiski vērojām un domājām, vai ir pietiekami labs, lai par to maksātu? Vai cena nav par lielu? Mūsu uzņēmējdarbība ir balstīta e-vidē. Pateicoties šim laikmetam, kad caur internetveikalu iespējams aizsniegt visu pasauli, īsā laika sprīdī jau eksportējām uz dažādām pasaules valstīm.

Patiesībā Latvijā notirgojam tikai 1% mūsu preču. Interesanti, ka Igaunijā Ette Tete apgrozījums veido 8 procentus. Lielākā daļa tiek nosūtīta uz ASV, Itāliju, Vāciju. Kad ienāca pirmais pasūtījums no ASV, mums pat nebija kastes, kurā iepakot preci. Tirgojam e-komercijas pamatplatformās: Etsy, Amazon, savā Ette Tete interneta veikalā. Vēl mums ir 27 sadarbības partneri 14 valstīs, kas uz vietas palīdz ar pārdošanu.”

Latviešu mēbeles Franču Polinēzijas salā

“Katru mēnesi uz dažādām pasaules valstīm nosūtām ap 1300 vienību. Mūsu kāpslīšus esam nosūtījuši pat uz tik eksotisku vietu kā Franču Polinēzijas sala. Tur atrodas trīs mūsu kāpslīši. Vispirms bija viens pasūtījums, tad uzreiz vēl divi. Droši vien kaimiņi pamanīja un arī pasūtīja, jo tā bieži notiek. Kvalitatīvus produktus pamana, un uzreiz veidojas pircēju ķēdīte,” novērojumos dalās uzņēmēja.

Šobrīd ražotnē, kas atrodas Tīnūžu pagastā, strādā ap 20 darbinieku, tiek eksportēti barošanas krēsliņi, modificējamais Pikleres trīsstūris un kāpslītis, kas transformējas par galdiņu. Tieši ar to Ette Tete ieguva uzmanību, jo šī niša bija brīva saliekamajam bērnu tornītim. Tagad jau esot daudz pakaļdarinātāju. Bēdīgi, ka tieši 90% no produkta kopētājiem esot latvieši.

 Kļūdas, bedres, līkloči un mācības

Lai arī Lindas un Krišjāņa veiksmes stāsts izklausās gandrīz neticams – trīs gados milzu eksports, gandrīz miljons apgrozījums un lieli plāni nākotnei –, ne vienmēr gājis gludi. Linda savā pieredzē dalās ar citiem uzņēmējiem un vada treniņus. “Es varētu vadīt īpašu kursu par pieļautajām kļūdām. Esam piedzīvojuši divas pamatīgas bedres, kad, neaprēķinot varēšanu, uz Ziemassvētkiem paņēmām pārāk daudz pasūtījumu. Viena cilvēka orķestrī reizēm gadās palaist garām svarīgas detaļas vai nepievērst uzmanību bīstamiem signāliem.

Vienā brīdī limitēju pasūtījumus, mainījās naudas plūsma, un radījām milzīgu finanšu bedri, šķita, ka jāslēdz ciet uzņēmums, ka neizkārpīsimies. Kavējām pasūtījumus, Itālijas Amazon veikals mūs bloķēja, tas radīja vēl vienu finanšu bedri. Knapi, ar Altum aizņēmumu, ieplūdinot apgrozāmo naudu uzņēmumā, izķepurojāmies. Tagad pati sāku studijas uzņēmējdarbībā, lai apgūtu jaunas papildu prasmes. Atceros, saņemot pirmo gada pārskatu, guglēju katru vārdu. To visu apgūstu procesā, domāju, ka pašai tomēr jāorientējas uzņēmuma lietās, lai tad brīvi varu deleģēt tālāk. Arvien mums ir dažādas krīzes, bet tiekam pāri, investējam ražotnē, paplašināmies un plānojam jaunus produktus.” 

Palīdzēs ar padomu

Attiecības un ģimene no straujās uzņēmuma attīstības nav cietusi. Varbūt vienīgi pirmajā gadā, kas bija stresaināks. Ar vīru katrs dala savu sfēru – Krišjānis atbild par ražošanu, Linda – par pārdošanu, tāpēc labi sastrādājas, taču – neiesaista uzņēmumā citus tuvus cilvēkus, lai “nesaietu ragos”. Bērni kalpo kā produktu izmēģinātāji un reklāmas sejas. Viņi arī iedvesmojuši radīt nosaukumu Ette Tete, jo dēls, mazs būdams, vienubrīd visu pasaulē saucis par “ette”. Paši pievienojuši vārdu “tete”, jo tad skaidrs, ka to radījis tētis.

“Visgrūtākais ir sākt darīt. Man bija labs darbs, bet es aizgāju prom, no nulles izveidojām uzņēmumu. Citiem arī gribu ieteikt negaidīt, bet sākt! Un radīt savu produktu, nevis kopēt lētākas versijas. Esiet radoši! Mums sākumposmā daudz palīdzēja mentori un palīgi, kas neatteica padomu; gan Ogres biznesa inkubatora eksperti, gan vienkārši cilvēki no malas. Tāpēc arī mēs cenšamies, cik nu varam, atbalstīt latviešu uzņēmumus, aicinām uz ražotni, atbildam uz jautājumiem, cenšamies iedvesmot. Ja būs labāk citiem, būs labāk arī mums!” ir pārliecināta Linda. 

Lindas Riekstiņas-Šnores izglītība:
* 2004. gadā absolvē Ogres 1. vidusskolu.
* 2011. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds medicīnas fizikā Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un manotehnoloģiju institūtā.
* Janvārī sākusi studijas Rīgas Biznesa skolā, Executive MBA.

Apbalvojumi:
* 1. vieta kategorijā Rūpnieciskais dizains (2017).
* Tituls Rising star Latvijas labāko eksporta zīmolu ceremonijā (2017).
* 2. vieta kategorijā Eksportspējīgākais komersants (2019).

TOP5 domas, kas palīdzēja nepadoties uzņēmuma krīzes situācijās.

1. Tandēms. Ir ļoti svarīgi nepalikt vienam. Strādāt kopā ar vīru reizēm nav viegli, bet grūtos brīžos viens otru atbalstām. Ir kāpumi un kritumi, un, par laimi, kad vienam ir kritums, otrs var palīdzēt piecelties.

2. Interese, kas būs tālāk. Ir ļoti liela ziņkāre, cik tālu mēs spēsim zīmolu attīstīt.

3. Ambīcijas sasniegt vairāk un attīstīties pašai. Pašizaugsme.

4. Cilvēki tiek radināti lietas mainīt – nedaudz sabojājies, nopērc jaunu. Taču tās var salabot, tāpat kā uzlabot savstarpējās attiecības un uzņēmuma stāvokli krīzes situācijās.

5. Zīmols Ette Tete ir mūsu “trešais bērns”, un bērnus, kad viņi ir apslimuši, mēs taču ārstējam un aprūpējam.