Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Aiz šī žoga dzīvo Ineses Jansones-Ļipskas septiņi bērni, par kuru nākotni regulāri nākas spriest Rīgas bāriņtiesai. (Foto: Rojs Maizītis)

Septiņu bērnu māmiņa Inese sašutusi, ka valsts viņas dēlu grib vazāt pa "psihenēm" 2

Bērni
11. martā 05:58 2019. gada 11. martā 05:58
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Septiņu bērnu māmiņa Inese Jansone-Ļipska ir neapmierināta, ka vienu no viņas bērniem – trešās klases skolnieku Juri (vārds mainīts) bāriņtiesa grib „vazāt pa psihenēm”, jo viņam esot „grūta galva”. Jāteic, ka Jansones-Ļipskas ģimene jau desmit gadus ir dažādu valsts institūciju uzmanības lokā un mātes spējas aprūpēt bērnus tiek apšaubītas. Pati viņa gan tā nedomā.

Jansone-Ļipska gan dažādām valsts iestādēm, gan arī portālam Jauns.lv adresējusi iesniegumu, kurā teikts:

„Vai viņi visi jāvazā pa psihenēm?"

„Mans desmit gadu vecais dēls apmeklē 3. klasi. Viņam ir „grūtāka galva” un tāpēc viņš saņem atbalsta pasākumus skolā saskaņā ar psihologa izpēti, proti, – logopēda nodarbības divas reizes nedēļā, saņem ilgāku laiku dotā uzdevuma veikšanai, ir ļoti laba, stingra klases audzinātāja, kuru katru trešdienu individuāli strādā ar manu dēlu. Kā arī dēls apmeklē atbalsta centru ģimenēm ar bērniem “Sirdsgaisma”, kurā dienas centra darbinieki ļoti daudz palīdz manam dēlam mācībās. Kā arī mājās dēlam mācībās palīdzu es, vecāmāte, lielā māsa, viņas draugs un lielais brālis. Bez tam manam dēlam pašam nav pietiekošas motivācijas un vēlmes mācīties un izpildīt dotos uzdevumus. Tomēr viņš ir sekmīgs un skolu apmeklē, ir draudzīga klase. Ārpus skolas apmeklē robotikas un angļu valodas pulciņus.

Rīgas bāriņtiesa šantažē mani un manu ģimeni un uzstāj, ka sakarā ar grūtībām mācībās mans dēls jāvazā pa „psihenēm” un jāliek psihiatriskās uzskaitēs ar garīgās atpalicības un uztveres medicīniskām problēmām?! Ja nē, tad man lemšot par dēla aizgādības tiesību pārtraukšanu, ko arī taisās realizēt, jo ir nosūtīts aicinājums uz bāriņtiesas sēdi.

Piebilstu, ka katrā skolā ar parastām programmām katrā klasē ir pa vairākiem bērniem ar „grūtākām galvām” un grūtībām mācībās. Tad viņi visi būtu pa „psihenēm” jāvazā un pa uzskaitēm jāliek kā garīgi atpalikuši!”

„Tas nav gluži normāli”

Jansone-Ļipska Jauns.lv pauda: „Viņam ir grūtības mācībās un nu atraduši jājamzirdziņu, ka mans pienākums būtu viņu vazāt pa „psihenēm”, ja nē - vecāku tiesības nost. Tas nav gluži normāli!” Jāpiebilst, ka Juris Jansones-Ļipskas ģimenē neesot vienīgais „grūtais bērns”. Bāriņtiesai regulāri nākas skatīt jautājumus arī par citiem bērniem. Piemēram, pagājušā gada decembra beigās mātei esot atņēmusi aizgādības tiesības par trīs jaunākajiem bērniem. Ierodoties ģimenes mājoklī, bāriņtiesa konstatējusi, ka bērni atrodas piesmēķētā istabā, nepietiekami aprūpēti. Uz to māte esot atbildējusi – bet mājā esot vēl septiņas istabas, kuras nav piesmēķētas, ja vajagot bērnu gultiņas varot pārstumt uz turieni!

Bērni ierauti dzimtas kašķos

Jāteic, ka Jansones-Ļipskas ģimene jau daudzus gadus ir dažādu iestāžu uzmanības lokā. Viņas radinieki – onkuļi un tantes apgalvo, ka viņa izkrāpusi viņiem pienākošos mantojuma daļu – savrupmāju Rīgā, Mārupes ielā 24, kuru 1938. gadā uzbūvēja profesors, valodnieks Jānis Alberts Jansons. Dzimtas kašķi sit augstu vilni – notiek neskaitāmas tiesas sēdes, uz konfliktiem tiek izsaukta gan policija, gan neatliekamā ātrā palīdzība.

Savukārt apkrāptie radinieki par daudzbērnu māti raksta sūdzības dažādām instancēm, tostarp arī bāriņtiesai. Savulaik žurnālam „Likums un Taisnība” profesora Jansona bērni Jānis Jansons un Anna Bethere, kuru mantojumu daļu izkrāpusi viņa brāļameita teica, ka no viņas „audzinātajiem” bērniem „ nav nevienam bērnam noteikta tēva, saņem valsts pabalstus, nekad nav strādājusi – dzīvo uz valsts nodokļu maksātāju rēķina – ir trūcīgā persona, tāpēc veicas tiesu lietās, jo nekur un neparko viņai nav jāmaksā ne nodokļi, ne par elektrību un ūdeni, bet par zemes nodokli saņem atlaides. Tiesu lietās ir iesaistītas visas Rīgas iestādes –  policija, tiesu izpildītāji, sociālais dienests, bāriņtiesa”. Arī pašlaik Jansone-Ļipska Jauns.lv teica, ka bērnu tēvi nedzīvo kopā ar bērniem, bet māte ar bērniem pārtiekot „labi”, jo esot gan ģimenes pabalsti, gan sociālā palīdzība. Un bāriņtiesai ģimenē esot nācies atgriezt decembrī izņemtos bērnus, jo Jansones-Ļipskas ģimene, pēc viņas vārdiem, esot atzīta par labvēlīgu.

„Mēs nevienu uz psihenēm nesūtām”

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs piedalās Latvijas bāriņtiesu vadītāju diskusijā par bērnu tiesību ievērošanu ģimenēs un ārpusģimenes aprūpi. (Foto: Ieva Makare/LETA)

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs portālam Jauns.lv teica: „Tā nav patiesībam mēs viņu (Juri) nesūtām uz psihenēm. Neviena iestāde Jura māti nevar ne terorizēt, ne manipulēt ar informāciju. Ir vienkārši noteikta veida informācija, kura ir jāpārbauda."

Bāriņtiesai ar likumu likts uzdevums izvērtēt, vai vecāks rūpējās un gādā par saviem bērniem. Ja vecāks gādā, tad viņu neviens no bērna nenošķir, bet, ja negādā, tad bāriņtiesas uzdevums ir bērnus nošķirt no ģimenes. Tas ir mūsu uzdevums, kas jādara. Šajā gadījumā ir lieta tiks vērtēta bāriņtiesas sēdē, vai vecāks labi vai slikti rūpējas par bērniem.

Jura mātes vēstule ir tapusi, lai kaut kādā veidā ietekmētu bāriņtiesas lēmumu. Ja vecākam nav par ko baidīties, viņš parasti neko neietekmē, bet šajā gadījumā cenšas ietekmēt. Līdz ar to rodas jautājums – vai šai mātei ir kaut kādas problēmas? Nezinu, to vērtēs bāriņtiesas sastāvs.

Jāteic, ka šai mammai ir vairāki bērni, ne tikai Juris. Jau agrāk tika lemts par citiem bērniem. Šī ģimene mums zināma jau sen, kopš 2009. gada. Ik pa laikam ir pamats vērtēt jautājumus par citiem bērniem. Nav tā, ka šis ir tikai viens gadījums, un tikai Jura jautājums. Mātei jau uz laiku bija pārtrauktas aizgādības tiesības par citiem bērniem”.

Ko nozīmē „grūta galva”?

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga Jauns.lv sacīja: „Izglītības kvalitātes valsts dienests nevar komentēt bāriņtiesas darbības. Konkrētais jautājums ir ļoti specifisks, bet vienlaikus trūkst informācijas, ko saprast ar Jura mātes apzīmējumu „grūta galva”, tādēļ grūti sniegt atbildi,

Iespējams Jura mamma tiek aicināta vērsties pēc atzinuma pedagoģiski medicīniskajā komisijā (kas nav „psihene”) vai pēc psihologa atzinuma (kas arī nav ne „psihene”, ne „uzskaite”), lai bērnam varētu noteikt atbilstošu speciālās izglītības programmu un līdz ar to viņa izglītošana būtu kvalitatīvāka (tas obligāti nenozīmē mainīt skolu). Līdz ar to, iespējams, pašai Jura mammai nav precīzas informācijas, un līdz ar to būs grūti sniegt precīzu atbildi”.

„Skolai nav jāmēģina „tikt galā””

Ar Jura mammas vēstuli iepazinies arī Tiesībsarga birojs. Tā Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere Jauns.lv situāciju komentēja:
 
„No Jura mātes sniegtās informācijas nav konstatējami tādi apstākļi, kas būtu par pamatu aizgādības tiesību pārtraukšanai. Taču jāņem vērā, ka tas ir vienas puses redzējums. Situācijas vispusīgai izvērtēšanai būtu jāuzklausa arī skola un bāriņtiesa.
Katram bērnam ir tiesības mācīties atbilstoši savām spējām. Ja bērnam 3. klasē ir grūti apgūt pamatizglītības programmu, iespējams, ka bērnam ir nepieciešama kāda no speciālās pamatizglītības programmām vai atbalsta pasākumi, kas noteikti atbilstoši bērna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim. Bērnam nepieciešamo atbalstu iesaka pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija, nevis skola. Skola īsteno komisijas ieteikumus. Ja skola ir ieteikusi vecākiem aizvest bērnu uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, bet vecāki ignorē skolas ieteikumu un nerīkojas bērna interesēs, skola par vecāku rīcību informē bāriņtiesu.

Bāriņtiesa vispirms uzaicina vecākus uz pārrunām, izskaidro, kā būtu jārīkojas bērna interesēs. Ja vecāki atsakās, bāriņtiesa var ierosināt lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, informēt vecāku par sekām un uzdot viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Bērna šķiršana no ģimenes ir galējais līdzeklis, kas konkrētajā situācijā nebūtu piemērojams. Taču bāriņtiesas iesaistīšana liecina, ka visdrīzāk ir bijuši trūkumi vecāku sadarbībā ar skolu bērna spējām atbilstošas izglītības nodrošināšanā.
 
Skolai nav „jāmēģina tikt galā”, bet jāīsteno pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums - konkrēti speciālistu ieteikumi, kas izstrādāti, izvērtējot bērna veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
 
Māte raksta, ka bērnam pašam nav pietiekošas motivācijas un vēlmes mācīties un izpildīt dotos uzdevumus, tāpēc viņš saņem ilgāku laiku uzdevumu veikšanai, klases audzinātāja reizi nedēļā individuāli strādā ar bērnu, bērnam mācībās ļoti daudz palīdz dienas centra darbinieki, arī mājās bērnam mācībās palīdz māte, vecāmāte, lielā māsa, viņas draugs un lielais brālis. Ja 3. klases skolniekam vajadzīgs tik liels atbalsts, tas tomēr liecina, ka izglītības programma nav piemērota viņa spējām. Ir jānoskaidro cēloņi, kāpēc bērnam kā māte raksta ir „grūtāka galva” un jāatrod risinājums. Pretējā gadījumā grūtības ar katru gadu pieaugs, jo mācīties kļūs grūtāk”.

Saistītās ziņas

Fronte tēva pagalmā: brālis okupē mantoto namu un citus nelaiž tuvumā. FOTO 46

Citi šobrīd lasa

"Cilvēki netic, ka tā ir slimība!" - Lady Gaga atklāj savu lielāko noslēpumu 17
Kas notiek ar latviešu valodu? Saruna ar dzejnieci un latviešu valodas skolotāju Ivetu Ratinīku 9
Havaju džungļos dzīva atrasta maija sākumā bezvēsts pazudusi jogas pasniedzēja; sieviete pārtikusi no ūdens un augiem 24
Tēmas: Bāriņtiesa
Skatīt visus komentārus

Студентка погибла на свидании с парнем, когда пыталась сделать красивое фото 1

"Маленькая грудь и толстые ноги": Ольга Бузова ответила ненавистникам провокационным фото 4