Vīrietis krāpj grūtnieci. Kāpēc tieši tagad un - tik nežēlīgi?

Statistikas par vīriešiem – grūtnieču krāpniekiem nav, bet jūs esat tuvāk cilvēku dvēselēm, tāpēc jautāšu – vai Latvijā šāda tendence ir izplatīta?

Latvijas sabiedrība kopumā ir ļoti nenobriedusi, tāpēc krāpšana un paralēlās attiecības ir iecienīts veids, kā cilvēki (ne tikai vīrieši) gūst tūlītēju un ātru savu emocionālo un fizisko vēlmju apmierinājumu. Tas attiecas arī uz vīriešiem, kas nav uzticīgi savām sievām laikā, kad viņas gaida bērniņu.

Vai viņus var saukt par egoistiem?

Uz šo tēmu tik viennozīmīgi raudzīties nevar. Ir svarīgi saprast, kas ir izveidojis vīrieti tieši šādu. Saknes, kā parasti, ir meklējamas bērnībā un apstākļos, kādos ir audzis mazais puisītis. Varbūt šīs zināšanas noderēs jaunajiem vecākiem, kas tagad audzina dēlus.

Pamati, uz kuriem cilvēks mācās veidot attiecības, lielā mērā tiek ielikti bērnībā, esot attiecībās ar mammu un tēti. Funkcijas, kādas daba liek pildīt mammai un tētim, ir skaidras un noteiktas.

Mamma veido bērna fizikās un emocionālās drošības pasauli dzīves pirmajā gadā. Viņa baro mazuli, apkopj viņu, atbild uz zīdaiņa vajadzībām. Vēlāk uz šo uzticības pilno attiecību pamata indivīds spēs vai nespēs veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, tai skaitā arī partnerattiecības un komunikāciju ar ģimeni.

Ne mazāk svarīga ir tēva loma. Brīdī, kad mamma mazuli nebaro ar krūti, tētis pilnībā var iesaistīties bērna audzināšanā. Ja mamma ir atbildīga par to priekšstatu veidošanos, uz kuriem balstoties bērns nākotnē varētu veidot attiecības, tad tētis ir tas, kas mazo ievada dzīvē, rada pamatus savas iekšējās vērtības, autoritātes apziņai. Māca, kā būt pasaulē, kā izvirzīt mērķus (ļoti svarīgi tas ir karjeras veidošanai), un arī parāda, kā veidot attiecības ar līdzcilvēkiem, kā izturēties pret sievietēm.

Tēvs māca apzināt un novilkt robežas attiecībās ar ārpasauli. Parāda bērnam, kā tikt galā ar agresiju, kā izturēties pret autoritātēm. Tēvs bērna psihē pilda aizsargātāja funkciju. Ideālā variantā mazā dēlēna audzināšanā pilnvērtīgi iesaistās abi vecāki.

Bērns aug, un viņa psihē veidojas tēli – iekšējā mamma un iekšējais tētis. Ja vecāki šīs funkcijas ir izpildījuši pietiekami labi, cilvēks spēj veidot noturīgas un veselīgas attiecības. Bet, ja tētis vai mamma nav varējuši ielikt labus pamatus, indivīda vērtības un vajadzību izpausmes var būt kropļotas.

Kā tas izpaužas?

Ja kāds no vecākiem nav izpildījis savas funkcijas, topošajam vīrietim psihē veidojas negatīvi tēli. No mammas, kas nav bijusi pietiekami atsaucīga un emocionāli silta, rodas negatīvais mātes komplekss, bet no tēva neizpildītajām funkcijām – negatīvais tēva komplekss.

Ja ir bijušas problēmas attiecībās ar mammu, cilvēkam ir sarežģīti veidot attiecības vai arī grūti noturēties pie vienām attiecībām. Tas nozīmē, ka vienā brīdī, kad vīrietim (tiesa, tas pats attiecas arī uz sievietēm) kaut kas nepatīk attiecībās, viņš vienkārši pagriež muguru un aiziet meklēt baudas un risinājumus ārpus ģimenes. Viņš spriež, ka sievas grūtniecība ir pietiekams iemesls, lai dotos pie citas sievietes, kas vienmēr ir skaista un bez liela punča. Tādā gadījumā sievas grūtniecība ir tikai iegansts un aizbildinājums tam, ka vīrietis patiesībā meklē mātes rūpes un mīlestību, kuru nav pietiekami saņēmis bērnībā. Kamēr sieva nebija stāvoklī un varēja sevi veltīt vīra apčubināšanai un lutināšanai, vīrietis jutās pietiekami mīlēts. Brīdī, kad sieviete sāk gaidīt bērnu, viņa vairāk pievēršas savām sajūtām, intuitīvi sāk ieklausīties arī gaidāmā mazuļa vajadzībās, un vīrietis it kā paliek „apdalīts” – viņš saņem mazāk uzmanības un jūtas atstumts. Emocionāli nobriedis un pašrealizējies vīrietis meklē risinājumus esošajās attiecībās, mēģina saprast sievu.

Ja vīrietis ir emocionāli nenobriedis, viņš laulībā meklē attiecības kā ar mammu, kas savu vīrieti apjūsmo un apbrīno. Ja ne pie sievas un mīļotās sievietes, tad pie citas, kas šīs sajūtas dod uzreiz un neprasot pārāk daudz pretī. Vīrietim vajag tūlītēju apmierinājumu, svētkus! Bet mājas dzīve nesastāv tikai no svētkiem – tajā ir problēmas, kas jārisina, atbildība.

Ja vīrietis būs ar tendenci uz krāpšanu, viņš tiešām var izmantot sievietes grūtniecību kā ieganstu nodevībai. Tas nozīmē, ka šādu uzvedības modeli viņš var izvēlēties arī citos ģimenes krīzes brīžos. Ikreiz, kad sieviete nav mātišķa pret viņu, viņš šo sajūtu meklē citur.

Mammas meklēšana ir vienīgais iemesls krāpšanai?

Vēl viens veids, kā var izpausties negatīvais mātes komplekss, ir atriebība. Ja sieviete – vīrieša mamma – ir bijusi barga, alkoholiķe vai emocionāli nepieejama, tad vīrietim kopš bērnības var būt izveidojies uzvedības modelis, ka visām sievietēm ir jāatriebjas. Kad sarunājos ar saviem klientiem, ļoti labi var nojaust, ja vīrietis ir izveidojis priekšstatu, ka sieviete vienkārši nav cienījama. Latvijā šis modelis ir ļoti izplatīts. Tā ir emociju projekcija pret citām sievietēm, jo paša māte nemīlēja un neaprūpēja, tāpēc tagad vīrietis metas ātrās apmierinājuma attiecībās un atspēlējas citām sievietēm. Sieviete, kas gaida šāda vīrieša bērnu, šajā situācijā nav pie vainas. Arī pašam vīrietim ir grūti būt ar kompleksiem un nevērtības izjūtu. Viņš jūtas nedrošs, tāpēc sevi visu laiku ir jāpierāda ar jauniem iekarojumiem, kas šajā gadījumā ir jaunu sieviešu iekarošana.

Vēl ir arī tā sauktais negatīvais tēva komplekss. Ja vīrieša tēvs ir bijis dusmīgs un autoritārs, neiejūtīgs pret dēlu, alkoholiķis, klāt neesošs un neiesaistījies dēla audzināšanā, tad mazajam puisītim neveidojas priekšstats, kā vīrietim ir jāizturas pret sievieti. Ar šādu iekšēju nepārliecību par sevi vīrietis mēģina pārbaudīt, kā citi viņu vērtē.

Varu pastāstīt vienu vispārinātu, bet pietiekami bieži eksistējošu attiecību modeli, kas īpaši sāpīgi nodara pāri tieši zēniem. Sieviete vēlas būt māmiņa. Viņai neizdodas izveidot stabilas attiecības, lai nodibinātu pilnu ģimeni. Par topošā bērna tēvu viņa izvēlas precētu vīrieti, kas piekrīt bērnu finansiāli atbalstīt, bet ne šķirties un arī ne emocionāli iesaistīties viņa audzināšanā. Vīrietis izlemj palikt dubultās attiecībās. Mazulis piedzimst, aug, saņem ļoti lielu mātes mīlestību. Bieži šī mīlestība ir burtiski aprijoša, jo māmiņa bērnu audzina viena. Laiku pa laikam ciemos nāk onkulis, kas iedod māmiņai naudu, bet mazais nezina, kas ir šis onkulis. Bērna psihē veidojas ļoti nestabils paštēls, jo viņam nav priekšstata par savu izcelsmi, par savu tēvu. Bērns aug bez vīrieša modeļa, nejūt tēva funkciju ietekmi savā audzināšanā. Viņš neiemācās, kā jāizturas pret meitenēm, pret sievietēm. Mamma turpina viņu lutināt un sargāt.

Tāds bērns var izaugt vai nu egocentrisks un izlutināts, pieradis, ka sieviete par viņu rūpējas, vai nedrošs, ar zemu pašvērtību. Tieši šādi vīrieši varētu būt potenciāli krāpēji (kas sievietēs meklē mammu – appuišotāju, jo nav redzējuši, kā vīrietis rūpējas par viņa mammu) vai arī vīrieši, kas baidās būt stabilās attiecībās, baidās no autoritātēm un meklē pašapliecināšanos dažādos sakaros. Vīrietim ir jāredz tēva vai kāda cita sava dzimuma pozitīvs piemērs, kas iemāca, kādam jābūt vīrieša paštēlam.

Ir dzirdēts, ka viens no krāpšanas iemesliem ir seksa trūkums sievas grūtniecības laikā. Vai nu partnere nevēlas seksuālas attiecības, vai arī vīrietis uzskata, ka sieviete – grūtniece nav pievilcīga. Dažreiz vīrietim ir bail nodarīt pāri bērna mammai.

Seksuālās attiecības ar grūtnieci var būt ļoti ilgstoši un līdz pat pēdējam brīdim. Ja vīrietim ir bail, lai dodas pie ginekologa un uzzina visu par sievietes fizioloģiju. Seksa trūkums šajā gadījumā gan nav attaisnojams iemesls.

Cits jautājums ir, ja vīrietim grūtniece nešķiet pievilcīga. Uzskatu, ka arī tas vairāk liecina par emocionāli nenobriedušu vīrieti, kas akceptē tikai vienu sievietes tēlu – slaidu un skaistu. Citas lomas nešķiet pieņemamas. Tad vīrs sievas grūtniecības laikā regresē un dodas „pa kreisi”. Drīzāk tas ir aizbildinājums, jo vienkāršāk ir pateikt, ka sieviete ir neglīta, nekā atzīt sev, ka ar pašu kaut kas nav kārtībā.

Emocionāli nobriedis vīrietis spēj kādu laiku padzīvot arī bez seksuālas baudas un rast citus risinājumus savām vajadzībām. Viņam ir jāspēj arī saprast, ka sievietei – grūtniecei var būt emocionālās svārstības, un neapvainoties, ja sieviete dažreiz seksu nevēlas.

Vai sieviete nekad nav vainīga, ka vīrietis viņu krāpj?

Es labprātāk runātu par savstarpēju sapratni, nevis vainīgā meklēšanu. Sieviete grūtniecībā tiešām ir emocionāla. Turklāt viņai, esot stāvoklī, aktualizējas savas iekšējās problēmas, tai skaitā arī attiecības ar māti. Tas var ietekmēt grūtnieces garastāvokli un emocijas. Tāpēc sievietei ir jāsaprot, ka jau no pašām pirmajām bērna gaidīšanas dienām nedrīkst atstumt vīrieti. Tas ir pats svarīgākais, kas ir jāpatur prātā, neraugoties uz savām iekšējām problēmām un slikto garastāvokli.

Jo vīrietis būs ar vājāku ego un lielākiem iekšējiem kompleksiem, jo asāk viņš uztvers atraidījumu un uzskatīs, ka šis ir labs iemesls, lai meklētu atbalstu no malas. „Tu taču mani negribēji! Pati staigā savās domās un atraidi mani. Kāpēc lai es tā nerīkotos?”

Sievietei ir jāpiedomā, kā viņa izpauž savu slikto garastāvokli. Viņai ir jāpasaka vīrietim, cik viņš ir svarīgs šajā procesā un cik ļoti būs vajadzīgs arī vēlāk. Tādā veidā gatavojot viņu jaunajai tēva lomai.

Vai vīrieti, kurš ir tendēts krāpt sievu – grūtnieci, ir iespējams jau iepriekš atpazīt?

Ne velti saka: ja gribi precēties un dibināt ģimeni, paskaties, kas notiek izvēlētā partnera ģimenē. Vērtības, seksualitāte, psihoseksualitāte tiek nodota no paaudzes paaudzē. Ja vīrieša tēvam ir „brunču mednieka” slava, ir iespēja, ka tāds pats būs arī dēls, taču tas nav noteikti. Varbūt dēls nekrāps, bet, ja viņam būs negatīvs tēva tēls, tas var izpausties citādā nepatīkamā veidā pret sievietēm. Piemēram, vīrietis uzskatīs, ka sievietes nav gudras un cienījamas u.tml.

Ja sieviete uzzina, ka vīrietis viņu krāpis, ko darīt?

Tas, kā reaģēt, ir ļoti individuāli. Nav noslēpums, ka sānsoļi gandrīz vienmēr ir sauciens pēc palīdzības. Jebkurā situācijā – ne tikai tad, kad sieviete ir stāvoklī. Sievietei tas biežāk ir kompensatorais mehānisms – viņa visdrīzāk meklē kaut ko, kā pietrūkst attiecībās. Bet tas pats var būt arī vīrietim – viņš attiecībās no malas meklē to, kas objektīvi vai šķietami trūkst mājās. Piemēram, abi ir tā atsvešinājušies, ka vīrietis uzskata – sieva nesapratīs manas grūtības, bet jaunā draudzene gan…Vienmēr ir vērts mēģināt runāt par šīm lietām.

Mums Latvijā būtu nevis mērķtiecīgi jārada bērni, bet vairāk jādomā pat attiecību kvalitāti un to, ko mammas un tēti ieliek bērnos, kas vēlāk būs mūsu nākotnes sabiedrības locekļi. It kā daudz ko zinām, taču tāpat ar savu audzināšanas modeli nododam nākamajai paaudzei mūsu pašu kroplo dzīves izpratni. Vecāki neapzinās, ko ar savu audzināšanu nodara bērniem. Mums nav jābūt perfektiem vecākiem. Pietiek, ka esam gana labi tēvi un mammas. Vīrietim jāsaprot, ka krāpt sievieti stāvoklī ir ļoti nejauki, jo viņa raudās, viņas stresa hormoni nonāks pie mazulīša – vīrieša bērna – un sāks ietekmēt viņu vēl pirms dzimšanas.

Dzirdēts arguments – „Vīrieši tā mēdz darīt... Tev ir ģimene, aizmirsti šo nodarījumu un dzīvo tālāk!”.

Tas ir ļoti klišejiski, bet tā tiešām saka. Katram laikam savs pacietības un tolerances „slieksnis”.  Protams, situācijas apzināšanās prasa zināmu emocionālu nobriešanu. Ja vīrietis uzskatīs, ka viņam viss ir atļaujams, tad diez vai kaut kas iznāks. Iespējams, ka krāpšana ir labs iemesls tomēr izrunāties par ģimenes problēmām un stiprināt esošās attiecības.

Taču tas iespējams vienīgi tad, ja vīrietis spēj atzīt gan sev, gan sievietei, ka tas, ko viņš izdarījis, nebija īsti labi un pareizi. Ja vīrietis paliek pie pārliecības, ka tas, ko viņš darīja, ir pieļaujami, jo sieviete taču ir resna un nesmuka, ja atklāta saruna neseko, tad šis fakts ir ļoti sāpīgs un, visticamāk, nav aizmirstams. Un diez vai to vajadzētu saprast un piedot. Ja nemeklē palīdzību un nerisina, šādas attiecības nešķiet perspektīvas.