Gads bez seksa: sievietes pieredze, ko viņa šajā laikā sapratusi
Pasaulē tik daudz tiek runāts par romantiskām un intīmām attiecībām, ka reizēm jūtamies gluži vai aprakti no informācijas par seksu. Bet kas notiktu, ja seksuālo attiecību piepeši vairs nebūtu?
Portālā minbodygreen.com kāda sieviete atklājusi savu pieredzi – kāpēc viņa nolēmusi padzīvot gadu bez seksa, un ko šajā laikā secinājusi.
“Atceros kā šodien - pirms gada Valentīna dienā es gulēju vannā. Biju diezgan nomāktā garastāvoklī – sadomājusies visādas drūmas domas par to, ka esmu vientuļa. Prātoju, kad es vispār satikšu kādu, ar kuru mani saistīs patiesa un dziļa saikne. Taču patiesībā šo saikni man visvairāk vajadzēja izveidot pašai ar sevi.
Patiesībā es nekad nebiju veltījusi laiku tam, lai iepazītu un pieņemtu sevi kā seksuālu būtni. Līdz ar to pēc sarežģītām un sāpinošām attiecībām, kas nebija mani apmierinājušas, es nolēmu, ka sākšu sevi mīlēt. Un nemetīšos jaunās attiecībās, kamēr nebūšu tām gatava. Es toreiz neplānoju pavisam atteikties no seksa, taču mana jaunā mērķa būtība bija – iemīlēt sevi.
Iepriekš mana apņēmība par katru cenu izveidot attiecības patiesībā padarīja mani aklu pret citām mīlestības formām, kuras eksistē pasaulē. Taču laikā, kad atturējos no seksa, mana attieksme kardināli mainījās. Kaut arī joprojām esmu viena, esmu pa šo gadu iemācījusies daudz vairāk par mīlestību, seksu un attiecībām nekā tajos daudzajos gados, kad gāju uz randiņiem, cenšoties izveidot attiecības.
Es neapgalvoju, ka katram šis būtu jāizbauda, lai iemācītos un saprastu kaut kādas lietas. Taču mana pieredze bija šāda, un esmu par to pateicīga.
Mans ķermenis ir brīnišķīgs
Daudzos gadījumos es attiecībās kaunējos no sava ķermeņa. Es nekad nevēlējos, lai partneris redzētu mani pavisam kailu. Par visu kompleksoju visos iespējamajos veidos. Nejutos ideāla sieviete, salīdzināju sevi ar skaistulēm no žurnālu vākiem, turklāt augu reliģiozā ģimenē un seksa dēļ zemapziņā jutos vainīga, tāpēc nevēlējos, lai mani redz tādu, kāda esmu patiesībā.
Pēdējā gada laikā es vairāk sadraudzējos ar savu ķermeni. Pirms šī eksperimenta sākuma vienmēr bažījos, kā partneris uztvers manu ķermeni, taču tagad domāju par to, ka mīlu savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Un tas ir unikāls. Ejot vannā, iededzu sveces un priecājos par katru sava ķermeņa centimetru, novērtējot arī krunciņas, strijas un pat celulītu. Un kad nākotnē nolemšu dalīties savā ķermenī ar kādu citu cilvēku, būšu vairāk pārliecināta par sevi.
Esmu jūtīga – un tas ir lieliski
Secināju, ka lielāko daļu savu fizisko vajadzību es apmierināju ar seksa palīdzību. Nezinu, ko es tajā laikā gribēju un ko vēlējos iegūt, taču ļoti bieži jutos neapmierināta. Izmisīgi alkdama pēc attiecībām, es neveltīju laiku noskaidrošanai, ko vēlos patiesībā. Tad, kad seksa manā dzīvē vairs nebija, es sapratu, ka man ir vairāk laika koncentrēties uz ko, kas mani patiešām iepriecina.
Vienkāršas lietas, piemēram, ķermeņa norīvēšana ar sausu suku, palīdzēja atklāt, kā mana āda reaģē uz beršanu, rīvēšanu, stimulāciju un citiem pieskārieniem. Es priecājos par savām izjūtām – iededzu smaržīgas sveces, lietoju ēteriskas eļļas, ciešāk apskāvu savus bērnus, ieklausījos skaņās un gatavoju gardu pārtiku. Šīs lietas absolūti nav saistītas ar seksualitāti, taču mani apmierināja un piepildīja ar prieku.
Mans viedoklis par seksu ir no pagātnes
Kā jau minēju, augu ļoti ticīgā ģimenē. Un vidē, kurā es pavadīju savu bērnību, uz seksu un seksualitāti raugās kā uz apkaunojošu lietu. Sievietes, kuras nodarbojas ar seksu, nebūdamas laulībā, tika uzskatītas par padauzām. Protams, ir grūti izveidot attiecības ar kādu, ja esi audzināta tā vai citādi nekad nedarīt, jo tas ir apkaunojoši un nepiedodami.
Šā gada laikā sapratu, ka mana attieksme pret seksu ir veidojusies jau tad, kad vēl nebiju seksuāli aktīva. Un, tā kā būtībā jau nav nekādu likumu un kauna, kas saistīti ar manu seksualitāti, es varu pati izvēlēties, kad un kā vēlos to dalīt ar citu cilvēku.
Mums apkārt ir daudz mīlestības
Sirdī esmu bezcerīga romantiķe. Taču, būdama attiecībās, bieži vien neredzēju citas mīlestības formas, kas pasaulē eksistē. Līdzko izvēlējos, ka mīlēšu un pieņemšu sevi, kļuvu daudz atvērtāka, daudz vairāk novērtēju draugus un ģimeni. Arī Dieva mīlestību. Tā ir dāvana, un es jūtos pateicīga par šo visu. Par visu mīlestību, kas ir man apkārt – no bērnu mazajām dāvaniņām līdz lielveikala kasieres smaidam.
Es, visticamāk, neesmu gatava attiecībām, un tas nav slikti
Pēc 30. dzimšanas dienas nosvinēšanas kāda manas personības daļa uzskata, ka vajadzētu dzīvē noenkuroties. Vēl pirms gada es būtu ielaidusies attiecībās ar kādu kaut cik sakarīgu cilvēku, taču tagad esmu piesardzīgāka. Gribu augt un vispirms iemīlēt sevi. Gribu sagatavoties, lai varētu kļūt par labāku partneri, kāda vien spēju būt. Gribu kvalitatīvu draudzību – mīlestības, attīstības, sapratnes un veselības pilnu."
Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock