Krišjāņa Rēdliha sieva raksta spriedzes romānus, un vīrs viņai palīdz

Iveta ir trīs bērnu mamma, pēc izglītības psiholoģe, kura darbojas psihoneiroimunoloģijas jomā. Taču viņas hobijs ir rakstniecība – jau astoņu gadu vecumā Iveta sarakstīja savu pirmo dzejoli, bet 17 gadu vecumā ar labiem panākumiem piedalījās jauno dzejnieku konkursā Aicinājums.

Pirms piecarpus gadiem klajā nāca Ivetas Rēdlihas pirmais detektīvromāns Soļi, bet tagad iznācis jau otrais romāns – spriedzes pilns darbs par kādu jaunu puisi, kurš ir PSRS īpašo dienestu aģents Dienvidkorejā un 1988. gadā dodas uz Rietumāfriku. Kāpēc tieši šāds sižets? Kur autore smeļas idejas?

„Tā ir iztēle, intuīcija, pašas vēlme atrisināt situācijas un aizrakties līdz patiesībai. Protams, nepieciešama fantāzija, loģiskā domāšana, analizēšana un ļoti, ļoti liels izpētes darbs,” atbild Krišjāņa Rēdliha sieva, pastāstot arī, ka, rakstot šo romānu, trīs mēneši aizgājuši materiāla izpētei vien.

„Vajadzēja izpētīt, kā tolaik darbojās specdienesti, kāda bija Latvija, Seula un Rietumāfrika 1988. gadā. Ļoti daudz pētīju, lasīju, konsultējos, skatījos dokumentālās filmas, lai romānā radītu patiesu to laiku gaisotni, notikumu vietas būtu autentiskas un maksimāli tuvas patiesībai.

Bet, protams, paši notikumi un personāži ir manis izdomāti,” paskaidro rakstniece, piebilstot: „Daudz palīdzēja mans tētis, kurš ir izbijis diplomāts un tajos gados strādāja diplomātiskajās aprindās.”

Liels atbalsts Ivetai bijis arī viņas vīrs – hokejists Krišjānis Rēdlihs. „Viņš ir tas, kas palīdz gan morāli, gan praktiski. Jo gadās, ka nonāku sižetiskā strupceļā, un tad talkā nāk Krišjānis. Kad nevaru izdomāt tālāko sižeta līniju, tad par to skaļi stāstu vīram. Stāstu, ko esmu iecerējusi, kāda ir sižeta secība, kur esmu iestrēgusi.

Pati visu analizēju, uzdodu jautājumus un pati atbildu, bet Krišjānis uzmanīgi klausās, nebilstot ne vārda. Un interesanti, ka šādi, Krišjānim skaļi stāstot par savām idejām un aizķeršanos, pati nonāku pie pareizajiem secinājumiem, idejām un sižeta atrisinājuma. Un tad es saku: „Krišjānīt, liels paldies!” Man tiešām tas palīdz,” smaidot atzīst grāmatas autore.

Izdevusi savu otro romānu, Iveta jau tagad strādā pie trešā. Pa kuru laiku trīs bērnu mamma raksta? „Rakstīšanai atvēlu brīvo laiku – kad bērnu nav mājās, kad esmu viena un varu sakoncentrēties darbam. Tās ir divas trīs stundas katru darbdienu. Brīvdienās gan nerakstu, tās pavadu kopā ar ģimeni,” paskaidro Iveta Rēdliha un smejoties piebilst, ka bērni, zinot, ka mamma ir rakstniece, pieprasa, lai vakaros pasaciņas vietā priekšā tiek lasīti fragmenti no pirmā romāna: „Es gan saku, ka šī grāmata nav domāta bērniem, taču viņi panāk savu.”

Trilleris Vēl viena dziļa ieelpa

Darbu veido divas daļas, no kurām pirmā vairāk atbilst terminam „trilleris”, kamēr otra ir vairāk psiholoģiski orientēta. Romāna pirmās daļas centrā ir Alekss Caune – pašapzinīgs, viltīgs un mērķtiecīgs jauns vīrietis, kurš jau pusaudža gados ir dzelžaini apņēmies kļūt bagāts. Šā mērķa sasniegšanai viņš lieki netirda savu sirdsapziņu, un visi iespējamie līdzekļi viņam šķiet gana labi.

Aleksa sapnim rodas izredzes piepildīties, kad viņš kā PSRS īpašo dienestu aģents nonāk Dienvidkorejā, Seulā. No tā laika jauneklim vairs nav prātā darbs – viņš ir gatavs riskēt ar karjeru un pat dzīvību, lai sasniegtu kāroto. Lai īstenotu savu pārdrošo plānu, 1988. gadā Alekss dodas uz Rietumāfriku un piedzīvo ko neparastu...

Otrajā daļā romāna sižets atsāk ritēt 2016. gadā. Alekss ir veiksmīgi apprecējies, taču sieva Māra sevī nes kādu neizprotamu noslēpumu, kas izpaužas kā mokoši sapņi. Garastāvokli vēl vairāk negatīvi ietekmē mīļotā vīra komandējumi uz Rietumāfriku – tie ir pēkšņi, ilgstoši un neizprotami bieži. Piekritusi vīra uzstājīgajam lūgumam apmeklēt hipnoterapeitu, Māra pamazām pietuvojas savu sapņu izcelsmei...