8 interesanti fakti par sapņiem

* Visi sapņo. Gan bērni, gan pieaugušie sapņo vidēji divas stundas naktī – arī tie, kas apgalvo, ka sapņus neredz. Zinātnieki atklājuši, ka mums naktī parasti ir vairāki sapņi, kas ilgst vidēji 5–20 minūtes. Cilvēks dzīves laikā apmēram sešus gadus pavada, miegā sapņojot. Pētnieki sliecas atbalstīt teoriju, ka arī dzīvnieki sapņo, jo, tāpat kā cilvēkiem, viņiem ir visas miega fāzes.

* Akli cilvēki arī sapņo. Kādā pētījumā par cilvēkiem, kas bija akli kopš dzimšanas, zinātnieki atklāja, ka viņi arī sapņos redz vizuālus attēlus. Kaut arī neredzīgo ātrās acu kustības miegā bija retākas nekā redzīgajiem, aklie cilvēki ziņoja par tādām pašām sapņu sajūtām, arī vizuālu saturu.

* Lielāko daļu sapņu aizmirstam. Līdz 95 % sapņu mēs ātri aizmirstam drīz pēc pamošanās. Pēc vienas teorijas, smadzeņu daļa, kas ir būtiska atmiņu veidošanā, miega fāzē ar ātrajām acu kustībām REM (kad notiek 90% sapņošanas) ir neaktīva, tāpēc sapņus ir tik grūti atcerēties.

* Visi sapņi nav krāsaini. Kaut arī vairums cilvēku redz krāsainus sapņus, neliels procents iedzīvotāju apgalvo, ka viņu sapņi ir tikai melnbalti. Eksperimentos, pamodinot sapņotājus un lūdzot izvēlēties krāsas, kas atbilst viņu sapnim, visbiežāk tika izvēlēti maigi pasteļtoņi.

* Sapņos biežāk ir negatīvās emocijas. Vairāk nekā 40 gadu zinātnieks Kelvins Hols kolekcionēja koledžas studentu sapņu pierakstus, kopumā savācot aptuveni 50 000 sapņu. To analīze liecināja par ļoti dažādām emocijām sapņu laikā, tomēr visizplatītākā bija trauksme, nemiers un citas negatīvas emocijas, kas kopumā pārspēja pozitīvās sajūtas.

* Daļa sapņu ir universāli. Lai arī sapņus ievērojami ietekmē personīgā pieredze, noteiktas sapņu tēmas ir ļoti izplatītas dažādās kultūrās. Visbiežāk cilvēki visā pasaulē sapņos sajūt, ka tiem dzenas pakaļ vai viņiem uzbrūk, ka viņi krīt, lido, salst, kaut ko kavē, nespēj pakustēties, atrodas kaili sabiedrībā. Populāri ir arī skolas sapņi par eksāmenu kārtošanu un tamlīdzīgi, par seksu, kā arī sapņošana par kādu dzīvu cilvēku kā mirušu vai redzēt kādu mirušu personu kā dzīvu.

* Sapņojot cilvēks ir paralizēts. Ātrajā jeb sapņu miegā vesela cilvēka muskuļi ir paralizēti, kustas tikai acis. Šo fenomenu sauc miega paralīzi. Tā pasargā no kustībām, ko varētu veikt, izdzīvojot savu sapni, piemēram, sākt skriet, tas ir, kustināt kājas. Taču, ja ir smadzeņu traucējumi, skriešanas imitācija vai citas darbības tomēr var notikt. Atklāts, ka cilvēkiem, kuri seklā miega laikā bieži spārdās vai lamājas, ir lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību vai kādu no plānprātības formām.

* Sapņus iespējams kontrolēt. Pateicoties apzinātajai sapņošanai – sapņus ietverošam miega stāvoklim, kurā cilvēks apzinās, ka sapņo, – var ietekmēt sapņa gaitu un vizuālo vidi. Apzinātā sapņošana ir apziņas un REM miega stāvokļu apvienojums. Apmēram puse no visiem cilvēkiem var atcerēties vismaz vienu gadījumu, kad to piedzīvojuši, bet daudzi pat spēj apzināti sapņot diezgan bieži.