Pētījums: laime ir atkarīga no garīgās veselības un draugiem, nevis naudas
Lai pārliecinoši un gandrīz vienmēr justos laimīgs, pirmkārt, nepieciešams, sakārtot garīgo veselību, uzskata pētnieki. Joprojām vairums cilvēku par laimes avotu uzskata pilnīgu finansiālu labklājību, bet zinātnieki iebilst, ka tā vis neesot.
Londonas ekonomikas skolas (London School of Economics) pētījumā atklājas, ka par galveno nelaimes cēloni cilvēki uzskata neizdevušās attiecības un fiziskas un garīgas slimības, nevis naudas problēmas un nabadzību. Depresijas izārstēšana un trauksmes mazināšana uzlabotu pašsajūtu par 20%. Savukārt, ja likumdevēji veiktu izmaiņas, kas mazinātu finansiālo nabadzību, emocionālā labklājība uzlabotos tikai par 5%.
Lords Ričards Lejards (Lord Richard Layard), kas vadīja pētījumu, secinājis, ka 50 gadu laikā cilvēki nav kļuvuši laimīgāki, lai arī vidējais ienākumu līmenis vairumā Rietumu valstu ir dubultojies.
Pētījumā ar nosaukumu "Origins of Happiness" parādīts, ka cilvēku apmierinātības līmeņa noteikšanai jābūt katras valdības prioritātei. Valsts, kas ieguldītu līdzekļus un palīdzētu iedzīvotājiem ārstētiem no dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem un garīgām slimībām, piemēram, depresijas, ātri atgūtu ieguldītos līdzekļus - uzlabotos iedzīvotāju darbaspējas, būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, samazinātos sociālo pabalstu slogs un valsts dotētie ārstniecības izdevumi.
"Cīņa ar depresiju būtu četrkārt efektīvāka nekā cīņa ar nabadzību. Tā arī pati par sevi atmaksātos," sacīja R. Lejards.
Valsts organizācijām, tai skaitā skolām, ieteikts koncentrēties uz depresijas un garīgo slimību problēmu novēršanu. Tas nozīmē, ka valdībām principā jāmaina mērķi - radīt nevis bagātību, bet labklājību, uzskata Lejards. "Pagātnē valsts (Lielbritānija) ir veiksmīgi cīnījusies ar nabadzību, bezdarbu, rūpējusies izglītību un fizisko veselību. Bet tagad tikpat būtiski ir risināt problēmas, kas saistītas vardarbību ģimenē, alkoholismu, depresiju un trauksmi, jaunatnes emocionālajām problēmām. Šiem būtu jākļūst par galvenajiem valsts mērķiem."
Ekonomists apgalvo, ka tas ir lāsts bērniem, ka sabiedrība viņus vērtē tikai pēc viņu sasniegumiem izglītības jomā. "Laimīgas dzīves svarīgākais faktors nav bērna izglītība, bet gan viņu emocionālā veselība. Ir arī spēcīgi pierādījumi tam, ka skolām ir liela ietekme uz bērna emocionālo veselību, attiecīgi tā skola, uz kuru dodas bērns, ietekmēs gan viņa emocionālo labklājību, gan eksāmenu sniegumus."
