Jo vairāk laika tu pavadi kopā ar mammu un omīti, jo ilgāk viņas dzīvos
Pēc iespējas biežāk aicinot ciemos vecākus un vecvecākus, mēs paildzinām viņu dzīvi un uzlabojam tās kvalitāti, vēstī elle.com. Kalifornijas universitātes zinātnieki apstiprina to, ko mēs jau sen nojautām – vientulības dēļ cilvēki kļūst nespēcīgāki, un tas visbiežāk attiecas uz tieši uz senioriem.
Pētījumā novēroti 1600 apmēram 71 gadu veci cilvēki, un, neņemot vērā sociāli ekonomisko stāvokli un veselību, vientuļu sirmgalvju mirstība bija ievērojami augstāka.
Apmēram 23% vientuļo pētījuma dalībnieku nomira pirmajos sešos pētījuma gados – salīdzinot ar 14% sirmgalvju, kuriem bija dzīvesbiedri.
“Visu dzīvi mums ir vajadzība, lai apkārt būtu cilvēki, kuri mūs pazīst, novērtē, iepriecina. Un šī vajadzība nezūd arī brieduma gados,” izdevumam “The New York Times” skaidro Masačūsetas slimnīcas sociālā darbiniece Barbara Moskovica (Barbara Moscowitz).
Seniori šādas attiecības ļoti novērtē, un viņi bieži vien attieksmē pret dzīvi ir daudz iecietīgāki nekā viņu bērni un mazbērni. Kā “The New York Times” vēstī Virdžīnijas politehniskā institūta profesore Rosmarija Blieznere (Rosemary Blieszner), viņiem svarīgākie ir iespaidi, ko gūst no kontaktēšanās, emocijas, kuras gados vecāku dāmu un kungu dzīvi padara krāšņāku.
“Viņi ir daudz tolerantāki pret dažādām draugu un radinieku rakstura īpatnībām, iecietīgāki nekā jaunieši,” saka profesore, “Kad tev ir noteikts gadu skaits, tu attiecībās ienes daudz vairāk dzīves pieredzes. Tu zini, kā dēļ ir vērts un kā dēļ nav vērts strīdēties.”
Svarīgi ir ne tikai aicināt ciemos gados vecākus radiniekus un draugus, bet arī vispār uzturēt attiecības ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Laiks, kas pavadīts kopā ar vectētiņu vai vecmāmiņu, palīdz viņiem, taču labumu iegūstam arī mēs paši – jo attiecību simbioze ir neapstrīdama. Viņi iegūst kompāniju un sarunas, kas svarīgas ikdienas dzīvē, bet mēs dabūjam viņu stāstus, apskāvienus un – pats galvenais – omītes ceptās kotletītes.
