No viena gala tīrām, otru - piesārņojam. Skarbā patiesība par to, kā sadzīves ķīmija sagandē dabu un mūsu veselību

Mēs lietojam dažādus aromatizētājus, ziepes, tīrītājus, balinātājus, mīkstinātājus un pulētājus. Izvēlamies speciālus tīrīšanas līdzekļus vannas istabai, tualetei, stiklam, caurulēm, cepeškrāsnij...

Tas viss, lai māja spīdētu un laistītos! Bet, kamēr ķīmija tīra, balina un dezinficē, padarot mūsu traukus, vannas un grīdas mirdzošas, daudzas no šīm ķimikālijām veicina gaisa piesārņojumu, ir indīgas, ja tiek norītas, un var būt kaitīgas, ja tiek ieelpotas vai nonāk saskarsmē ar ādu.

Tīrīšanas līdzekļi ir toksiskākās vielas, kas atrodas mūsu mājās. Un to kaitējums ir dažāds – iedarbojas uzreiz, radot ādas un elpceļu bojājumus, izraisot acu asarošanu vai apdegumus, un iedarbojas lēnām, bet pamatīgi, veicinot, piemēram, vēža šūnu rašanos vai pamatīgus hormonālos traucējumus.

Aromāti, kas pievienoti daudziem tīrīšanas līdzekļiem, pārsvarā pulveriem un veļas mīkstinātājiem, var izraisīt elpceļu iekaisumus, galvas sāpes, šķaudīšanu, acu asarošanu, alerģijas vai astmas uzliesmojumus. Pētījumos atklāts, ka viena trešā daļa vielu, kuras tiek izmantotas smaržu industrijā, ir toksiskas.

Bet, tā kā smaržu sastāvs tiek uzskatīts par komercnoslēpumu, kompānijām netiek prasīts norādīt sastāvu, iztiekot vienīgi ar uzrakstu “aromāts”.

Lūk, dažas no visbīstamākajām ķimikālijām, kas joprojām tiek lietotas mājas uzkopšanas līdzekļos.
* 1,4-dioksāns – šī kancerogēnā sastāvdaļa ir bieži sastopama veļas mazgājamo līdzekļu sastāvā.

* Dažādi amonija savienojumi – šīs astmas saasinājumus izraisošās vielas bieži atrodamas izsmidzināmajos tīrītājos un veļas mīkstinātājos.

* Hlora balinātājs – balinātāja dūmi var saturēt hloru un hloroformu, kas var izraisīt elpceļu un neiroloģiskus traucējumus, kā arī veicināt vēža rašanos.

* Formaldehīds – tiek lietots kā konservants, taču ir kancerogēns.

* Perhloretilēns (PERC) – lietots traipu tīrītāju, sauso tīrīšanas līdzekļu sastāvā, PERC tiek uzskatīts par iespējami kancerogēnu un neirotoksisku.

* Amonjaks – elpceļu un ādas kairinātājs.

Sadzīves ķīmija dabā

Pēc tam kad putojošie tīrīšanas līdzekļi pazūd mūsu notekcaurulēs, tie nonāk kopējā ūdens attīrīšanas stacijā un tad dabā. Lielākā daļa ķīmisko tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļu noārdās līdz nekaitīgām vielām. Citas turpretī nenoārdās, apdraudot ūdens kvalitāti, zivis un ekosistēmu kopumā. Piemēram, Amerikā 2002. gadā tika ievākti ūdens paraugi no dažādiem strautiem visā valsts teritorijā. Ģeoloģijas dienests atrada spēcīgu mazgāšanas līdzekļu klātbūtni 69% paraugu. Sešdesmit seši procenti paraugu saturēja dezinfekcijas līdzekļus. Bail iedomāties, kāda ir situācija tagad, gandrīz 20 gadus vēlāk.

Citas tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļas, kas pārsvarā pievienotas veļas pulveriem, dezinfekcijas tīrīšanas līdzekļiem, traipu tīrītājiem un citrusa tauku noņēmējiem, nonākot dabā un sadaloties, kļūst vēl toksiskākas, un nepavisam nav vēlams, ka tās nokļūst augsnē vai ūdenī.

Ir pierādīta saikne, ka šīs vielas imitē estrogēno hormonu, kura klātbūtne ūdenī var radīt reprodukcijas traucējumus vai pat būt bīstama ūdens iemītnieku dzīvībai. Lielbritānijas zinātnieks Džons Sumpers atklāja, ka vīriešu dzimuma zivis, nonākušas piesārņotās upēs, sāka ražot ikrus. Laboratorijas mēģenēs šīs upēs nonākušās vielas palīdzēja vairoties un attīstīties arī estrogēna jutīgajām krūts vēža šūnām.

Arī fosfāti, kas sastopami veļas pulveros un citos tīrīšanas līdzekļos, ir izplatīti ūdens piesārņotāji. Nonākot ūdenī, fosfāti darbojas kā mēslojums, veicinot aļģu vairošanos. Pārlieku savairojušās aļģes patērē pārāk daudz skābekļa, atņemot gaisu un nosmacējot zivis un citus ūdens organismus. Lai arī lielākajā daļā pasaules fosfātu klātbūtne veļas pulveros un citos tīrīšanas līdzekļos ir aizliegta, tie joprojām ir atļauti trauku mazgāšanas līdzekļos.

Plastmasas pudeles, kas kalpo par tīrīšanas līdzekļu iepakojumu, ir vēl viena nopietna vides problēma, jo rada kalniem plastmasas atkritumu, kuri nonāk izgāztuvēs, tiek sadedzināti vai – nepietiekami – pārstrādāti. Lielākā daļa tīrīšanas līdzekļu ir pildīti augstas cietības plastmasā HDPE (kas pārstrādes trijstūrī tiek atzīmēts kā #2), PETE (ko apzīmē ar #1) un kas tiek akceptēts pārstrādei arvien pieaugošā skaitā kompāniju.

Tomēr joprojām ir tādi zīmoli, kas izvēlas PVC plastmasu (atzīmēta ar #3). PVC – plašāk zināma kā vinyl – ir ražota no vēzi izraisošām ķīmikālijām. It kā ar to nebūtu gana, lielāka daļa pārstrādes staciju nepieņem PVC pārstrādei, līdz ar to katru gadu tiek pārstrādāts mazāk nekā 1% no visa PVC.

Baltijas jūra

Pasaules Dabas fonda ziņojums par Baltijas jūras veselību ir, maigi izsakoties, visai bēdīgs. “Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, mājsaimniecību notekūdeņiem un kuģošanas.

Eitrofikācija ir pārmērīga aļģu augšana, kas rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu. Šobrīd Baltijas jūrā tiek noplūdinātas 6-8 reizes vairāk barības vielu nekā 20. gadsimta sākumā. Šā iemesla dēļ Baltijas jūrā katru gadu pastiprināti zied aļģes. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām – zilaļģēm. Ziedošās zilaļģes samazina ūdens caurredzamību, iznīcina sugas. Daudzviet nav iespējams peldēties.

Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, tas traucē, piemēram, tūrisma attīstību. Lielā koncentrācijā zilaļģes var apdraudēt cilvēku veselību. Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne – zem aļģu virskārtas tiek nodarīts lielāks kaitējums. Atmirušās aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tā sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, arī zivīm. 

Lielā daļā – dažās sezonās līdz pat 70 000 km2 jeb vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras gultnes – nav skābekļa. Šīs teritorijas mēdz saukt par mirušajām zonām. Tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada dēļ dzīvo tikai atsevišķi anaerobi (tādi, kuriem nevajag skābekli) organismi. Barības vielu pārbagātība ir novedusi pie neskaitāmām izmaiņām. Noteikti augi un dzīvnieki savairojas, kas nereti notiek uz citu sugu rēķina.

Dažas no pagājušā gadsimta barības vielu pārsātinājuma negatīvajām sekām ir:

* augu un aļģu augšana ir pieaugusi par 30–70%. Viengadīgie augi, piemēram, zilaļģes un brūnās pavedienaļģes, ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu;

* aļģu ziedēšana ik vasaru Baltijas jūrā ir bieža parādība. Daļa no šīm aļģēm var būt toksiskas un izraisīt ādas, gremošanas sistēmas un aknu problēmas;

* ūdens caurredzamība ir samazinājusies par 2,5–3 metriem biomasas pieauguma iespaidā. Jūras ekosistēmā svarīga loma ir arī tiem ūdensaugiem, kas aug dziļāk (piemēram, uz grunts). Tā kā to augšanai nepieciešama saules gaisma, bet aļģu slānim tā netiek cauri, ir apdraudēta dziļāko ūdens augu augšana;

* izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt cietusi, piemēram, mencu populācija;

* plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības samazināšanās piekrastes ūdeņos.

Risinājums

Dažas drošas un vienkāršas vielas un lietas, piemēram, ziepes, ūdens, cepamā soda, etiķis, citrona sula un boraks, kārtīgs sūklis un neliela beršana spēj atrisināt lielāko daļu mājas uzkopšanas vajadzību un ietaupīt diezgan daudz naudas, kas tiek izšķiesta, pērkot specializētos tīrīšanas līdzekļus. Lūk, daži padomi, kā izvēlēties rūpnieciski ražotus tīrīšanas līdzekļus, piemēram, veļas mazgāšanai vai trauku mašīnai, ar vismazāko negatīvo ietekmi uz veselību un dabu.

1. Par tīrīšanas līdzekļu kaitīgumu daudz varam uzzināt, papētot iepakojumu. Uz daudziem ir norādīti brīdinājumi, piemēram, Danger (briesmas), Warning (brīdinājums) vai Caution (uzmanību), kas netieši norāda uz produkta toksiskumu. Produkti, kas marķēti ar Danger (briesmas) vai Poison (indīgs), parasti ir viskaitīgākie, ar Warning (brīdinājums) marķētie ir vidēji bīstami, tīrīšanas līdzekļi ar norādi Caution (uzmanību) ir uzskatāmi par toksiskiem.

Parasti līdzās šiem brīdinājuma uzrakstiem tiek norādīts, kāds ir iespējamais kaitējums, piemēram, “var izraisīt ādas bojājumus”, “viegli uzliesmojošs”, “var izraisīt elpceļu kairinājumu”, “var izraisīt apdegumus” utt. Ja tomēr nonākat saskarē ar šādiem tīrīšanas līdzekļiem, kārtīgi izlasiet lietošanas instrukciju, lai izvairītos no iespējamā savainojuma. Daži ražotāji norāda aktīvās sastāvdaļas, kas var palīdzēt izvairīties no nevēlamu un bīstamu sastāvdaļu klātbūtnes, piemēram, ammonia vai sodium hypochlorite. Tikai dažas kompānijas brīvprātīgi norāda visas esošās sastāvdaļas. Ieteicams izvēlēties tīrīšanas līdzekļus, uz kuru iepakojumiem nav šo brīdinājumu.

2. Ja rūpējaties par vidi, papētiet iepakojumus krietni uzmanīgāk. Piemēram, uzraksts “sadalās 3–5 dienās” sevī satur daudz vairāk informācijas nekā vienkāršs uzraksts “bioloģiski noārdās”, jo lielākā daļa substanču agrāk vai vēlāk sadalīsies, ja vien tām dos pietiekami daudz laika un attiecīgus apstākļus. Uzraksti “bez šķīdinātājiem”, “bez fosfātiem” vai “ražots uz augu bāzes” satur vairāk informācijas nekā vienkārši uzraksti “eco draudzīgs” vai “dabīgs”.

3. Ja ir norādītas sadzīves ķīmijas sastāvdaļas, izvēlies produktu, kas ražots uz augu, nevis uz naftas bāzes.

4. Lai samazinātu iepakojumu atkritumus, izvēlies tīrīšanas līdzekļus lielākos iepakojumos. Izvēlies produktus iepakojumos, kas ražoti no pārstrādātas plastmasas. Tā tu atbalstīsi uzņēmumus, kuri pārstrādā plastmasu. Izvēlies koncentrātus, kuri satur 20% vai pat vēl mazāk procentu ūdens. Jo atšķaidīt koncentrātu ar ūdeni vari arī mājās. Tīrīšanas līdzekļu koncentrāti kopumā patērē daudz mazāk iepakojumu un degvielas, kas patērēta pārvadājumos.

5. Vēl viens veids, kā samazināt atkritumus, ir izvēlēties tīrīšanas līdzekļus un veikalus, kuros tos var uzpildīt atkārtoti līdzpaņemtajos traukos.

Kam pievērst uzmanību?

* Izvairies no tīrīšanas līdzekļiem, kas uz etiķetes marķēti ar “Danger” vai “Poison”. Pievērs uzmanību arī citiem kaitīguma brīdinājumiem, piemēram, “kodīgs” vai “var izraisīt apdegumus”.

* Izvairies no produktiem, kuri kā aktīvās sastāvdaļas norāda hloru vai amonjaku, jo tas var izraisīt elpceļu vai ādas iekaisumus un, nejauši nonākot kontaktā viens ar otru, rada toksiskus dūmus.

* Padomā par ūdens kvalitāti un ūdens pasaules iemītniekiem, izvēloties tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus. Tie var radīt aļģu savairošanos. Diemžēl šī sastāvdaļa var ne vienmēr būt norādīta uz iepakojuma. Lūko pēc marķējuma “nesatur fosfātus”.

*Uzmanies no mānīgajiem “zaļajiem” uzrakstiem uz iepakojuma. Termini “dabīgs” un “eco-draudzīgs” nenozīmē, ka tie ir droši un nekaitīgi, ja vien tie nav paskaidroti. Piemēram, “solvent-free”, “no petroleum based ingredients”, “no phosphates” utt. Tāpat uzrakstam “nav toksisks” nav nekāda oficiāla pamatojuma. Un neticiet “organic” uzrakstam uz tīrīšanas līdzekļiem.

Pārtikas industrijā tas nozīmē, ka tā audzēta bez sintētiskiem pesticīdiem, taču ķīmijas nozarē tas nozīmē ķimikālijas, kas ir veidotas uz oglekļa bāzes, ieskaitot dažus gaistošus organiskos savienojumus, kas izdala kaitīgus dūmus un var izraisīt smadzeņu bojājumus un vēzi.

* Daži uzraksti uz iepakojumiem, kas liek domāt par to eco sastāvu, patiesība ir tukši vai maldinoši. Piemēram, daudzi aerosoli ir marķēti ar “bez CFCs”, liekot pircējiem domāt, ka tie izvēlas kaut ko videi draudzīgāku. Patiesībā CFCs ir aizliegti aerosolu ražošanā kopš 1978. gada, tātad neviens no patlaban tirgū esošajiem aerosoliem to nesatur. Un padomā, cik daudz resursu būtu jau ietaupīti, ja vien uzņēmumi, kuri savus iepakojumus reklamē kā “100% pārstrādājamus” patiesībā nomainītu savus izmantotos materiālus uz “100% pārstrādāti”!

Dabīgas alternatīvas

Kultūras žurnālistes Evas Johansones pieredze:

“Atceros, ka vidusskolā vācu valodas skolotāja Ausma Šulte, kura bija jau krietni gados, ieminējās, ka nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka pienāks laiks, kad cilvēki pirks ūdeni. Viņa teica, ka jaunībā būtu smējusies, ja kāds teiktu, ka nākotnē cilvēki tīru ūdeni pirks pudelēs un tas maksās tikpat, cik limonāde.

Aizrunājāmies, cik piesārņots ir mūsu ūdens ar sadzīves ķīmiju. Kā katru dienu laižam podos aromatizatorus, izlietnēs – trauku mazgājamos līdzekļus, veļasmašīnās – balinātājus. Tas bija sākumpunkts, kad pēkšņi aptvēru – ja sadzīves ķīmija cirkulē pa notekūdeņiem, tā beigās nokļūst manā ūdens glāzē!

Tā soli pa solim sāku pievērst tam uzmanību un meklēt alternatīvas. Kaut ko pastāstīja draugi, kaut ko pamanīju internetā, kaut ko apjautu intuitīvi. Atrast dabīgas alternatīvas ķīmiskajiem līdzekļiem nebija grūti, jo internetā pieejams daudz informācijas. It īpaši man patīk padomi zero waste domubiedru grupā.

No tur ievietotajiem rakstiem un padomiem esmu aizguvusi daudz ko praktisku. Piemēram, atkaļķot veļasmašīnu ar citronskābi vai etiķi. Vienkārši ielej etiķi pulverim paredzētajā iedalījumā un palaid mazgāšanā vienu reizi bez drēbēm. Tāpat ar tējkannu. Ieberu citronskābi vai ieleju etiķi, pieleju pilnu ar ūdeni un izvāru vienu vai divas reizes. Un kaļķis pazūd!

Vecāsmātes metode. Ar galda etiķi iespējams notīrīt daudz ko! Tāpat kopš bērnības pierasts nolietotās drēbes un dvieļus sagriezt lupatiņās, lai nav jāpērk plastmasīgie sūkļi. Saimnieciski un ekoloģiski. Atceros, kā mamma iemācīja ar sodu nomazgāt krūzīšu nogulsnes (kafijas strīpas)...

Protams, dabiskie līdzekļi neputo tik labi un netīra tik strauji un pēkšņi, kā jiftīgā ķīmija, taču ir pilnīgi okei izmantot, piemēram, Latvija ražoto Purenn trauku mazgājamo līdzekli – nav tik stiprs, bet ļoti labs. Protams, arī es reizēm, kad aizsērē caurules, nopērku ļoti indīgo un kodīgo tīrītāju, taču to daru, ja nestrādā nekas cits. Tiem, kuri ir gatavi pārmaiņām, iesaku nopirkt Purenn līdzekļus un notestēt, vislabāk trauku mazgājamo līdzekli. Un, saglabājot iepakojumu, to atkal uzpildīt. Tas jau ir labs sākums.”

Dari pats, saudzē vidi, veselību un līdzekļus

Dažas mājās pagatavojamu tīrīšanas līdzekļu receptes. Lai spīd un laistās ne tikai māja, bet arī sirdsapziņa!

Smaržīgs universālais tīrīšanas līdzeklis
* Viena daļa baltā etiķa
* Viena daļa ūdens
* Citrona miza
* Rozmarīna zariņi
Visas sastāvdaļas ievieto smidzināmā pudelē, sakrata un ļauj vienu nedēļu ievilkties. Pēc nedēļas vari šo līdzekli lietot, lai noņemtu ūdens nogulsnes, tīrītu atkritumu tvertnes, tīrītu traipus no sienām, paklājiem un daudz ko citu. Citrona dabiskā skābe palīdzēs notīrīt pat ieēdušos traipus.

Virtuves tīrīšanai un smaku likvidēšanai
* 4 ēdamkarotes cepamās sodas
* 1 litrs silta ūdens
Radīts, lai tīrītu virtuves virsmas, ierīces, ledusskapja iekšpusi. Tas noņem smakas un padarīs mirdzošas nerūsējošā tērauda izlietnes. Vienkārši uzlej uz sūkļa un tīri!

Stikla tīrīšanai
* 2 krūzes ūdens
* 1/2 krūze baltā vai ābolu etiķa
* 1/4 krūze 70% alkohola
* 1–2 piles apelsīnu ēteriskās eļļas smaržai (pēc izvēles)
Nākamreiz, kad ir vajadzība mazgāt logus vai spoguļus, sajauc šīs sastāvdaļas un iepildi izsmidzināmajā pudelē. Padoms – netīri logus karstā, saulainā dienā, jo tīrīšanas līdzeklis nožūs pārāk ātri un atstās traipus. Tīrot spoguļus, izsmidzini tīrītāju uz papīra dvieļa vai mīkstas lupatiņas un tad tīri logu.

Paklāju atsvaidzināšanai
Piepilini 10–20 piles savas mīļākās ēteriskās eļļas krūzei cepamās sodas un brīvi izbārsti uz paklāja. Ļauj pāris stundas ievilkties pirms putekļsūcēja lietošanas.

Traipu tīrīšanai no drēbēm
Dažādi traipi dažādi reaģē uz tīrīšanas līdzekļiem. Etiķis palīdzēs sviedru, ēdiena un veciem traipiem. Vienkārši uzlej uz traipa pirms mazgāšanas. Viena daļa ūdens un viena daļa ūdeņraža pārskābes palīdzēs iztīrīt zāles, padušu un ēdienu traipus.

Līdzeklis mazgāšanai trauku mašīnā
Sajauc vienādās daļās dzeramo sodu un vārāmo sāli vai mazliet vairāk dzeramo sodu, ja ūdens ir ciets.

Trauku mazgājamais līdzeklis
Komerciālie zemu fosfātu līmeni saturošie trauku mazgājamie līdzekļi paši par sevi nav kaitīgi, taču tie veicina aļģu augšanu, kas patērē pārāk daudz skābekļa, atņemot gaisu un nosmacējot zivis un citus ūdens organismus. Risinājums – lietot dabiskas šķidrās ziepes vai pievienot 2–3 ēdamkarotes etiķa siltam ziepjūdenim, lai notīrītu grūtāk iztīrāmus traipus.

Notekcauruļu tīrītājs
Sajauc ½ sāls ar 3,5 litriem ūdens, uzkarsē (bet ne līdz vārīšanās temperatūrai) un lej caurulēs. Pamatīgākai tīrīšanai ieber ½ krūzi cepamās sodas caurulē, pēc tam pa virsu uzlej ½ krūzi etiķa. Ķīmiskā reakcija ļaus noārdīties taukiem. Pēc 15 minūtēm uzlej verdošu ūdeni, lai notīrītu pavisam. Lieto šo metodi tikai tad, ja nesen neesi lietojis ķīmiskos līdzekļus, lai novērstu aizdambējumu. Etiķis, sajaucoties ar ķīmiju, var radīt kaitīgus dūmus.