Būt pietiekami labai mammai ir labāk nekā būt perfektai mātei
Ir dažādi mirkļi, kad gan lielāku, gan mazāku bērnu mammas aizdomājas par to, vai tiešām ir saviem bērniem LABAS MAMMAS. Bet ir svarīgi saprast — labāk ir būt pietiekami labai, nevis perfektai mammai! Lūk, psiholoģes un trīs bērnu mammas Vitas Kalniņas viedoklis.
Avots: Mammamuntetiem.lv
Daudz atkarīgs, protams, no šīs sievietes pašvērtējuma kopumā. Tāpat ir grūtākas dzīves situācijas, kurās pat citādi pārliecinātās var sašaubīties, tomēr, manuprāt, īpaši pēdējos gados, kad tik daudz tiek rakstīts un runāts par to, kā vecāki ar savu attieksmi un audzināšanu var "satraumēt" savu bērnu, mammas mēdz justies arvien nedrošāk.
"Ideālai mammai bērns atrodas visa centrā. Labai mammai bērns ir svarīga dzīves daļa, tomēr ne viss dzīves saturs."
Piekrītu, ka informācijai par bērna aprūpi un audzināšanu ir jābūt pieejamai, tomēr esmu nobažījusies par to, ka reizēm tieši šī informācijas pārbagātība un pretrunīgums ir cēlonis atkal jaunām grūtībām. Viena no tādām — mammas vairs neieklausās pašas sevī. Vai arī, ja ieklausās, tad nenotic tam, ko "dzird", jo, iespējams, ka tas nesakrīt ar kāda speciālista, vecmāmiņas vai varbūt kaimiņos dzīvojošās trīs bērnu mammas viedokli.
Daudzas pēcdzemdību depresijas sākas tieši šādā situācijā. Nebūt labai darbiniecei vai studentei nav patīkami, taču nejusties kā labai mammai ir briesmīgi!
Jo biežāk tas atkārtojas, jo lielāka iespējamība, ka mamma jūtas arvien sliktāk par sevi kā mamma, bet viņas bērns var sajusties pārprasts, jo katrs bērns taču ar savu uzvedību kaut ko mēģina pateikt tieši savai mammai. Tā kā nav pieejama universāla vārdnīca ne bēbīšu valodas apguvei, ne lielāku bērnu uzvedības skaidrojumiem, tad katrai mammai kopā ar katru viņas bērnu jāraksta savējā. Pie tam, ar vienu bērnu uzrakstītā visticamāk nederēs nākamajiem.
"Ja vien sieviete ir psihiski vesela (te es domāju arī — nesirgst ar depresiju), kā arī nelieto kādas apreibinošas vielas, viņa un tikai viņa var būt sava bērna vislabākā eksperte."
Psiholoģijā runā par "perfekto mammu" un "pietiekami labo mammu". Pēdējā ir mamma, kas ieklausās bērnā, pietiekami ātri atpazīst viņa vajadzības un uz tām atbilstoši reaģē. Viņa savās reakcijās arī kļūdās, taču mēģina tās pietiekami ātri labot. Tā nav "perfektā mamma", kura mēģina apmierināt visas bērna vajadzības nekavējoties, pat pirms viņš pats tās jau ir apzinājies, jo tādējādi bērns nemācās iespēju robežās parūpēties par sevi pats. Piemēram, zīdainītim tas būtu mēģināt "pateikt", kas ir viņa šā brīža vajadzība. Bērns ieraudas vienā veidā un skatās, ko mamma dara. Ā, viņa paņem uz rokām, tātad šis būs "samīļo-mani-raudiens". Tādā veidā abi - gan mamma, gan bērns — uzņemas atbildību par to, lai viņu saruna izdotos. Pie viena bērns arī var daudz iemācīties.
"Novēlu katrai mammai iekšēju mieru paļauties pašai uz sevi. Bet, ja liekas, ka sākotnēji tas neizdodas, tad meklēt cilvēkus, kuri nevis pamāca, bet tādus, kuri iedrošina."
Savā darba pieredzē, tiekoties ar desmitiem mazu bērnu mammu, varu droši apgalvot, ka, ja vien sieviete ir psihiski vesela (te es domāju arī — nesirgst ar depresiju), kā arī nelieto kādas apreibinošas vielas, viņa un tikai viņa var būt sava bērna vislabākā eksperte. Tikai viņai var būt īstā sajūta par viņas bērna vajadzībām, kuras pietrūkst visiem pārējiem, lai cik liela pieredze bērnu audzināšanā viņiem nebūtu.
"Ideālā mamma visu dara bērna labā. Vienkārši laba mamma dara tik daudz, cik tas ir saprātīgi un reāli."
Jā, reizēm pietrūkst mazliet informācijas par to, kā tad tāds mazulis vispār "funkcionē" vai kādas tad vispār var būt mierināšanas, midzināšanas un citas stratēģijas, bet visbūtiskākais, kas nepieciešams mammai — īpaši jau ar pirmo bērnu — ir iedrošinājums. Diemžēl visi gudrie padomdevēji mammai visapkārt nereti ar saviem padomiem paveic pretējo — viņi laupa viņai drosmi un ticību savām iedzimtajām zināšanām un spējām. Daudzas pēcdzemdību depresijas sākas tieši šādā situācijā. Nebūt labai darbiniecei vai studentei nav patīkami, taču nejusties kā labai mammai ir briesmīgi!
Novēlu katrai mammai iekšēju mieru paļauties pašai uz sevi. Bet, ja liekas, ka sākotnēji tas neizdodas, tad meklēt cilvēkus, kuri nevis pamāca, bet tādus, kuri iedrošina. Pirmie izdarīs vēl lielāku kaitējumu, kamēr otrie var atvērt durvis labai sajūtai par sevi un attiecībām ar savu bērnu.
Kā rīkojas perfekta mamma un kā rīkojas pietiekami laba mamma
- Ideālā mamma vienmēr ir pieejama un gatava palīdzēt. Labā mamma pārsvarā ir pieejama un gatava palīdzēt.
- Ideālā mamma par visu – drēbēm, sekmēm, problēmām, bērna brīvo laiku, ir atbildīga arī tad, kad bērns jau ir paaudzies. Labā mamma ir noderīgs cilvēks, kas palīdz ar padomu, bet ļauj atbildību par rīcību uzņemties pašam bērnam.
- Ideālai mammai bērns atrodas visa centrā. Labai mammai bērns ir svarīga dzīves daļa, tomēr ne viss dzīves saturs.
- Ideālā mamma cīnās par bērnu un vienmēr ir bērna pusē. Laba mamma ir bērna interešu pusē.
- Ideālā mamma uzskata, ka bērna audzināšanā nedrīkst pieļaut nekādas kļūdas. Vienkārši laba mamma uzskata, ka kļūdas ir normālas dzīves sastāvdaļa.
- Ideāli labā mamma vienmēr ir ideāli labā garastāvoklī. Vienkārši laba mamma bieži ir labā garastāvoklī.
- Ideālā mamma visu dara bērna labā. Vienkārši laba mamma dara tik daudz, cik tas ir saprātīgi un reāli.
Autore: Vita Kalniņa, psiholoģe, centra LĪNA (www.lina.lv) vadītāja, 3 meitu mamma
