Nav godīgi! Tēvus cildina un slavē par to, kas mammām ir ikdiena
Konstance Halla, blogere no Austrālijas un trīs bērnu māmiņa, savā blogā atklājusi savu personisko pieredzi par to, atšķirīgi sabiedrība uztver tēva un mammas veiklumu, darot vienu un to pašu lietu.
Triju bērnu mamma Konstance novērojusi, ka sabiedrības attieksme pret to, ko dara mamma un ko - tētis, krasi atšķiras. Viņas personīgā pieredze ir tāda, ka mammas tiek kritizētas par to, par ko, savukārt, tiek cildināti tēvi.
"Brokastoju kopā ar draudzeni un bērniem, kad mazākajai meitiņai Snovai vajadzēja nomainīt autiņbiksītes. Devos uz tualeti, bet atklājās, ka tur nav zīdaiņus pārtinamā galdiņa. Nekas! Restorāns atrodas parkā, tāpēc nes devos tālāk no visiem, noliku mazuli zālē un nomainīju pamperus. Pēc pusstundas pie manis piegāja kāda sieviete un teica: “Es redzēju, ka mainījāt autiņbiksītes meitai. Vai Lūdzu nākamreiz izmantojiet pārtinamo galdiņu."
“Tur nebija,” es teicu.
“Ir gan. Invalīdu tualetē, tā atrodas aiz stūra.”
“Labi! Visticamāk, ka nākamās sešas stundas tādas vajadzības nebūs, bet, kad vajadzēs, es zināšu, kurp doties.” Sajutos kā neveiksminiece, bet pasaule turpināja griezties.
Nākamajā nedēļā mēs visi atkal bijām parkā. Šoreiz autiņbiksītes vajadzēja nomainīt Rumi. Teicu vīram, ka nu ir viņa kārta. Viņš nolika Rumi zālē un nomainīja autiņbiksītes. Garām gāja vairākas sievietes un viena no viņām teica: “Ak, cik labs tētis!!! To mums gan patīk redzēt!” Bils jutās kā varonis. Pasaule turpināja griezties.
Esmu pie tā pieradusi - mani kritizē par lietām un darbiem, par kuru paveikšanu mans vīrs tiek cildināts un slavēts. Esmu pieradusi pie nosodošiem skatieniem, ja pēc bērniem skolā ierodos vēlāk, kamēr Bilam tiek izklāts sarkanais paklājs par to, ka viņš vispār ir ieradies skolā pēc bērna.
Tāda ir mūsu sabiedrība, kas izdara lielu spiedienu uz sievietēm, prasot, lai viņas būtu perfektas un pašaizliedzīgas mātes. Un daudz mazāk prasa no vīriešiem, kas ir tēvi.
Es negribu, lai vīriešus vairs neslavētu. Man patīk, ka Bils saņem komplimentus par to, kā darbojas ar bērniem. Viņš ir labs tēvs un kāpēc gan viņu par to nepaslavēt.
Tomēr nebūsim skopas un teiksim komplimentus arī viena otrai. Redzot māti, stumjam bērnu ratiņus un runājam pa telefonu, padomāsim: “Oho, viņa varēja palikt mājās un spēlēt datorspēlītes, bet viņa izvēlējās atnākt uz parku un būt fantastiska mamma saviem bērniem!”
Mammas ir pelnījušas ovācijas! To vienkārši nevar uzreiz pamanīt!
