7 vecāku kļūdas, kas traucē bērna valodas attīstībai
Bērna valodas attīstība tiešā veidā ir atkarīga no tā, cik daudz un kā ar viņu sarunāsies apkārtējie tuvākie cilvēki. Ja ar bērnu nesarunājas, viņš nesāks runāt. Bet arī nepareiza runāšana un nemotivējoša attieksme var bremzēt raitas valodiņas veidošanos.
Par raksturīgākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki, stāsta logopēde Romēna Namniece.
Vecāku monologs
Iespējams, bērnam viss ir kārtībā ar runas attīstību, bet, lai sāktu runāt, viņam ir jādod iespēja izteikties. Ir mērķtiecīgi jāveido dialogs. Piemēram, ir vecāki, kas vienā elpas vilcienā var izstāstīt divgadniekam, ka tagad viņi apģērbsies, dosies uz veikalu, tad gatavos pusdienas, bet pēc tam dosies gulēt diendusu. Šajā garajā monologā mazulis labākajā gadījumā var paspēt tikai pateikt „jā” vai pamāt ar galvu. Tāpēc ar bērnu ir jārunā tā, lai viņam ir iespēja atbildēt. Veido acu kontaktu, pajautā bērnam un sagaidi atbildi uz jautājumu, ļaujot teikumu papildināt.
Palīdzēt var arī rotaļas. Savienojot dažādas rotaļlietas, rodas jauns kopīgs stāsts. Ļauj bērnam pašam pastāstīt par katru no rotaļlietām, bet pēc tam uzdod jautājumus, piemēram, kas ir šis dzīvnieciņš, ko tas ēd un kā tas runā, kādā krāsā ir katra no rotaļlietām? Lellēm varat kopīgi izdomāt vārdus un pasaku par katru no tām.
Runāšana mīļvārdiņu valodā
Sākumā mazulis iemācās uztvert vārda ritmu un zilbju skaitu, tāpēc ir labi, ja visi ģimenes locekļi runā tā, ka bērns var mēģināt atkārtot vārda skanējumu, ritmu, zilbju skaitu un struktūru.
Sākumā tās ir 1–2 zilbes, bet ap 3–4 gadu vecumu jau krietni garāki un sarežģītāki vārdi. Tas nenozīmē, ka ar bērnu nevar runāt ar mīlināmiem vārdiem, bet nevajadzētu visu sarunu piesātināt ar vārdiem „Jānītis, kaķītis, zeķītes, konfektītes, mājiņa”. Jo vairāk vārdā zilbju, jo sarežģītāk tās atkārtot agrīnā vecumā.
Nesarunāšanās ar bērnu
Ja vecāki ar bērnu runā maz, toties mazais ilgu laiku pavada pie televizora vai planšetes, tad viņam nav no kā runāšanu iemācīties. Tādēļ mazajam cilvēkam ir nepieciešamas rotaļas, kurās izpausties, piemēram, atdarinot dzīvnieku vai automašīnas braukšanas skaņas, jo tā viņš nodarbina mutes muskulatūru un gatavo runas aparātu darbam. Ja bērns nepraktizē skaņu izrunu mazākā vecumā, tad nevar sagaidīt, ka viņš sāks runāt pilniem vārdiem un teikumiem.
Jāapdomā arī rotaļlietu izvēle. Dod priekšroku tādām rotaļlietām, kas raisa iztēli un liek par sevi stāstīt – krāsainas, dažāda lieluma, atpazīstamas figūras un varoņi bērnam šķitīs interesanti, un viņš labprāt vēlēsies par tām pastāstīt vairāk. Tas radīs vēlmi izdomāt arvien jaunus rotaļu scenārijus.
Pārāk sarežģītu uzdevumu došana
Agrīnā bērna vecumā nevajadzētu mācīt sarežģītas figūras un parādības – taisnstūris, trīsstūris u. tml. Vēlams, runas un valodas apguves treniņus sākt ar darbību apskaņošanu, proti, vienkāršām darbībām, priekšmetiem un mantām piešķirot skaņu vai zilbes.
Piemēram, metot prom bumbu, atdarināt tās radīto skaņu, sakot: „Bum-bum!” Bērns redz un dzird gan priekšmetu, gan skaņu, un tādā veidā apgūst vārda pirmo daļu. Ar skaņām var atainot katru darbību, mācot mazulim zilbi pēc zilbes. Sasniedzot divu gadu vecumu, bērns no apgūtajām zilbēm sāk veidot vārdus.
