Kas ir kas konservētu pupiņu plauktā?
Arī tad, ja dodam priekšroku pašu dārzā audzētām pupiņām, var pienākt brīdis, kad neatliek laika tās pietiekami ilgi mērcēt un vārīt. Šādos gadījumos varam izlīdzēties ar veikalu piedāvājumu. Konservētās pupiņas ir atbilstoši un pietiekami ilgi apstrādātas, lai tās varētu ēst arī termiski neapstrādātas. Jāatceras gan, ka pirms tālākas izmantošanas tās jānoskalo zem tekoša ūdens strūklas un rūpīgi jānotecina.
* Sarkanās pupiņas (Kidney beans)
Ļoti plaši izmanto meksikāņu virtuvē, līdz ar to arī pie mums tās lieliski der meksikāņu stila ēdienos. Svaigas pupiņu mizas satur toksīnus, tāpēc šīs pupiņas izmanto virtuvē pēc kārtīgas vārīšanas, līdz ar to konservētās ir gana labs variants, lai tās lietotu ātri pagatavojamu ēdienu tapšanā: zupās, salātos, sautējumos, arī biezeņos.
Pie mums pagaidām nav tik populāras, taču tām piemīt ļoti patīkama krēmīga garša. Tās dēļ šīs pupiņas ir iecienītas zaļumu mērcēs, ko pasniedz pie ceptas un grilētas gaļas un salātos ar pikantām piedevām.
Pupiņas ir arī gana miltainas, tāpēc tiek izmantotas zupu, mērču un sautējumu iebiezināšanai – ar nosacījumu, ja tās pēc pievienošanas ēdienam pavāra vēl vismaz 8–10 minūtes.
* Baltās pupiņas (Cannellini beans)
Šīs mazās pupiņas ir iecienīta salātu sastāvdaļa. Tām piemīt maiga, riekstaina garša, turklāt karsēšanas laikā tās labi saglabā formu un nesašķīst. Tās lieliski iederas arī kartupeļu biezenī, tās var viegli sastampāt, samaisīt ar zaļumu pesto, ķiplokiem un eļļu un pasniegt piedevās ceptai un grilētai gaļai, kā arī zivīm. Tās iederas arī tomātu mērcē, ko pasniedz pie makaronu ēdieniem (pastas).
Šīm pupiņām ar visai miltaino tekstūru piemīt it kā neitrāla, tomēr mazliet saldena garša, tāpēc tās kalpo par labu pamatu produktiem ar asāku garšu. Sevišķi labi sader ar ķiplokiem un citām garšvielām. Tās izmanto zupās, mērcēs, sautējumos, no tām var gatavot krēmus, ko pasniegt pie ceptiem un grilētiem dārzeņiem, kā arī ziest uz maizes.
Universāls palīglīdzeklis visiem gadījumiem, kad mājās nekā nav. Der salātiem, zupām, biezeņiem, sautējumiem, mērcēm, pupiņu krēmiem. Galvenais, lai pie rokas būtu garšvielas ar spēcīgu raksturu, kas piešķir neitrālajiem pupiņu ēdieniem bagātīgāku garšu un aromātu.
Lai gan dēvējam šos par zirņiem, konservu plauktos tos ierindo pupiņu klāstā. Tie ir ļoti iecienīti daudzos spāņu, marokāņu, turku, indiešu un citu Vidējo Austrumu un Āzijas tautu ēdienos – galvenokārt daudzveidīgās izmantošanas dēļ. Turku zirņus var ēst vienus pašus, samaisītus ar eļļu, garšvielām un sakapātiem zaļumiem, tos apcep čili piparos un citās garšvielās un pārkaisa zupām un sautējumiem. No turku zirņiem gatavo arī krēmus gan ziešanai uz maizes un plāceņiem, gan dārzeņu pamērcēšanai. Protams, tie iederas arī zupās, sautējumos un dažādās piedevās gan gaļas, gan veģetārajiem ēdieniem.
