Grūtniecība un pirmdzimtais - smags brīdis ģimenē. Kā bērns var ietekmēt pāra attiecības

Kad mēs satiekam savu iemīļoto un saprotam, ka tas ir cilvēks, ar kuru kopā gribam pavadīt dzīvi un audzināt bērnus, mēs sākam veidot pāra attiecības, ko esam iepazinuši savā pagātnē, ģimenē. Attiecību sākums var būt ļoti skaists vai arī ļoti vētrains un pārpratumu pilns, līdz mēs iemācāmies pielāgoties viens otram. Ideāli, ja dzīve devusi iespēju sākt kopdzīvi divatā, jo iepazīšanās un sadzīvošanas apguve prasa zināmu laiku.

Dažādās valstīs veikti pētījumi, kas notiek ģimenē pēc pirmā bērna piedzimšanas. Visos pētījumos ir līdzīgi rezultāti — apmēram puse respondentu atzīst, ka attiecības ir sarežģījušās un bijušas smagas pirmo gadu pēc mazuļa piedzimšanas, bet otra puse apgalvo, ka tās ir uzlabojušās vai palikušas nemainīgas. Vēl sīkāka analīze nepārprotami liecina, ka ilgākas attiecības pirms grūtniecības bijušas tiem pāriem, kuru attiecības uzlabojušās pēc bērna piedzimšanas. Šādu pāru ir apmēram 35–40%. Tas apstiprina veco patiesību, ka bērns stiprina ģimeni, bet pasliktina nestabilas attiecības. Citiem vārdiem, kļūda var notikt tad, ja mūsu attiecības nav pietiekami labas un to uzlabošanai mēs pieņemam lēmumu — sarūpēt bērnu. Tas var būt īstu grūtību sākums.

Savukārt, ja attiecības ir labas un mēs zinām viens otra vajadzības, bērna ienākšana ģimenē būs jauna posma sākums, kas arī nesīs līdzi stresu, konfliktus un grūtības, taču attiecības no tā necietīs, jo konfliktus būsim iemācījušies risināt.

Grūtniecība — pirmais pārbaudījums

Sievietēm pati daba mātes lomu liek apgūt straujāk un pat fiziski, jo sievietes iznēsā bērnu. Kaut arī apkārtējie vēl neredz pārmaiņas sievietes augumā, topošā māmiņa par to jau domā faktiski no pirmās grūtniecības dienas, jo ķermenis sāk mainīties un raidīt viņai dažādus fiziskus signālus, kas apstiprina jaunas dzīvības klātbūtni. Viņas garastāvoklis sāk svārstīties. Viņa nereti kļūs raudulīga, miegaina un neaizsargāta, daudz vairāk atkarīga no partnera un viņa rūpēm. Dažiem vīriešiem šī sajūta patīk, un viņi tiešām izbauda jauno stāvokli, ka pastiprināti jāgādā par sievu, kurai ir gan slikta dūša no rīta, gan nāk raudiens, gan nevar braukt automobilī vai naktī nenāk miegs. Savā ziņā topošā māmiņa uzvedas līdzīgi mazulim, un tas ir labs treniņš topošajam tēvam jaunās lomas un pienākumu apguvē.

Citiem vīriešiem šis stāvoklis var šķist biedējošs, jo allaž gādīgā un stiprā partnere pēkšņi vairs tāda nav. Viņas ievainojamība var biedēt un kaitināt, radīt neizpratni un apjukumu.

Arī sievietes ķermeņa pārmaiņas dažiem vīriešiem var šķist satraucošas un bezgala skaistas, bet citiem nepieņemamas. Attiecībām tiešām jābūt labām, lai šīs pārmaiņas pārdzīvotu un ar tām sarastu, jo arī sievietei var būt bažas, ka viņas garastāvoklis un fiziskās pārmaiņas var atgrūst partneri no viņas un likt meklēt seksuālu vai emocionālu patvērumu pie citas sievietes.

Tas var būt īsts pārbaudījums partnerim — pierast pie otra cilvēka garastāvokļa un jaunām izjūtām. Tādēļ ir ļoti svarīgi atrast laiku un vietu, lai pārrunātu savu pārdzīvojumu, neatliekot to uz vēlāku laiku, jo tad mazulis būs klāt ar savām prasībām un mūsējās tiks atbīdītas otrā plānā, vismaz pašā sākumā.

Ģimenes dzemdības — par vai pret

Par to, vai topošajam tēvam jāpiedalās dzemdībās vai ne, tiek diskutēts atkal un atkal, un ne bez pamata. Pēdējos gados pieņemts, ka tēvam tomēr jāiet līdzi uz dzemdībām, jo tas palīdz viņam veidot attiecības ar bērnu un ir neatsverams balsts mātei, tomēr ne visi to vēlas vai var.

Ir sievietes, kuras domā, ka dzemdības ir tikai viņu lieta un ka tās var vīrieti seksuāli atbaidīt. Ir arī vīrieši, kuri domā tāpat. Dažreiz viens partneris grib būt klāt, bet otrs kategoriski iebilst. Svarīgākais šādā gadījumā ir aprunāties un rast abiem pieņemamu risinājumu, paturot prātā, ka katram ir izvēles brīvība.

Dažreiz tieši tas aizmirstas — mums katram ir tiesības izvēlēties un pamatot savu viedokli.

Pēc dzemdībām

Lielai daļai pāru noteikti pienākumi sadalīti pirms mazuļa dzimšanas, bet pēc dzemdībām šī kārtība nemanāmi mainās.

Parasti māmiņa paliek mājās ar mazuli un rūpējas par viņu, bet tētis turpina strādāt. Ja pirms dzemdībām viņš palīdzēja ar mājas darbiem, tad tagad, kad māmiņa ir mājās ar atvasi, viņš nemanāmi gaida, ka viņa pilnībā uzņemsies mājas rūpes, kamēr pats uzturēs ģimeni. Savukārt mātei tas var radīt netaisnības izjūtu, jo viņa visu dienu noņemas ar mazuli, kas ir jauns stress, un mājassoli, ko agrāk veica vīrs, uztvers par papildu slodzi. Šāds mazs sīkums var radīt milzu sarūgtinājumu un likt sievietei justies nevērtīgai, tikai mājas darbiem nolemtai mājasmātei, kurai neviens nepievērš uzmanību. Nevajag to atstāt novārtā — pārrunājiet, kas noticis, pirms jūs sasniegusi depresija.

Nauda

Naudas nekad nav pietiekami, ja vien neesat miljonāri, tādēļ mazuļa ienākšana ģimenē iespaidos arī dzīves līmeni, īpaši, ja māmiņa gribēs palikt mājās, bet tētim šķitīs, ka to nevar atļauties. Pieredze liecina, ka sarunas par naudu rada ne mazāk pārdzīvojumu kā sarunas par seksu. Tomēr nav burvju nūjiņas, ar ko risināt šo jautājumu, izņemot pašu sarunas un vienošanās. Pārspriediet izdevumus un principus, pēc kuriem turpmāk plānosit savu budžetu, jo naudas, kā zinām, parasti trūkst visam, ko vēlamies.

Strīdi

Strīdi būs, un tiem ir jābūt. Pieņemts uzskatīt, ka vecākiem nevajadzētu kaislīgi strīdēties bērnu klātbūtnē. Zīdainis sāks raudāt, kamēr jūs skaļā balsī risināsit konfliktu. Rāties mierīgā tonī var arī mazuļa klātbūtnē. Jums jāiemācās konfliktus risināt, jo atrisināts konflikts nekad nekaitē bērnam vai viņa attīstībai. Galvenās psiholoģiskās problēmas rodas no neatrisināta konflikta un aizturētām dusmām, ko paužam citādāk, piemēram, nesarunājoties vispār, kamēr iekšā viss plīst no dusmām.

PRAKTISKI PADOMI

1. Mācieties meklēt kompromisu!

2. Pieņemiet viens otru, kādi esat — neprasiet būt tādam, kādu gribat otru redzēt.

3. Kavējieties atmiņās, kādēļ nolēmāt dzīvot kopā un radīt šo mazuli.

4. Izbaudiet visu, kas jums sagādā prieku, esot divatā vai trijatā.

5. Rūpējieties viens par otru un mazuli, aplieciniet savas simpātijas, mīlestību, prieku un līdzjūtību.

6. Atcerieties, cik jauki bija tad, kad...

7. Pārrunājiet, cik daudz jauku brīžu mazulis jums sagādās, kad paaugsies.

8. Pārrunājiet, ko jaunu jūsu mazulis sasniedzis un kā jūs to atklājāt.

(Rotaļājieties ar mazuli abi kopā.)

10. Neaizmirstiet, ka arī starp vecākiem ir mīlēšanās un sekss, tātad jums abiem.

11. Ejiet kopā — ciemos, uz kino, vakariņās, pie draugiem, atstājot mazuli omītei, auklītei, draudzenei.

12. Galvenais — runājiet, runājiet savā starpā, tas nekad nebūs par daudz, lai saprastos labāk un labāk.

Autore: Anita Plūme, psihoterapeite