Pirtnieku tagad pilna Latvija. Kā atrast savējo? Stāsta Alvis Stankēvičs, kurš reiz dzīvojis kā cellē

Pamati pirtī iešanas tradīcijas atdzimšanai Latvijā tika ielikti pirms 26 gadiem, kad pirmo reizi par pirts dotajiem labumiem miesai un garam tika stāstīts plašai auditorijai. Un ne tikai stāstīts – pirtī Jelgavā visu dzirdēto varēja izbaudīt uz savas ādas. Cilvēki ātri saprata, ka tā ir varen laba lieta, un pirts mīļotāju skaits strauji pieauga. Alvis par rezultātu bija gandarīts.

Tagad viņš vada individuālās vispusīgās fiziskās sagatavotības treniņus Latvijas labākajiem sportistiem, Latvijas armijas speciālo uzdevumu vienības puišiem, un viņa mērķis ir mūsu valsts skolās atjaunot obligātās vispusīgās fiziskās sagatavotības nodarbības, lai vecumdienās vienam pašam ar izkapti rokās nenāktos sargāt Latvijas robežu, jo bez veseliem, stipriem cilvēkiem valstij nav nākotnes.

Alvis ir pārliecināts, ka tas izdosies tikpat veiksmīgi kā pirts tradīcija atdzīvināšana – viņam vienmēr izdodoties viss iecerētais. Pirti Alvis, protams, nav aizmirsis un viņa teiktajā par pirts būšanu daudzi joprojām ieklausās uzmanīgāk nekā to pirtnieku runās, kuriem pirts kļuvusi par biznesu.

Pirts – jaudīga organisma attīrītāja

 – Citiem nevar mācīt to, ko neesi pārbaudījis un par tā labumu pārliecinājies pats.
   – Es vienmēr tā esmu darījis, un arī tagad man jābūt piemēram visiem, kurus trenēju, pašam jāvar izdarīt visu, ko lieku darīt viņiem. Arī stāstot par pirti, mācot pērties un pērt citus, uz lāvas tiku pavadījis vairākus savas dzīves gadus, un esmu gandarīts, ka tūkstošiem cilvēku iemācīju iemīlēt pirti. Tagad aizņemtības dēļ pirtnieku pasākumos esmu reti. Daudzi mani atceras, bet tikpat daudzi nepazīst. 26 gadu laikā nomainījusies paaudze, un maniem skolēniem klāt nākuši daudzi citi pirtsmīļi.

Tikai esmu pamanījis, ka tie, kas ļoti aizraujas ar pirti, citām fiziskajām aktivitātēm, sportošanai daudz laika nevelta. Tomēr bez pirtī iešanas cilvēkiem ir arī jāvingro, jāsporto, pareizi jāēd.
Es tagad pavisam noteikti zinu, ka pirts ir tikai viena no veselīga dzīvesveida sadaļām – otra jaudīgākā organisma attīrīšanas sistēma pēc badošanās. Citu mehānismu sevis atindēšanai cilvēkam nav.

Ja tas regulāri netiek darīts, indes aiziet šūnās, un tad rodas vēzis un citas slimības. Tāpat pirts karstumu, ķermeņa temperatūras paaugstināšanos nespēj izturēt patogēnās baktērijas, vīrusi. Regulāri apmeklējot pirti, cilvēki pārstāj slimot, jaunām sievietēm, kurām ārsti bija aizlieguši dzemdēt, pēc laika piedzimst veseli bērniņi. Pirtī drīkst iet arī grūtniecības laikā; ir sievietes, kuras uz lāvas pērušās tikai pāris dienu pirms dzemdībām.

Tomēr jāielāgo, ka pirts ir liela slodze ar ļoti augstu pulsu. Sportā tai līdzvērtīgu slodzi sauc par anaerobo slodzi. Sportistiem tāda ir, skrienot uz ātrumu, bet šis treniņš nav ilgāks par stundu, turpretī pirtī cilvēks pavada 3–4 stundas. Loģiski, ka, liekot organismam izturēt tādu slodzi vairākas reizes nedēļā, tam var nodarīt pāri un labvēlīgā efekta vietā panākt diametrāli pretēju. Var rasties problēmas ar sirdi un asinsvadiem, neizskaidrojums nogurums, muskuļu šļauganums, sākt izkrist mati, jo ar sviedriem no organisma tiek izvadītas ne tikai indes, bet arī tā normālai funkcionēšanai vajadzīgie mikroelementi. Uzsveru, ka pirtī netrenē ne sirdi, ne muskuļus. Tas jādara sportojot.

   – Bet bija laiks, kad tu pirtī pavadīji piecus vakarus nedēļā.
   – Tas nebija normāli. Mani no visām problēmām paglāba tas, ka pareizi ēdu, regulāri trenējos. Tomēr jāatzīst, ka tad nezināju, kā jutīšos, tik bieži neiedams pirtī, un man palaimējās, ka laikus tiku apstādināts. Daļa cilvēku kļūst atkarīgi no pirts, jo pirtī organisms iegūst laimes hormonu endorfīnu. Bet to var iegūt, arī pareizi, regulāri trenējoties un sportojot. Atcerēsimies, ka dzīvība ir kustībā. Tad būs dzīvesprieks, zudīs nervozitāte, pasaule atkal šķitīs jauka, nevis slikta.
   – Latvijā arī tagad ir daudz pirtnieku, kuri, pērdami citus, pirtī pavada vairāk stundu nekā vēlams.  
   – Padarīt citu pēršanu par pamatienākumu avotu un dienā pērt 5–6 cilvēkus nav prātīgi. Ilgi pirtnieks tā nevilks. Daudzi no tiem, kas agrāk uzcēla savas pirtis tieši ar domu pelnīt, to ir sapratuši un tagad tās izīrē pirtniekiem, kuriem savas pirts nav. Vienreiz, divreiz nedēļā pastrādāt ar klientu ir normāli.

Lai pirts nebūtu pa tukšo

   – Cik stundu pirms došanās uz pirti jāpaēd, lai tajā justos labi?
   – Ja uz pirti dodas vakarā, pēdējai ēdienreizei jābūt pusdienām. Paēdīsi vēlāk, vari uzskatīt, ka pirts būs pa tukšo. Arī pirts laikā ēst nav vēlams, ja nu vienīgi kādu augli, jo organisms ir sācis atindēties, un šo procesu nevajag traucēt ar smagas barības gremošanu. Padzerties var, bet maziem malciņiem – tikai tik, lai kompensētu šķidruma zudumu organismā. Var dzert ūdeni, tēju, dārzeņu, augļu sulu, bet ne alu.

Pirtī organisms skābējas, un alus to saskābē vēl vairāk, un rezultātā var sākt dedzināt kuņģi. Arī pēc pirts neiesaku dzert alkoholu. Nezinu, ko domāja slavenais krievu karavadonis Kutuzovs vai Suvorovs, teikdams: “Hotj portinki prodovai, no posļe baņi stoparik vipevai” (kaut zābakus pārdod, bet pēc pirts simts gramu iedzer). Viņš noteikti neko nezināja par to, cik svarīgs organismā ir skābju un sārmu līdzsvars. Arī kafiju vai gāzētus dzērienus pēc pirts dzert nav vēlams, jo tie ir skābi.
     – Kādu slimību gadījumā pirti apmeklēt nevajadzētu?
   – Ja ir iekšēja asiņošana, iekaisumi, sirds mazspēja, nieru iekaisums. Tiem, kuri nav droši par savu veselību, pirms sākt apmeklēt pirti, vajadzētu pakonsultēties ar ģimenes ārstu.
   – Ko darīt, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra? Var iet uz pirti vai nē?
   – Tā liecina, ka organisms cīnās ar kaut kādām baktērijām, vīrusiem. Lielākā daļa no tiem nav izturīgi pret augstu temperatūru, tātad, ja cilvēks karsējas pirtī, tie iet bojā. Līdz ar to šādā gadījumā kārtīgi izsildīties ir pat vēlams, tikai jāiztiek bez atvēsināšanās aukstā ūdenī, jo tad slimība var saasināties. Tikai pirts palīdzību šādā situācijā nevienam nedrīkst uzspiest. Pieredzējis pirtī gājējs pats jutīs, vai doties uz pirti vai nē.

Organisms pats to pateiks priekšā. Ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par +37,5 grādiem, varbūt arī nevajadzētu karsēties, jo tas var nepatikt sirdij.

Gana labi pirtij ir mūsu laukakmeņi

   – Pirms sākt būvēt pirti, talkā jāaicina rīkstnieks?
   – Mana pieredze saka – jā. Rīkstnieks atradīs vislabāko krāsns – pirts sirds – vietu, jo tikai tā garantē, ka pirtī būs labs gars. Tad arī pirti nevajadzēs kurināt stundām ilgi, jo laba krāsns to uzsilda stundas laikā. Ik pa laikam jānomaina pirts akmeņi. Viena no pazīmēm, ka tas jādara, – akmeņi sāk drupt. Es cilvēkiem, kuri iecerējuši būvēt pirti, iesaku aprunāties ar tās pirts saimnieku, kuras pirts gars viņiem ļoti patīk. Viņš noteikti varēs ieteikt gan rīkstnieku, gan meistarus, kuri zina, kā būvēt pirti.

Pasūtot pirts projektu arhitektiem, var gadīties, ka vispār nesapratīsi, no kurienes garam jānāk laukā. Arī akmeņi nav jāpasūta ne no Karēlijas, ne Turcijas, jo gana labi ir mūsu pašu laukakmeņi. Pirtij piemēroti ir tie, uz kuriem agrā rītā pēc karstas vasaras dienas nav rasas. Tie ir siltumu uzņēmīgie akmeņi, un tos tad arī salasa. Un pirts noteikti jākurina ar malku, nevis gāzi.
   – Daudzi ir iecienījuši infrasarkanās pirtis.
   – Tajās ķermenis īsā laikā izkarst ļoti dziļi, sviedri līst aumaļām, bet ir viens mīnuss – infrasarkanajā pirtī jāiztiek bez aukstā ūdens procedūras, jo tajā nevar izkarsēties tā, lai pēc tam varētu ielīst ledainā ūdenī. Bet tas nav mums ierastais režīms, kad karstums mijas ar aukstumu. Kontrasts vajadzīgs tāpēc, ka karstumā asinsvadi paplašinās, bet aukstumā sašaurinās, tādējādi izlīdzinot spiedienu, un tas cilvēkam ļauj justies labi. Vasarā, kad auksta ūdens nav nevienā ūdenstilpē, tajā vienkārši jāpasēž ilgāk. Vēl infrasarkanajās pirtīs trūkst pirtsslotu smaržas un pēriena, tajās nevar izmantot skrubjus, ēteriskās eļļas. Tā ir pirts uz ātro, bez labsajūtai tik svarīgā rituāla.

   – No kāda koka darinātas lāvas uzskati par labākajām?
   – Man patīk lāvas no apses. Tās ir vēsākas. Var izgatavot arī no bērza, melnalkšņa, liepas, bet ne no skuju kokiem, jo no tiem karstumā izdalās sveķi. Vēlamā temperatūra pirtī ir 60–80 grādu. Pēršanās laikā, kad tiek uzmests gars, tā noteikti ir augstāka, bet visu laiku uzturēt karstumu ap 100 grādiem nevajag – tad jau tā ir sauna, kas cilvēku žāvē ārā.

Nav vienas pareizas pēršanas tehnikas

   – Izsildīšanās jāsāk ar zemāko lāvu vai uzreiz var kāpt uz augšējās?
   – Varēt jau var, bet jebkuras straujas izmaiņas organismam ir katastrofa, tāpēc labāk tam pie karstuma jāļauj pierast pakāpeniski – tad nebūs nepatikšanu. Daudziem pirtī iešana nav iepatikusies tikai tāpēc, ka viņi uzreiz rāpušies uz augšējās lāvas un pēc tam bijuši tuvu ģībonim. Tajā noteikti nav vainojama pirts, tikai paša nezināšana par pirts procedūru.

Tāpēc iesācējiem pirmo reizi uz pirti doties iesaku kopā ar pieredzējušu pirtī gājēju, kurš par visu zinās pastāstīt, ierādīs, ko un kā vēlams darīt. Tad pirts izvērtīsies par visnotaļ patīkamu pasākumu, nākamajā dienā nebūs nogurums un nesāpēs galva.
   – Ar kādām slotām pērties sievietēm, ar kādām – vīriešiem?
   – Es tās nedalu – katram jāatrod slota, ar kuru peroties viņš jūtas vislabāk. Tiem, kuri peroties grib izjust karstumu, jāperas ar ozola slotu, bet tiem, kuriem ar slotām vairāk patīk sevi masēt, derēs bērza slota. Arī pārējām pirtsslotām nav nekādas vainas, bet, piemēram, ar kļavas, liepas slotām vairākas stundas pērties ir grūti. Pavasarī, vasarā, protams, sevi var palutināt ar visdažādāko augu slotiņām – ievu, ceriņu, ābeļu, āboliņa, asinszāļu, pelašķu, paparžu, vībotņu utt. Pēc tam ar tām ierīvēties, bet ziemai zāļu slotiņas nesaglabāsi – sabirzīs.

Lieliski ir pirtī nopērties ar kadiķa, priedes, egles slotiņām – tā ir efektīva adatu terapija. Sevišķi to iesaku, ja cilvēkam ir problēmas ar muguru. Tikai pēc tam vēl vismaz vienu reizi jānoperas ar lapu koka slotu, citādi durstošā sajūta traucēs aizmigt. Līdzīgu efektu skuju koku slotām dod arī nātru slota, tikai nevajag pārcensties. Reiz divi ar nātrēm pārpērušies puiši man zvanīja naktī un prasīja, ko darīt – viņi trīcot kā apšu lapas, sāpot viss ķermenis. Vienīgais, ko varēju ieteikt, – doties uz aptieku un nopirkt pretsāpju tabletes.

   – Ja zina, ka nākamajā dienā dosies uz pirti, izkaltētas slotas jāiemērc jau vakarā?
   – Jā, jo tad saglabājas to enerģētika, tās labāk smaržo un ir izturīgākas.
   – Kāpēc pēršanos iesaka sākt ar pēdām?
   – Tā asinis tiek dzītas no apakšas uz augšu. Vispirms izper pēdas, tad kājas paceļ uz augšu un izper tādā pašā virzienā. Var pērties, sēžot lotosa pozā. Uz lāvas vispār var labi izvingroties, saliekot pa vietām mugurkaula skriemeļus.
  – Vēderu, aknu rajonu drīkst izsildīt un pērt?
   – Protams.
   – Kad jālieto skurbis – pirms vai pēc pēršanās?
   – Pirms, kad esi kārtīgi izsildījies un āda atmiekšķējusies. Vai tas tiek darīts pēc otrās vai trešās izsildīšanās, nav tik svarīgi. Savukārt visas pārējās procedūras – ķermeņa ieziešanu ar medu, 100% dabisku eļļu – veic pirts noslēgumā. Tā ādu, kas tobrīd ir skāba, nosārmo.

Ja šādas procedūras iztrūkst, cilvēkiem, kuriem ir jutīga āda, tā pēc pirts var niezēt. Milzīga kļūda ir pēc pirts smērēties ar ķīmiskiem krēmiem. Organisms tikko kā atindējies, poras ir vaļā, bet tās atkal tiek aizsmērētas ar indi! Nereti pēc tam sākas nieze, dermatoze, un vainota tiek pirts. Muļķības! Vainīgi ir krēmi. Varu tikai apbrīnot dāmas, kuras kopj ādu, sēdēdamas džakuzi, kas bieži vien ir īsta ķīmijas vanna.

Es kā pamata bāzi skrubim iesaku izmantot rupjo sāli, kuram var pievienot visdažādākās lietas, bet – dabiskas, jo tām ir sārmaina iedarbība.

   – Ierasts, ka vīrietis per sievieti un otrādi – enerģijas apmaiņai. Ko darīt, ja pretējā dzimuma pērēja nav? Sieviete var pērt sievieti?
   – Var. Galvenais, lai starp peramo un pērēju būtu enerģētiska mijiedarbība. Parasti cilvēki to sajūt intuitīvi, un es iesaku tam ļauties. Ja pērējs nesimpatizē, nepatiks arī viņa pēriens.
   – Kādu ķermeņa vietu izpēršanai jāvelta vairāk uzmanības?
   – Arī te iesaku ieklausīties intuīcijā – cilvēks instinktīvi vairāk per problemātiskās vietas. Viens slotiņu vicina pa vēderu, jo grib atbrīvoties no liekajiem taukiem, cits dzenā limfu, bet lielākā daļa ar slotiņām apstrādā muguru, sprandu. Jau sen esmu sapratis, ka nav vienas pareizās pēršanas tehnikas; katrs pirtī gājējs ar laiku izstrādā savu. Redzot, kā peras citi, var pajautāt, kāpēc viņi dari tieši tā, tad pamēģināt. Ja iepatiksies, atzīsi par labu, arī pats sāksi tā darīt. Arī katram pirtniekam ir sava pēršanas tehnika, tikai to nevajag uzspiest citiem vai teikt, ka tie, kas neperas pēc viņa tehnikas, peras nepareizi. Īpaši, ja šie cilvēki pirtī iet varbūt ilgāk nekā viņš pats.

Aizvedot cilvēku pirmo reizi uz pirti, es izstāstu un parādu tikai savu pieredzi. Ko paņemt no manis, ko no citiem, lai izlemj pats. Un es savas domas par to izteikšu tikai tad, ja cilvēks man pajautās. Uzbāzīga sava viedokļa uzspiešana, manuprāt, liecina par mazvērtības kompleksu, un tas nav nekas patīkams.

Pirts zelta likumi

   – Pirtnieku tagad Latvijā paliels bariņš – kā atrast savējo?
   – Tavējais būs tas, ar kuru izjutīsi savstarpēju pievilkšanos, līdz ar to arī viņa veiktais pirts rituāls tev būs vispatīkamākais. Katrs pirtnieks piesaista sev līdzīgi domājošos, un tam nav nekāda sakara ar to, kāds pirtnieks viņš ir – labs vai ne tik labs. Es savā laikā mācīju klasisko pirts mācību – ko pirts dod, kāda ir pirts procedūru būtība un jēga. Tagad katrs pirtnieks to izpušķojis, apaudzējis ar kaut ko savu, tādējādi cenšoties piesaistīt cilvēkus savai pirtij.

  – Tev tas nebija peļņas avots, bet viņiem ir. Tad kā citādi, ja ne ar kādu īpašu piedāvājumu ieinteresēsi pirts gudrības apgūt tieši pie viņa.
   – Varbūt esmu ideālists, tomēr uzskatu, ka galvenajai jāpaliek pamatidejai – iemācīt cilvēkiem iemīlēt pirti, jo tas ir viņu interesēs. Pirtnieka domai, kā ar to vairāk nopelnīt, jābūt pakārtotai. Tomēr realitāte liecina, ka peļņas kāre gūst virsroku, tāpēc arī katrs pirtnieks saviem skolēniem cenšas uzspiest tieši savas pirts gudrības. Bet esmu pamanījis, ka ir pirtnieki, kuru izskats liecina, ka viņi nemāk savākt paši sevi. Tad ko un cik pārliecinoši tādi par veselīgu dzīvesveidu var stāstīt citiem? Kāds tagad varbūt apvainosies, bet tā jau būs viņa problēma. Savukārt gudrais ieklausīsies un sāks par sevi rūpēties.

   – Esmu dzirdējusi par pirti, kurā, kamēr viens pirtnieks cilvēku per, otrs dzied latviešu tautasdziesmas.
   – Savā laikā māmiņas, kuras uz pirti veda savus bērnus, man teica, ka viņi esot sākuši normāli ēst. Pat rupjmaizi ēdot. Un vēl – bērni pirtī dziedāja, par ko arī vecāki bija pārsteigti, jo mājās viņi to nedarot, arī korī nedziedot. Es par to biju gandarīts, jo vēlme dziedāt liecina par labsajūtu. Tomēr, ja man pirtī kāds skaļāk vai klusāk speciāli žūžotu pie galvas vai kur citur, nez vai es justos labi. Ja tā jutīšos, tad drīzāk pats dziedāšu. Turklāt šāds priekšnesums neiet kopā ar pirts rituāla būtību. Nevajag to samačkāt kopā ar visu, kas vien ienāk prātā, jo tas pēriena, pēršanās laikā traucē atslēgties no visa liekā un koncentrēties tikai tam, kas ir ļoti svarīgi. Dažkārt tam traucē pat tikai citu runāšana.

   – Pērtuvē jāievēro likums, ka runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts?
   – Ievērot klusumu ir viens no pirts zelta likumiem. Tāpat arī secība – tas, kurš ienāk, uzmet garu, lai iepriekšējais gara metējs varētu kāpt uz lāvas un pērties. Vēl viens zelta likums – ja pērtuvē ienāk cilvēks ar pirtsslotu rokās, bet augšējā lāva pilna ar tiem, kas vēl sildās, kādam viņš jāpalaiž savā vietā. Pēdējos divus noteikumus parasti ievēro, ar pirmo ir grūtāk, bet, ja vairumam pērtuvē esošo pret sarunāšanos nav iebildumu, tad – lūdzu.
   – Kāds ir tavs viedoklis par sacenšanos izturībā – kurš augstākā temperatūrā pirtī nosēdēs ilgāk?
   – Pirts nav paredzēta nekādām sacensībām.
   – Pērtuve regulāri jātīra ne tikai fiziski, bet arī enerģētiski.
   – Protams. Kad notīrīta lāva, iztīrīta grīda, pirtnieks pērtuvi noteikti attīra arī enerģētiski. To var izdarīt dažādi – pārmazgājot ar sālsūdeni, izkvēpinot ar vērmeli vai kadiķi, attīrot ar zvana skaņām vai dedzinot sveces. Ķīmiju gan pirtī un pērtuvē nenesiet – ne sevis kopšanai, ne telpu tīrīšanai!

 – Ienākot pērtuvē, pirms sēšanās uz lāvas jāpaklāj savs dvielis? Daudzi to dara, lai nejustu lāvas dēļu karstumu un būtu ērtāka sēdēšana, bet citi aiz bailēm saķert kaut ko nelabu.
   – No pieredzes zinu, ka tie, kas, nākot pirtī no visa baidās, jau bērnībā ir čunčināti – ka tik netīru rociņu neiebāž mutē, ka tik nenošmulējas dubļos, ka tik sunim buču neiedod, jo tad sazin kas notikšot. Un tas viņu galvās iesēdies uz palikšanu, lai gan bērnībā visiem vajadzētu atļaut gan vienu, gan otru, gan trešo – lai imunitāte aprod un stiprinās. Tiem, kam bērnībā neviens ar ziepēm un sterilu salveti pakaļ nav staigājis, pat prātā neienāks doma, ka pirtī var dabūt kaut kādu slimību. Eksperimentos ir pierādīts – lai pirtī kādam no otra kaut kas pieliptu, tam jābūt milzīgā koncentrācijā. Tā ka pat doma par šādu iespējamību ir muļķīga. Tāpēc ar vai bez sava dvieļa, bet – ejiet pirtī droši. Vieglu garu!

Jau drīzumā publicēsim plašu materiālu par to, kādu pirtsslotu labāk izvēlēties un kā veselībai palīdz dažādi augi un koki, no kā slotiņas gatavo! Seko Kasjauns.lv!