Kā bērniem mācīt veselīgu attieksmi pret naudu no bērnības?
Bērnus jau no mazotnes var un vajag iesaistīt sarunās par naudu un budžeta plānošanu – jo ātrāk bērni sapratīs, ka nauda neaug kokos, jo lielāki ieguvēji viņi un vecāki būs. Ar sarunām un praktiskiem piemēriem jāpalīdz bērniem saprast, kur nauda rodas un kur tiek tērēta. Tas ir vecāku darbs, to visu pienācīgi izskaidrot. Bērnībā ieliktie pamati var palīdzēt bērniem pieaugušā vecumā iegūt lielāku finansiālu harmoniju un savu un ģimenes dzīvi mazāk pakļaut stresam.
Lai uzzinātu, kā bērniem mācīt veselīgu attieksmi pret naudu jau no bērnības, aicinājām divus atšķirīgus ekspertus dalīties ar savu viedokli un pieredzi. Viens no ekspertiem ir talantīgais uzņēmējs Elviss Straupnieks, kurš jau 12 gadu vecumā izlēma nodarboties ar uzņēmējdarbību un 16 gadu vecumā sāka cīņu par juridisku pilngadību – pabeidza vidusskolu divos, nevis trijos gados. Elviss nominēts kā viens no Ziemeļeiropas top 25 uzņēmējiem, kas jaunāki par 25 gadiem. Otrs eksperts ir finanšu institūta vadītājs vienā no lielākajām bankām Latvijā – Reinis Jansons. Viņš ar kolēģiem izveidojis interaktīvu ārpusskolas izglītības vietu jauniešiem – Finanšu laboratoriju – ar mērķi uzlabot jauniešu finanšu pratību. Reinis uzskata, ka spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības attīstībai un labklājībai.
Ikviens zina, ka ir nepieciešams trenēties un būt aktīvam ikdienā, lai uzturētu sevi labā formā un uzlabotu veselību, taču zināt, cik tas ir būtiski un piekopt to praksē, ir divas dažādas lietas. Tas pats attiecas arī uz finanšu jautājumiem. Parasti bērniem nepieciešamība tērēt naudu parādās aptuveni 1. klasē, jo tad sākas pirmie pastāvīgie tēriņi – pusdienu izdevumi, ekskursijas, sabiedriskā transporta biļetes un citi. Aptuveni 4. – 5. klasē bērnus jau var iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā, bet jaunieši visbiežāk ar finanšu jautājumiem lielajā dzīvē saskaras brīdī pirms studijām, jo jābūt gataviem tam, ka vecākiem ne vienmēr būs līdzekļi, ar ko nosegt studiju maksu.
Nevajadzētu pieņemt faktu, ka finansiālā izglītība bērniem garantēs veiksmi karjerā vai biznesā, vai dzīvē kopumā. Bet finanšu izpratne un pārdomātāki lēmumi var ļaut palīdzēt saprast, kā rīkoties ar kredītiem, kad vajag naudu tērēt no saviem līdzekļiem, kad labāk aizņemties, kam ir jēga krāt, kam nav, kas ir jāapdrošina, kas nav. Finanšu izpratne var labāk ļaut saprast sava biznesa potenciālu, tā naudas plūsmu, izprast ekonomiku un nodrošināt lēmumu pieņemšanu. Veiksmīgs piemērs, kā likt bērnam saprast naudas vērtību ir jau no mazotnes skaidrot ikdienas sadzīves tēriņus, piemēram, par ūdeni. Bērnam ir jāpaskaidro, kāpēc nedrīkst lieki tecināt ūdeni, jo par to vēlāk būs jāmaksā. Kad bērni paaugas, likt bērnam saprast naudas vērtību, ļaujot iesaistīties ģimenes izbrauciena budžeta aprēķināšanā. Gatavojoties braucienam, bērns var vecākiem palīdzēt rēķināt, cik izmaksās degviela, ēdiens un naktsmājas.
Bērnam jāļauj naudu pelnīt, arī esot mājās. Nevis maksājot par paveiktajiem mājas darbiem, bet gan mudinot, piemēram, veidot mājās tirdziņus vai koncertus. Tā bērns jau domā, kā novērtēt savu ieguldīto darbu, iegūst tirgošanās prasmes, kā arī gūst plašāku pieredzi un prasmes darījumos ar naudu un gandarījuma sajūtu, jo tiek novērtēts bērna ieguldītais darbs. Vajadzētu arī mudināt bērnus krāt naudu lietām, par kurām viņi sapņo! Šādā veidā tiek praktizētas naudas krāšanas prasmes. Tikpat būtiski ir bērniem iesaistīties skolēnu mācību uzņēmumos, kuros viņi ne tikai rada produktu, bet arī plāno finanses.
Tāpat ir virkne literatūras un spēļu, kas jau no mazotnes ļauj veidot izpratni par naudu, piemēram, bērnu grāmata “Naudiņš mācās saprast naudu”. Tajā ar jautriem un pamācošiem stāstiem bērns iepazīs kabatas naudu, bankomātu, karti, banknotes un monētas, budžetu, obligātos tēriņus, krāšanas ideju mērķu piepildīšanai un daudz ko citu. Vecāki ar bērniem var kopīgi spēlēt arī spēles, piemēram, bestsellera “Bagātais tētis, nabagais tētis” grāmatas autora Roberta T. Kijosaki veidoto galda spēli “Naudas plūsma”. Spēle piedāvā uzzināt, kas patiesi ir svarīgs uzņēmējdarbībā un investēšanā. Savukārt vecais labais “Monopols” trenēs tirgošanās prasmi. Šīs ir tikai dažas no ļoti daudzām iespējām, kas šodien ir pieejamas vecākiem un bērniem.
Tomēr vecākiem jāsaprot, ka, lai cik daudz tiktu ieguldīts bērna izglītošanā par naudu, tas negarantē neapšaubāmu veiksmi nākotnē. Finansiālā izglītība nodrošina pozitīvu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu gan ikdienas dzīvē, gan karjerā – tas viss ies roku rokā ar neatlaidību savu mērķu sasniegšanā.
Vecāki, jaunieši, skolotāji un pasniedzēji, un ikviens cits interesents ir aicināts piedalīties diskusijā “Mācies skaitīt naudu no mazotnes”, kas 31. augustā no plkst.11:00–12:00 notiks inovāciju un tehnoloģiju bezmaksas festivālā iNOVUSS, Lucavsalā, Rīgā. Diskusijā runās arī par biznesa izglītību, nākotnes profesijas izvēli, attieksmi pret naudu, uzņēmējdarbības prasmēm un to veidošanu. Sarunā piedalīsies gan gados jauni uzņēmēji, kuriem jau ir ko teikt par biznesu, gan pieredzējuši mentori.
