Mirušā tēta atstāta recepte padara meitu par miljonāri

„Es katru dienu lūdzos par tēti, jo viss, kas man šodien ir, radies tikai viņa receptes dēļ,”  kanālam Bloomberg atzinusi 46 gadus vecā Tanaka Hiroe no Japānas. Viņas bizness patlaban sasniedz 82 miljonu ASV dolāru vērtību, un tā sākums bija vienkārša, ar roku rakstīta recepte.

Kušikatsu (angliski – „kushikatsu”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē ‘gaļa uz iesmiņa’) ir uz iesmiņa savērti gaļas un dārzeņu gabaliņi, kas ir fritēti eļļā un tiek pasniegti ar mērcīti. Tas ir diezgan populārs ēdiens Osakas ielās – tur, kur Tanaka ir pavadījusi bērnību.

Tieši šie iesmiņi bija Tanakas tēta firmas recepte, kuru viņa atceras no mazām dienām. Tagadējai uzņēmējai atmiņā palicis, kā tēvs centās un meklēja labāko recepti, rūpīgi izvēlējās eļļu un mērci.

Pēc Tanakas teiktā, tētis paveica to, ko neizdarīja citi: viņš ticēja un pierādīja, ka šā ēdiena pagatavošana ir māksla. Ka visam ir jābūt pareizi izvēlētam – eļļai, produkta formai, mērcei. Kad tēvs nomira, Tanaka mēģināja pati pagatavot kušikatsu, taču viņai neizdevās. Vēlēdamās vairāk pievērsties kulinārijai, viņa aizgāja no administratores darba un sāka strādāt pie viena no populārāko Osakas bāru īpašniekiem – Nuki.

Tanakas pirmie mēģinājumi pagatavot savu bērnības ēdienu nebija tie veiksmīgākie. Kad Nuki pārcēlās uz Tokiju, viņam sekoja arī Tanaka. Jaunajā restorānā Nuki atkal viņai atļāva pagatavot kušikatsu, kaut arī absolūti nebija sajūsmā par viņas prasmēm. Taču pat ar profesionāļu palīdzību Tanakai neizdevās panākt to labo garšu, kādu viņa atcerējās no bērnības. Pēc vairāku gadu centieniem japāniete secināja, ka tēta firmas ēdiens, visticamāk, ir nomiris kopā ar viņu. „To pagatavot nebija tik vienkārši, kā man sākotnēji šķita. Sāku domāt, ka man nekad tas neizdosies,” atceras Tanaka.

Tad sāka iet vēl bēdīgāk – sākoties globālajai finanšu krīzei, Nuki bija spiests aizvērt savu restorānu un Tanakai vairs nebija darba. Taču uzņēmīgā japāņu sieviete nevēlējās pamest restorānu pasauli. Tanaka piedāvāja, ka varētu aizņemties naudu un kopā ar sākt biznesu uz viņas vārda.  Kad abi domubiedri jau sāka nolaist rokas un secināt, ka šai nodarbei jāmet miers un jāpievēršas kam citam, Tanaka nejauši atrada tēva recepti, kas bija glabājusies mājās kastītē kopā ar apsveikumu kartītēm un fotogrāfijām.

Ne Tanaka, ne Nuki pat vairs neticēja, ka iespējams kaut ko jaunu pagatavot pēc instrukcijas, kas koriģēta un uzlabota jau neskaitāmas reizes. „Tas patiešām nebija atradums, uz kura bija uzraksts „Veiksme garantēta”, atceras Nuki. Taču, to izmēģinot, viņi secināja, ka recepte ir lieliska. „Un garša patiešām atgādināja man to uzkodu garšu, kādas gatavoja mans tētis,” saka Tanaka. Nuki, kurš nu jau bija kļuvis par kušikatsu fanu, nolēma vēl pēdējo reizi mēģināt iekarot Tokiju. Atradis nelielu lētu vietiņu Tokijas centrā, viņš tur iekārtoja virtuvi un nolika pāris galdiņu.

Kaut arī vieta bija tālu no lielajiem tirdzniecības centriem, šī ēstuve ātri kļuva populāra. Viņiem pašiem par izbrīnu, ziņas par kušikatsu izplatījās neticamā veidā. Izsalkušie japāņi lauztin lauzās apmeklēt šo vietu, tā ka nācās atrast vietu, kur nolikt vēl papildus galdiņus, bet kaimiņi sāka sūdzēties par daudzajiem klientu velosipēdiem, kas mūždien stāvēja pie ēstuves. Japāņi, kuri meklē iespēju pusdienlaikā tikt pie sātīgas, gardas un ātri pagatavojamas maltītes, šo uzkodu ir ļoti iecienījuši. Patlaban kompānija, kura strādā pēc franšīzes principa, jau izveidojusi 146 tirdzniecības vietas Japānā un vienu Havaju salās.