5 padomi garīgai veselībai
Lai nesalūztu pārbaudījumu un krīzes laikā, jārūpējas par savu garīgo veselību, māca psihoterapeite Anita Plūme.
1. Apstājies un padomā!
Pirmais, kas jādara, ja sākas panika, ir – nevis skraidīt, ķert un grābt, bet apstāties un padomāt. Ļaut sev apdomāties un atpūsties ir svarīgi arī ikdienā, ne tikai stresa brīžos. Ir labi, ja 20 minūtes dienā tu paņem sev, tikai un vienīgi sev, un padari par 20 pozitīviem mirkļiem savā dzīvē. Apsēdies skaistā, tīkamā vietā – jūrmalā, mežā, mājās pie loga, ar skatu uz gleznu, raugoties tekošā ūdenī vai liesmā, un atslābini prātu. Var atskaņot patīkamu, pozitīvas domas raisošu mūziku. Vārds “meditācija” izklausās ļoti komplicēti, bet patiesībā tur nekā pārlieku sarežģīta nav. Mēģini atcerēties savas dzīves labos brīžus un centies tajos atgriezties. Brīnums notiks momentā! Garastāvoklis uzreiz uzlabosies. Taču tas patiešām ir jādara KATRU DIENU, pieņem to kā svētu likumu un dari. Jo tā var nomierināt savu psihi, un tām savām sistēmas daļām liek saturēties kopā.
2. Atceries jaukos brīžus!Otrs – iemācies atcerēties un fiksēt labos brīžus! Atminies ikvienu reizi, kad esi labu darījusi, kad tev kaut kas ir izdevies un tu pretī esi saņēmusi slavinošus vārdus vai tikusi augsti novērtēta! Vairākas reizes dienā vienkārši atceries, kā saņēmi prēmiju par vislabāk izveidoto projektu, kā tavs bērns atnesa mājās goda rakstu par uzvaru olimpiādē, kā suns iemācījās padot ķepu! Trīs superīgas lietas, vai ne? Ik pa brīdim ar šim superīgajām lietām vajag savā prātā parotaļāties: “Vai nav super, ka esmu tik talantīga, ka man ir tik super dēls un ka mans suns ir – super?! Super!” Tas nekas, ka šīs labās lietiņas un domiņas ir vienas un tās pašas un atkārtojas, nekas, taču tās kaut nedaudz spēj spēcināt.
3. Atvēli laiku miegam!Trešais faktors cilvēka veselībā – kārtīgi izgulēties. Tad, kad guļam, smadzenes joprojām strādā, turklāt – mums par labu. Miega laikā smadzeņu darbs vairs nav tik ļoti pakļauts mūsu kontrolei, ļaujot atpūtināt to psihes sistēmu, kura nomodā visu laiku tiek “tracināta”. Ja nenāk miegs – ir lielas problēmas. Es teiktu – tad ir jādara viss, lai atgūtu miegu. Maģiskais cipars ir – septiņas stundas miega. Ir jāizguļ dabas paredzētais miega laiks, lai atbrīvotos no stresa. Bezmiegs pārkairina psihi, “sajauc” organisma bioloģisko fonu, sabojā imunitāti, vielmaiņu, nervu sistēmu, iespaido visas “dusošās” slimības. Jebkas ir to vērts, lai atgūtu regulāru un dziļu miegu.
4. Fiziskās aktivitātesCeturtais – kustības ir ļoti svarīgas! Nevajag nemaz kaut ko grandiozu – pietiek, ja staigāsim kājām. Taču ne mazāk kā 30 minūtes, ātrā tempā, tā, lai drusku pietrūkst elpas un nedaudz iesvīst padusītes. Kāpēc tas tik svarīgi? Slodzes laikā tiek trenēta un tātad stabilizējas asinsrite, iespaidojot asinsvadu stāvokli, bet stress, kā zināms, ir cieši saistīts ar perifēro asinsriti.
5. Uzmanību – veselīga ēdienkarte!Visbeidzot piektais – ir jāpievērš lielāka uzmanība ikdienas ēdienkartei. Der painteresēties par veselīga uztura pamatprincipiem. Pirmkārt, jāēd produkti, kas neapgrūtina fizisko stāvokli. Otrkārt, jāizvairās no ēdieniem un vielām, kas iespaido vielmaiņu vai ceļ kortizola līmeni (piemēram, apstrādātie cukuri, balto miltu produkti, stiprais alkohols, tabaka). Treškārt, brīnišķīgi, ja uzturā var iekļaut tādus produktus, kuri satur antidepresantiem līdzīgas vielas – serotanīna profāzi, piemēram, dateles, banānus, mandeļriekstus, pīles gaļu, treknās zivis.
(Pilnu interviju ar psihoanalītiķi un psihoterapeiti Anitu Plūmi lasiet jaunajā “Martā”!)
Aija Kažoka/Foto: Līga Zemniece
