Sāpīgās „īpašās dienas”. Ko iesākt?
Dažkārt, sākoties mēnešreizēm, tev tik ļoti sāp, ka vienkārši nespēj piecelties no gultas, par strādāšanu nemaz nerunājot. Ko šādās reizēs iesākt?
Un vai no sāpīgajām mēnešreizēm ir iespējams atbrīvoties?
Dismenoreju jeb sāpīgas menstruācijas iedala divās grupās - primārajā, kad mediķi nekonstatē patoloģiskas saslimšanas vai pārmaiņas mazajā iegurnī, un sekundārajā, kas saistīta ar dažādām saslimšanām vai iedzimtām dzimumorgānu patoloģijām.
Primārā dismenoreja ir viena no biežākajām ginekoloģiskajām kaitēm, uzsver ginekoloģe Nellija Lietuviete. Lielākā daļa sieviešu menstruāciju laikā jūt nepatīkamas sajūtas, visbiežāk velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, taču sievietēm, kas cieš no dismenorejas, sāpes ir tik izteiktas, ka viņas spiestas pāris dienas pavadīt gultā. Pierādīts, ka sievietēm, kas cieš no primārās dismenorejas, menstruāciju laikā organismā rodas pārāk daudz prostaglandīnu. Šis hormons izdalās arī dzemdību laikā un piedalās dzemdes kontrakciju izraisīšanā. Tādēļ dismenoreju var uzskatīt par «minidzemdībām», kuru laikā prostaglandīni izraisa dzemdes muskuļu krampjainu
saraušanos un lēkmjveidīgas sāpes. Prostaglandīniem organismā sintezējoties, paaugstinās arī dzemdes nervgalu jutība. Jūtamas sāpes vēdera lejasdaļā un tās mēdz izstarot arī uz muguru un augšstilbu iekšējām virsmām. Dažkārt sāpēm vēderā pievienojas arī slikta dūša, vemšana, galvassāpes, caureja, sirds klauves, ģībšana.
Dažāds sāpju slieksnis
Diskomforts sievietei var rasties divas dienas pirms vai sākoties menstruācijām. Visstiprākās sāpes ir pirmajā dienā un parasti ilgst ne vairāk kā 48 stundas. Parasti primārā dismenoreja veidojas laikā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem pēc menstruāciju sākuma un ar vecumu kļūst smagāka, bet visspilgtāk izteikta ir 23 līdz 27 gadu vecumā. Sāpju stiprums ar gadiem pakāpeniski pieaug, taču tās nereti pavājinās pēc dzemdībām vai 27 gadu vecuma.
Lielāks risks ciest no dismenorejas ir tām sievietēm, kuru asinsradinieces - mātes, māsas - ar to slimojušas. Nereti no sāpīgām mēnešreizēm cieš sievietes, kurām ir stipri sašaurināts dzemdes kakls vai kuras nedzīvo regulāru dzimumdzīvi. Pierādīts, ka biežāk sāpīgas mēnešreizes piemeklē augstākas sociālekonomiskās grupas sievietes. Bieži tās ir apzinīgas meitenes, kas skolā ļoti labi mācās, kā arī sievietes, kas strādā atbildīgu darbu.
Ja sieviete menstruāciju laikā pastiprināti jūt sāpes, noteikti jādodas pie ārsta, jo tā var būt arī dažādu saslimšanu pazīme. Piemēram, sekundāro dismenoreju var izraisīt endometrioze. Tos izraisa patoloģiski dzemdes gļotādas izaugumi. Mēnešreizes var būt sāpīgas arī miomas gadījumā, jo palielinās dzemde un tai apkārt esošie audi tiek iestiepti un rada sāpes. Arī tad, ja sievietei ir cista, saaugumi var spiest uz apkārtējiem orgāniem un radīt sāpes mēnešreižu laikā. Ir vēl vairāki iemesli, kas rada sāpes menstruāciju laikā. Piemēram, nepareiza dzemdes guļa. Ja tā izvirzīta uz mugurpusi vai arī uz vienu vai otru iegurņa pusi, asinīm ir grūtāk no dzemdes izplūst, un tas rada spiediena sajūtu. Dažkārt mēnešreizes kļūst sāpīgākas, ja sieviete ir apsaldējusies. Ja dzemdē, mazajā iegurnī, ir slēpta infekcija, kas iepriekš nav izpaudusies, pēc apsaldēšanās organisma pretestības spējas mazinās, infekcija uzliesmo, un rodas sāpes.
Dažkārt sāpes var izraisīt ari spirāles ievietošana, jo menstruāciju laikā dzemde savelkas un vēlas svešķermeni izstumt.
Ārstēšanās iespējas
Primārās dismenorejas ārstēšanas iespējas ir individuālas. Visbiežāk sievietēm tiek izrakstīti pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, spazmolītiskie līdzekļi, arī acetilsalicilskābe jeb aspirīns. Medikamenti sievietei jāsāk lietot apmēram piecas dienas pirms menstruāciju sākuma. Pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi un aspirīns kavē prostaglandīnu veidošanos, tādēļ sāpju remdēšanai ir vispiemērotākie.
Labus rezultātus var panākt ar ovulācijas nomākšanas metodi, respektīvi, lietojot orālo kontracepciju. Tā kavē olšūnas nobriešanu, maina hormonālo līdzsvaru. Dismenorejas gadījumā sievietēm nereti palīdz arī progesterona spirāles ievietošana dzemdes dobumā.
«Taču, lai gan pieejami visdažādākie medikamenti, mums ir dažas pacientes, kas katru mēnesi nokļūst slimnīcā. It visu mūsu organismā, tostarp, arī auglības funkcijas, olnīcu un dzemdes darbību regulē smadzenes. Sievietes netiek saudzētas - kā darbā, tā mācībās viņām ir milzīga pārslodze, un tieši apzinīgās meitenes un sievietes, kas ieņem augstu sociāli ekonomisko stāvokli, visbiežāk cieš no izteikti sāpīgām menstruācijām. Diemžēl skolā par šīm problēmām nerunā, un nereti arī skolotāji nesaprot, ka meitenes var just ļoti stipras sāpes ar galvas reiboņiem pat līdz ģībšanām. Patiesībā par to pat nav jābrīnās, ka meitenēm ir šādas problēmas, jo pārslodze mācībās mūsu skolās ir vienkārši nenormāla,» uzsver Nellija Lietuviete.
Saudzējiet sevi
Vairākas dienas pirms menstruācijām un to laikā sievietēm un meitenēm vajadzētu censties sevi maksimāli saudzēt un atteikties no pastiprinātas slodzes. Fiziskas slodzes laikā asiņošana, sāpes un galvas reiboņi var pastiprināties. Nereti sieviete, sākoties menstruācijām, ir emocionāli labila, tāpēc viņu vajadzētu pasargāt arī no psihiskas pārslodzes. Tāpēc sievietēm šajā laikā vajadzētu ievērot noteiktu režīmu un diētu. Vairāk lietot kalciju, magniju, B grupas vitamīnus, masāžu vai peldēšanas nodarbības, kas palīdz atslābināt muskulatūru.
Ieva Konstante
