Eksperiments: iepazīšanās "Tinderī". Latviešu vīrieši, randiņi un... pēcgarša

„Tinder" ir vietne, kur viss sākas ar vizuālām savstarpējām simpātijām un atstāj visai maz rūmes blefošanai. Lietotne ir sajūgta kopā ar tavu „Facebook“ profilu, tā uzrāda tās pašas profila bildes, intereses, kopīgos draugus – tātad potenciālie partneri gūst iespaidu, kas atšķirībā no daudzām citām interneta iepazīšanās vietnēm īsti neļauj klaji melot un izlikties par to, kas neesi. Visu nosaka patikšana – ja tev šis cilvēks šķiet pievilcīgs, tu telefonā šauj pa labi, ja pagalam neinteresē – laid pa kreisi; to sauc par svaipošanu. Divu cilvēku privāta sarakste var sākties tikai tad, kad simpātijas apliecinājušas abas puses.

Lai mani nesasniedz tālu esoši igauņi vai Rēzeknes puiši, lietotnē uzliku lokāciju, ka mani interesē 27–57 gadus veci vīrieši tikai 100 kilometru rādiusā ap manu dzīvesvietu Rīgā, un aizraujošā ballīte varēja sākties!

Sortiments. Švītiņi, narcisi, treniņbikšu plenči un šķietami augstākā raudze

Tinderis visā pasaulē tiek uzskatīts par ideālu rīku tiem, kas vēlas krāpt savus dzīvesbiedrus. Un tā ir taisnība, taču ne līdz galam. Pirmām kārtām ir viegli tapt pieķertam grēka darbos. Tā, piemēram, manis apzinātajā areālā atradās vismaz piecas paziņas un puspaziņas, par kuriem skaidri zināms – precēts. Tāpat vietnē iepazīties ar jauniem ļaudīm vēlas arī Latvijā pazīstamas personas: aktieri, sabiedriskie darbinieki, restorānu īpašnieki un daudzi zināmi sportisti. Ja vien lietotājs pie sava profila nav norādījis, kādu motīvu vadīts sēž tinderī, allaž noder arguments, ka tā taču vienkārši ir vietne, kur iepazīt jaunus, interesantus cilvēkus. Meklēt asini iesvilinošas citas attiecības? Krāpt? Dies’ pas, nē taču, ko jūs...

Milzīgs ir ārzemnieku pārsvars pār latviešu vīriešiem. Galvenokārt tie ir tūristi, kuri iečekojas te, jo apmeklē Rīgu. Ļoti liela daļa no viņiem ir vizuāli pievilcīgi, gana situēti vīrieši ar dzīvesprieku acīs – viņi ceļo sirdspriekam un meklē vietējās meitenes, kas varētu būt kā dzērvenīte uz tortes skaistās Rīgas apciemojumam. Daudz musulmaņu vīriešu, daudz tādu, kurus ar Rīgu saista darba attiecības, tie visbiežāk ir labi ģērbušies šķietami nopietni vīrieši no lielām un ne tik lielām starptautiskām kompānijām. Tomēr sveštautiešu masā visaktīvāk tinderi lieto... piloti. Pēc apmēram nedēļas tindera sortimentā man jau sākās alerģija pret profila bildēm, kurās redzams puisis ar uzplečiem lidmašīnas vadības kabīnē. Acīmredzot, šie ļaudis ir ar izteiktu libido un iečekojas jebkurā vietā, kur piezemējas viņu bitīte. Jo, lai vēlētos iepazīties ar vietējo kultūru un cilvēkiem, pilotu uzkavēšanās laiks katrā pilsētā šādam mērķim gluži vienkārši ir par īsu.

Nomācoši daudz tindera lietotāju ir sevī samīlējušies puiši ar perfektām presītēm, kas tiek atrādītas daudzos jo daudzos selfijos spoguļa priekšā. Gaumes jautājums, protams, taču es spēju vienīgi uzlūkot šos trenētos ķermeņus, papriecāties par mātes Dabas dāsnumu, tomēr nejaudāju svaipot pa labi, lai pārliecinātos, ka varbūt arī es šiem Apolloniem šķietu gana glīta.

Tāds pats liktenis bija arī visiem tiem, kuru profils uzrādīja, ka instagramā tiem ir portfolio miljons puspliku bilžu apjomā, kā arī pašiņmietu jeb selfijstiku lietotājiem. Manā vecmodīgajā uztverē narciss nav vīrietis, kā arī instinktīvi šķiet, ka no skaistuļiem, kas iemīlējušies sevī, būtu bezcerīgi sagaidīt gramatiski pareizi noformētu jēgpilnu vēstījumu. Viņi tur nemeklē tevi, viņi meklē jebko, uz kā projicēt sevi un turpināt apmierināties ar sevi šajā pasaulē.

Kā tinderī ir ar latviešu un krievu vīriešiem no Latvijas? Te jāteic: nav nekāds brīnums, ka latvju daiļavas met acis uz ārzemniekiem... Lielai daļai Latvijas vīriešu ir milzīgas prasības attiecībā uz potenciālo draudzeni, taču paši pat nepacenšas, lai foto būtu kaut cik uzrunājošs. Iedomība sitas ārā pat no precinieka treniņbiksēs, ar tērvetnieku tumīgā rokā virs brangā punča un nepļautu mauriņu fonā. Kā likums, tinderī vairākums ir precēti brašuļi. Bet viņu pavadošais teksts visbiežāk ietver vienīgi auguma garumu metru rādījumā plus kādu prasību pretējam dzimumam, piemēram, “neko nopietnu, just for fun”. Par kādu nopietnību gan viņš runā? Un kādai sievietei šis cilvēks ir dzīves centrs...

Nenotikušie randiņi

Rolands (34) mani uzrunāja uzreiz – ar savu skatienu. Rotaļīgas, siltas acis. Skaisti mati. Mūsu kopīgie paziņas bija cilvēki, kurus pati reālajā dzīvē cienu. Viens telefona glāsts, un izrādījās, ka tas bijis abpusēji. Rolands ir Latvijā ieprecējies ārzemnieks, ir maza meita. Saruna sākās ar komplimentiem un īsu, taču gaumīgu eseju, kāpēc es viņam iepatikos. Dāmas, kā zināms, mīl ar ausīm, un tinderis pilnā mērā šo opciju var nodrošināt arī acīm – Rolands runāja, flirtēja, vilināja un centās pēc savām labākajām (vēlāk sapratu – atstrādātajām) struktūrām. Man vajadzēja četras dienas, lai saprastu, ka tinderis Rolandam ir sports. Un viņš sportoja pat brīžos, kad ar sievu sēdēja restorānā, svinot kārtējo kopābūšanas jubileju; to nodeva fotogrāfijas feisbukā, kuras sieva tur ievietoja mirklī, kad mans telefons noskandēja kārtējo vēstuli no viņa tinderī. Tā kā šis puisis no sākta gala nemaz neslēpa, ka ir precējies, taču “dievinu iepazīties ar gudriem cilvēkiem, nu, tādiem kā tu”, noteikumi bija skaidri: vai nu viņš mani savaldzina tiktāl, ka satiekamies, vai es paziņoju, ka mani neinteresē.

Pēc nedēļu ilgušas sarakstes viņš bija savu sadzīvi izkārtojis tā, ka gaidīja mani ciemos pie sevis. Es atteicos ar argumentu, ka nez vai justos ērti tikties mājā, kur saimniece ir cita sieviete. Pēc vairāku dienu pauzes Rolands paziņoja: “Arī viņa tevi gaidīs ciemos! Grupveida sekss arīdzan ir opcija.” Man kļuva žēl gan sevis, gan viņas. Ne tāpēc, ka grupveida sekss būtu netiklība un izvirtība, bet tāpēc, ka es viņam pārstāju ticēt – Dievs vien zina, kādus makaronus uz ausīm viņš karina savai laulenei. Rolands bija pārāk aizrāvies ar ezoteriku par to, ka viņš mīlot visu pasauli un ka “viss ir viens, mēs visi esam saistīti neredzamām dievišķām saitēm”.

Krietni sāpīgāk gāja ar simpātisku baikeri, vārdā Jānis (47). Jānis ir tirgotājs respektabla autozīmola uzņēmumā; šķirtenis, kurš prata jēgpilni izteikties, un viņš tinderī patiešām meklēja sev mīļoto sievieti. Noskaidrojis, ka es savos gandrīz 32 gados nekad neesmu bijusi precējusies un man arī vēl nav neviena bērna, gudrais Jānis laikam secināja, ka uzrāvies uz morāli/fiziski defektīvas dāmas. Un pazuda.

Aldis, kurš lūko pēc glītas sejiņas un dvēseliskas saskaņas

Aldis (42). Manā izpratnē pat ļoti izskatīgs vīrietis ar darbu un hobijiem piepildītu dzīves telpu. Telefonā dodot ziņu, ka „man tu patīc“, es īpaši gaidīju atbildes paziņojumu It's a match! Taču tas nerādījās divas dienas, tāpēc secināju, ka nebūšu sieviete, ar kuru viņš gribētu iepazīties. Tomēr tās divas dienas tik tiešām apliecināja to, ko es jau nopratu no viņa tindera profila, proti, šis vīrietis ir aizņemts, zina sava laika cenu, un blēdības tinderī viņam ir kaut kas nesvarīgs, garāmejošs.

Alda profila teksts “Ja tu gaidi princi baltā zirgā, tad zini, ka es esmu tas zirgs” izrādījās zīmīgs. Viņš ir precēts sešus gadus, kopā ar sievu audzina septiņus gadus vecu meitiņu un absolūti šarmantā sarunā divu nedēļu garumā pierunāja mani uz tikšanos. Godīgi sakot, biju nobijusies, jo viņā bija kaut kas fatāls... Kaut kas, kas brīdināja par iespējami sāpīgu iemīlēšanos. Aldis teica, ka tinderis esot „seksa makdonalds“, bet viņš ir gardēdis un viņam “visas tās selfiju silikonbeibes” esot pie vienas vietas, viņš meklē mīļumu, draudzeni, kuras klēpī ieritināties un veldzēties pasauli aptverošās dvēseliskās sarunās. Lai arī tagad tas izklausās patētiski, sarakstē tas tā nebūt nebija, Aldis lika manīt, ka ir kā bez prāta manas personas dēļ un tikšanos uzskatītu par abpusēji bagātinošu pieredzi. Un ne vārda par pliku seksu. Ne vārda visas sarakstes laikā.

Mūsu tikšanās notika kādā Pārdaugavas restorānā. Aldis attaisnoja manas cerības visā, kas skar to, kā vīrietim, manuprāt, pret sievieti jāizturas. Taču viss mainījās sarunājoties – vairs ne miņas no garīgi attīstītā, jūtīgā, dvēseliskā puiša! Manā priekšā sēdēja masku uzlicis mačo, pauzdams savu vīrišķību visos iespējamos veidos. Jā, viņš ir precējies, un jā, “tinderis Latvijā ir nāve, tik viegli ir uzrauties”. Aldis precizēja, ka nevar paskaidrot, ar kādu mērķi tur vispār reģistrējies. “Ja es teiktu, ka es taču tikai skatos uz meitenēm, nu, tas neiztur kritiku, piekrīti? Bet es arī nevaru skatīties uz sievietēm, ejot pa ielu blakus sievai. Tinderis ir veids, kā es izdaru sānsoli, to patiesībā neizdarot. Varu aiziet vakariņās ar tevi... tev tāda latviska seja... līdzīga manai mammai jaunībā, man tādas patīk. Tu esi godīga, čakla, to uzreiz var redzēt. Man arī krievietes patīk, bet tev bija tik latviska seja un nenormāli smukas acis,” Aldis stāstīja pie trešās sarkanvīna glāzes.

Man uzreiz bija skaidrs, ka viņš ir precēts vīrs ar pamatīgu sānsoļu stāžu – latvietes, krievietes, vienalga! Šis puisis patiesībā ir rūdīts „babņiks“ jēra ādā. Viņš runā par dvēseli, bet zem galda pārliek kāju pār kāju, pats ķerot kaifu no spēles, vai viņam šoreiz, velns, izdosies vai neizdosies iesist golu? Un baudu tāds vīrietis gūst no taktikas pielietojuma, skatoties, vai un kā tā strādā un atpelna sevi.

Kad bijām izdzēruši labi daudz vīna, viņa izsmalcinātība pazuda un pamodās tēviņš. Caur pieklājīgām, nebūt ne agresīvām frāzēm starp rindiņām dunēja viens vienīgs aizvainojums, sak, kāpēc tad tu esi tinderī, ja neesi gatava ar mani tagad likties gultā?! Šķīrāmies kā draugi. Lai kā man patiktu viņa eksterjers, šis vīrietis bija izlasīts kā plāns bukletiņš, neatstājot ne mazāko vietiņu intrigai un vēlmei pēc atkārtotas tikšanās. Viņš tiešām nebija princis baltā zirgā – viņš bija zirgs.

Dzīvās šausmas jeb iegrābiens vārdā Jānis (36)

Vai, dāmas! Jānis. Jānis – ārkārtīgi glīts jauns vīrietis ar teicamu fizisko kondīciju, izciliem jokiem un kūsāt kūsājošu enerģiju. Nez cik tūkstošus iegrūdis savā baltajā, perfekajā smaidā, viņa valdzināšanas prasmes pārsita jebkuru citu tinderī rakstošo personu. Jānis vienkārši burbuļoja mīlīgā pozitīvismā, ķircinot un spēlējoties, vienlaikus spējot piecitēt Džeku Londonu! Viņš bija burvīgs savā vīrišķīgajā rotaļīgumā, taču nevienā brīdī nekļuva kaitinoši salds, viegli dabūjams vai uzmācīgs. Perfekts vīrietis, nodomātu daudzas. Un daudzas noteikti arī iekrita. Jācer, tas nebeidzās ar salauztu sirdi...

Ar Jāni satikos nieka četras dienas pēc sarakstes sākuma. Manai uzmanīgajai personai tas bija negaidīti ātri, taču vieglums, kādu viņam izdevās iedvest, deva absolūtu mieru un pārliecību, ka būs kolosāls randiņš ar iespējamu jauku draudzību (un varbūt ko vairāk) arī turpmāk.

Mēs satikāmies kafejnīcā, viņš izmaksāja kafiju, zupu un 50 gramus konjaka. Zibot Jāņa dievīgajiem zobiem, ātri vien tiku informēta par to, ka viņa dzīve ir viens vienīgs veiksmes stāsts. Viss viņam ejot no rokas, tikai tās vienas vienīgās Īstās nav. Kā nevar, tā nevar sameklēt, viņš teica. Un ja nu tā esi tu???

Pēc aptuveni pusstundas man sāka šķist, ka šis pārāk pozitīvais subjekts nav no šīs pasaules, bet izkāpis no tām dzeltenajām pašpalīdzības grāmatām. Lai ko es minstinoši ierunātos par dzīves sūrmēm, Jānim tūdaļ pretī bija atbilde, ka viss ir nieki un ka galvenais ir pozitīva attieksme pret dzīvi, un kā punkts uz i nomirdzēja viņa sniegbaltie venīri mutē. Šis amerikānisms sāka mani biedēt, un jau grasījos noslēgt tikšanos, lai bēgtu pie saviem dzīves grūtumu māktajiem draugiem un beidzot nonāktu ārpus cukurvates pasaules. Kad Jānis juta, ka slīdu no rokām ārā, viņš sāka vilkt no somas ārā dažādas burciņas ar pulveriem, - tie bija kādas man nezināmas firmas uztura bagātinātāji. Tas fitnesam, tas stresam, tas muskuļiem, tas tad, kad saaukstējas... Jānis izrādījās džeks no komerciālas piramīdas, kur parasti strādā ar pozitīvismu nozombēti cilvēki.

Es vairs nesapratu, kā varēju iekrist uz viņa jēdzīgajiem tekstiem tindera sarakstē... Aizbēgu neatskatoties, pieklājīgi paskaidrojot, ka labāk lai klientūru meklē citur. Starp citu, pats Jāņa sagatavotības fakts stāsta, ka tamlīdzīgas tīkla mārketinga kompānijas acīmredzot speciāli organizē kongresus, lai apmācītu šādus jāņus, kā pareizi jārunā ar meitenēm iepazīšanās vietnēs.

Kaspars – cerības stariņš. Tinderī ir arī normāli vīrieši!

Ar Kasparu satikos pēc visilgstošākās sarakstes. Četrdesmit gadus vecs vīrietis, augsta ranga menedžeris. Šķīries, bijusī sieva ar abu kopējo meitiņu dzīvo ārzemēs, ir vecāka meita no pirmās laulības. Kaspars uzrunāja ar savu foto un informāciju, ko par viņu vēstīja Googles meklētājs. Augsta piere, gudras acis, labs pulkstenis. Un sarakste – pieklājīga, piesardzīga, ar niansēti smalkiem, gaumīgiem jokiem. Pēc visa, kas redzēts un piedzīvots tinderī, šķita: ko tad nu šādam gabalam te meklēt?!

Ar Kasparu tikšanās izvērtās visjaukākā. Galants kungs, patīkams sarunasbiedrs, un, ja arī viņa primārā motivācija bija vienīgi sekss, to nevienā vietā nevarēja nojaust. Mēs runājām ilgi, dzērām vīnu un smējāmies, gājām spēlēt biljardu un visbeidzot arī pabučojāmies stindzinošā salā Vecrīgā. Diemžēl pat ar visu jauko – pat ideālo! – randiņu man bija skaidrs, ka nākamā nebūs. Jo negribējās. Ne man, ne viņam. Mēs abi vēlējāmies vienkārši cilvēciski papļāpāt bez sekām. Nekas tāds, protams, nebūtu bijis iespējams bez pirmajiem soļiem – tīri vizuālām simpātijām tinderī, taču šeit pat ar visu miesaskārību bija pievienotā vērtība, proti, saskaņa intelektuāli un cilvēciski. Tas, ko, visticamāk, gaida sievietes, kuras reģistrējas tinderī ar vēlmi atrast personu, kurā abpusēji iemīlēties. Es vairs nespēju aizrauties, jo šis brīnums ar mani jau bija noticis reālajā dzīvē, ar cilvēku, kurš nenāk no tindera plašumiem. Sagadīšanās, nejaušība, varbūt liktenis.

Epiloga vietā

Tinderis jāuztver kā izklaide, nebūvējot sapņu pilis, jo graudi starp pelavām tur gan ir, taču gaužām maz. Un vai gan kāds var garantēt, ka grauds ar graudu sapasēs? Kā teicis aktieris Toms Henkss: “Tev ir jābūt sevišķi veiksmīgam, lai pakluptu pār pareizo cilvēku.” Viņš pār tādu sievieti paklupa, būdams precējies ar citu.

Cik dzīvju, tik scenāriju. Iespējams, ka tinderī arī var atrast savu Īsto, taču pārāk lielas cerības lolot nevajadzētu. Toties – ja kādai gribas izklaidi, randiņus, seksu, vienkāršas attiecības – tā ir īstā vieta, kur to meklēt un arī simtprocentīgi atrast.“

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock/Reuters un no personīgā arhīva