Dīvainības, kas piemeklē grūtnieci (un par kurām jāzina partnerim)

Grūtniecības laikā mainās gan sievietes ķermenis, gan nervu sistēma un emocijas, un daudz no šā visa, jo īpaši pirmajā grūtniecībā, var šķist negaidīts, pārsteidzošs un pat dīvains – gan pašai sievietei, gan viņas partnerim, kurš ir šo pārmaiņu vistuvākais liecinieks.

Jāatzīmē, ka katra grūtniecība ir unikāla, tāpēc vienai mammai katra bērna gaidīšanas laiks var nākt ar citiem pārsteigumiem. Tāpēc visas turpmāk aprakstītās kopīgās tendences katra sieviete un ģimene var piedzīvot savā intensitātē, kaut ko izjūtot ļoti izteikti, kaut ko varbūt pat nepamanot.

Garastāvokļa maiņas un hormoni

Daudz uzmanības grūtniecības laikā tiek pievērsts sievietes ķermeņa izmaiņām un ar to saistītajām grūtībām. Tajā pašā laikā nepelnīti maz runā par emocionālajām pārmaiņām, tāpēc daudzas sievietes tās pārsteidz. Turklāt no psihosomatiskā skatpunkta šīs emocionālās pārmaiņas nereti iet rokrokā ar fiziskajām izpausmēm un ietekmē to, cik lielā mērā rodas dažādi diskomforti ķermenī.

Vai nu mēs to apzināmies, vai ne, grūtniecība maina sievietes personību. Bieži vien, saskaroties ar grūtnieces garastāvokļa svārstībām un izteiktiem emociju uzplūdiem – raudulīgumu, pēkšņām dusmām, vieglu aizkustināmību u. tml. –, līdzcilvēki komentē, ka vainīgi „grūtnieču hormoni”. Taču, ko tas patiesībā nozīmē, zina retais.

Grūtniecības laikā notiekošajās pārmaiņās nozīmīga loma ir vairākiem hormoniem – estrogēnam, progesteronam, relaksīnam un oksitocīnam. Estrogēns ir hormons, kas atbild par ovulāciju un rada to patīkamo seksuālo noskaņojumu, ko daudzas sievietes pamana cikla vidū. Grūtniecības laikā paaugstināts estrogēna līmenis palielina sievietes maksts jutīgumu un elastīgumu, kā arī padara jutīgākas sievietes krūtis.

Estrogēns veicina augšanu, kamēr progesterons – grūtniecības saglabāšanu, gādājot par to, lai saglabātos dzemdes iekšējais slānis, kurā ieligzdojas apaugļotā olšūna. Progesterons kopā ar relaksīnu rosina saišu, locītavu un asinsvadu sieniņu elastīguma palielināšanos. Arī par garastāvokļa svārstībām un sliktu dūšu grūtniecības sākumā atbildīgs ir paaugstinātais estrogēna un progesterona līmenis.

Vēl viena sastāvdaļa šajā hormonu kokteilī ir oksitocīns, ko dēvē arī par mīlestības un piesaistes hormonu. Tas atbild par saiknes veidošanos ar mums mīļajiem, tajā skaitā ar mazuli. Nevienā citā dzīves brīdī šā hormona līmenis nav tik augsts, kā tas ir grūtniecības laikā un dzemdībās. Savu augstāko līmeni tas sasniedz bērna piedzimšanas brīdī. Atrisiniet nesaskaņas ar saviem mīļajiem, ja tādas ir, lai oksitocīns var darīt savu darbu, veicinot ciešāku saikņu veidošanos jūsu ģimenē.

Norvēģijā veiktā pētījumā novērots, ka topošās māmiņas emocionālā labsajūta ir daudz labāka, ja viņa ir apmierināta ar savām partnerattiecībām, turklāt šī apmierinātība mazina arī citu stresa faktoru, piemēram, ģimenes ienākumu, neapmierinātības ar darbu, neregulāra darbalaika, ķermenisku saslimšanu u. tml. negatīvo ietekmi. Savukārt neapmierinātība ar partnerattiecībām ir diezgan drošs priekšnoteikums tam, ka sieviete grūtniecības laikā saskarsies ar emocionālām grūtībām.

Hormonu darbības mērķis nav padarīt dzīvi neciešamu nedz topošajai māmiņai, nedz viņas līdzcilvēkiem. To mērķis ir palīdzēt sievietei kļūt lēnīgākai, elastīgākai, ieklausīties savā ķermenī, savā intuīcijā un ļauties, nevis kontrolēt, tā palīdzot gatavoties gaidāmajai dzīvei ar bērnu, kur būs daudz neparedzamu, neizplānojamu un grūti ietekmējamu pārmaiņu.

Oksitocīna ietekmē mainās smadzeņu darbības viļņi, paaugstinot sievietes intuitīvo jutīgumu. Spēja ieklausīties savā ķermenī un savā intuitīvajā mātišķajā zināšanā ir tā, kas palīdz sievietei gādāt par sava ķermeņa veselību, pakļauties dzemdību kontrakciju spēkam, laižot pasaulē bērnu, un rūpēties par jaundzimušo mazuli, neciešot no ilgstoša stresa vai bailēm.  

Sakārtot savu emociju pasauli, vieglāk pieņemt notiekošās pārmaiņas un atbrīvoties no spēcīgām emocijām palīdz gan izrunāšanās ar kādu sev tuvu cilvēku vai atbalsta personu (vecmāti, dūlu, psihologu vai citu speciālistu), dienasgrāmatas rakstīšana, kā arī kustības – dejošana, joga, pastaigas dabā, peldēšana u. c., noteikti ieklausoties savā ķermenī, lai negribot nenodarītu pāri sev un savam mazulim.

Miega traucējumi, bezmiegs un murgi naktī

Ja grūtniecības sākumā sieviete hormonu ietekmē mēdz saskarties ar izteiktu miegainību, tad pēdējā trimestrī nereti rodas sūdzības par to, ka nākas mosties vairākas reizes naktī vai ka pēc pamošanās vairs neizdodas iemigt. Celšanās naktī ir abpusēji noderīga gan mammai, gan mazulim – sievietei izkustoties, nerodas kāju krampji un urīnpūšļa problēmas (jāceļas to iztukšot), savukārt bērnam uzlabojas asinsapgāde un līdz ar to apgāde ar skābekli.  

Lai cik dīvaini vai neērti tas šķistu, miega traucējumi, par kuriem mammas mēdz sūdzēties, ir viens no veidiem, kā daba sievieti sagatavo tam, ka drīzumā vairākas reizes naktī būs jāceļas, lai parūpētos par savu jaundzimušo mazuli. Ir novērots, ka tiešām vairākas nedēļas pēc piedzimšanas bērns mostas tajā pašā laikā, kad modās mamma, un vēlas zīst.

Svarīgi, lai mammai izdotos drīz atkal iemigt un uzkrāt enerģijas resursus. Reizēm pa galvu jaucas tik daudz domu un tik garš darāmo darbu saraksts, ka sieviete, pat gribēdama, nespēj atslābināties ne pirms vakara miega, ne lai nosnaustos pa dienu. Šādā situācijā ieteicams atrast kādu topošo vai jauno māmiņu pulcēšanās vietu vai kādu atbalsta personu, ar kuru pārrunāt satraucošās domas, neatkarīgi no tā, uz kuru dzīves jomu tās attiecas, jo it viss, ar ko jūs saskaraties grūtniecības laikā, ietekmē jūsu izjūtas un līdz ar to arī fizisko grūtniecības norisi.

Lai vieglāk iemigtu, ieteicami dažādi relaksācijas un elpošanas vingrojumi, ko iespējams apgūt arī grūtnieču vingrošanas nodarbībās. Viens no relaksācijas vingrojumiem, ko var pildīt guļus stāvoklī, ir šāds – pakāpeniski atslābināt katru sava ķermeņa daļu, sākot no pēdām, tad apakšstilbus, pēc tam augšstilbus, iegurni, muguras lejasdaļu, vēderu, un tā arvien tālāk, līdz pat galvas ādai.

Attiecīgajai ķermeņa daļai atslābstot, izjūtiet, kā tā kļūst smaga (jo jūs to vairs neturat), tā it kā iegrimst gultā. Ja atslābināšanās gaitā pamanāt sasprindzinājumu, kas atgriezies kādā no iepriekš atslābinātajām ķermeņa daļām, atkal pievērsiet savu uzmanību šai vietai un to atslābiniet. Šī prasme sajust savu ķermeni un atbrīvoties no tajā esošā sasprindzinājuma palīdzēs arī dzemdībās, lai atslābinātos starp kontrakcijām un ļautu dzemdībām veiksmīgāk virzīties uz priekšu. Ja nekādi neizdodas iemigt, var palīdzēt silta vanniņa pēdām vai silta tēja.

Bieži miega traucējumiem ir ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski cēloņi. Grūtniecēm mēdz rādīties nepatīkami sapņi. Īpaši pēdējo desmit grūtniecības nedēļu laikā sievietes stāsta savām vecmātēm par bailēm un sapņiem saistībā ar dzemdībām, bērnu vai par sevi kā māti.

Nereti šīs bailes no dzemdībām, bailes par bērna veselību, bailes no nāves, bailes nespēt būt pietiekami labai mātei, bailes netikt ar visu galā piemeklē sievietes (un arī vīriešus) arī pa dienu, taču visbiežāk par tām atklāti runā tikai tās, kas jau laidušas kādu bērnu pasaulē un piedzīvojušas, ka šādas sarunas sniedz atvieglojumu. Mūsu sabiedrībā ir raksturīgi izvairīties no tēmām, kuras saistītas ar bailēm, nāvi, invaliditāti, garīgiem traucējumiem u. tml., taču neizrunātas tās var radīt sarežģījumus dzemdībās.

Aizmāršība un domāšanas izmaiņas

Vēl vienu pārsteigumu topošajām māmiņām mēdz sagādāt pārmaiņas, kas notiek ar viņu atmiņu un domāšanu. Šķiet, jo lielāks aug puncis, jo aizmāršīgāka un izklaidīgāka kļūst sieviete. Var aizmirsties pavisam vienkāršas lietas – kur noliktas mašīnas atslēgas, pēc kā viņa ir devusies uz veikalu, norunātā tikšanās ar draudzeni u. tml. Arī domāšana it kā kļūst lēnāka un vienkāršāka – var būt arvien grūtāk uztvert intelektuālas asprātības, smalku humoru, arī rēķināt vai atcerēties jaunus telefona numurus.

Jaundienvidvelsas Universitātes Sidnejā psiholoģe Džūlija Henrija (Julie Henry) atmiņas traucējumus salīdzina ar to, kādi parādās veselam cilvēkam ap sešdesmit gadu vecumu.

Pētnieki ir atklājuši, ka grūtniecības laikā novērojamās domāšanas un atmiņas pārmaiņas ir saistītas ar faktiski konstatējamām izmaiņām sievietes smadzenēs, un skaidro, ka šo pārmaiņu rezultātā māmiņa spēj labāk atpazīt sava jaundzimušā mazuļa vajadzības, novērtēt iespējamos draudus viņa drošībai un veidot ciešākas savstarpējās attiecības ar mazuli.

Mātes spēja atpazīt un atsaukties uz jaundzimušā emocionālo stāvokli spēlē ļoti nozīmīgu lomu drošas piesaistes izveidē starp mammu un mazuli, kā arī paša mazuļa attīstībā, tāpēc, novērojot aizmāršību un domāšanas pārmaiņas, varam uztvert to kā pamudinājumu pēc iespējas vienkāršot savu dzīvi, palēnināt tās tempu un noskaņoties uz ļaušanās un intuitīvās zināšanas viļņa, gaidot pasaulē ierodamies savu bērnu.

Pētnieki ir novērojuši, ka šīs pārmaiņas saglabājas arī vismaz trīs mēnešus pēc mazuļa piedzimšanas (bet novērojumi liecina, ka pat visu zīdīšanas laiku), kad mammai ir jāvar uztvert bērna neverbālos signālus, kamēr viņš vēl ir ļoti atkarīgs no savas mammas, kas par viņu parūpējas.