Neciešamais reibonis

Mūsu organismā līdzsvaru nodrošina trīs svarīgas sistēmas – vestibulārā sistēma (tās receptori atrodas iekšējā ausī), redze un propriocepcija (specifiski receptori, kas atrodas muskuļos un locītavās un uztver zemes magnētiskās svārstības). Visu trīs sistēmu receptoru raidītie impulsi tiek novadīti uz smadzenēm, kas saņemto informāciju apstrādā. Taču, tiklīdz kāda no sistēmas funkcijām ir traucēta, cieš cilvēka līdzsvara sajūta, kas visbiežāk izpaužas kā galvas reibonis.

* Par īslaicīgu un pārejošu reiboni mēdz sūdzēties cilvēki, kam ir iedzimts līdzsvara sistēmas vājums. Tas periodiski parādās brīžos, kad cilvēks strauji maina pozu, šūpojas šūpolēs, brauc uz kuģa. Dažkārt galva var sareibt, skatoties lejā no liela augstuma. Tas notiek tāpēc, ka organisms nespēj sasaistīt vestibulāro aparātu ar redzes raidītajiem signāliem.

* Vestibulāro reiboni jeb vertigo nereti izraisa iekšējās auss slimības – infekcijas, asinsrites slimības. Liela loma ir arī toksiskajiem faktoriem – bieži un lielās devās lietoti antibakteriālie, psihotropie, nomierinošie medikamenti, antidepresanti, arī alkohols. Gan šīs saslimšanas, gan medikamenti ietekmē asinsvadu caurlaidību, tie var bojāt dzirdes un līdzsvara nervu.

* Par vestibulāra reiboņa izraisītāju var kļūt arī insults, pārejoši asinsrites traucējumi, smadzeņu stumbra bojājumi, kas var rasties ne tikai traumas, bet arī pārslimotas infekcijas, piemēram, encefalīta dēļ. Līdzsvara sistēmu ietekmē visas neiroloģiskās slimības, kas bojā smadzenīšu struktūru, kura atbild par dzirdes, līdzsvara un kustības koordināciju.

* Reibšanas sajūta var rasties arī ilgstoši paaugstināta vai izteikti pazemināta asinsspiediena dēļ, jo tas rada smadzenīšu stumbra strukturālas izmaiņas. Par reiboni nereti sūdzas arī pacienti, kam ir sirds ritma izmaiņas, sirds mazspēja. Šo iemeslu dēļ smadzenes netiek pietiekami apgādātas ar asinīm un līdz ar to arī ar skābekli.

* Sūdzības var parādīties arī, ja cilvēkam ir asins sastāva izmaiņas – visbiežāk, mazasinība vai pazemināts cukura līmenis asinīs. Galva reibst, jo smadzenēm trūkst cukura, kas nepieciešams to darbībai, bet ķermeņa šūnās uzkrājas skābie produkti, kas kairina līdzsvara centrus.

* Dažkārt reiboni cilvēki raksturo kā pamata zudumu zem kājām – šajos gadījumos pacienta līdzsvara traucējums saistīts ar bojātiem kāju perifēriem nerviem, kuri bieži atkailinās toksisku aģentu dēļ, piemēram, to bieži novēro hroniskiem alkoholiķiem. Taču šādas sūdzības ir arī diabēta slimniekiem, pacientiem, kas cieš no smagām aknu slimībām, kā arī cilvēkiem, kam traucēta vitamīnu uzsūkšanās organismā.

* Galvas reibšanu var izraisīt arī mugurkaula deformācijas, kas izpaužas kā izmaiņas starpskriemeļu diskos un skriemeļus noslēdzošās plātnītēs. Tur parādās tā sauktie radziņi, kas mehāniski kairina vai nospiež mugurkaula artēriju. Tālāk viss aiziet kā pa ķēdīti: rodas nepareiza impulsācija uz mugurkaula artērijā esošiem nervu pinumiem, kas rada kairinājumu uz apkārtējiem muguras smadzeņu apvalkiem, kas savukārt liek savilkties galvas, kakla un plecu daļas muskuļiem un mugurkaula saitēm. Nepietiekamas asinsapgādes dēļ cilvēks pie straujām stāvokļa maiņām jūt gan reiboni, gan veģetatīvus traucējumus – sirdsklauves, galvassāpes, mirgošanu acu priekšā. Īpaši šīs saslimšanas raksturīgas cilvēkiem, kam ir sēdošs darbs.

* Arī acu muskuļu vājums var izraisīt reiboni. Tas var izpausties, piemēram, situācijā, kad cilvēks vada auto pa aleju, kur nemitīgi mainās gaišāki un tumšāki laukumi. Gaismēnu maiņa rada impulsu pārkairinājumu, kas savukārt izraisa reiboni.

* Reibonis nereti ir pirmais simptoms, kas liecina par smagām saslimšanām – multiplo sklerozi, smadzeņu audzēju, arī pārmantotām neiroloģiskām saslimšanām. Tāpēc galvas reibšanu noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.

Diagnostika un ārstēšana

Parasti reiboņa iemeslu neirologi diagnosticē ar izslēgšanas metodi. Visbiežāk pacients tiek nosūtīts pie ausu, kakla un deguna ārsta, lai izslēgtu iespēju, ka problēmas cēlonis ir bojājums iekšējā ausī. Ja to neatrod, pacientam jāpārbauda sirds, jāveic asins analīzes, lai konstatētu, vai reiboņus neizraisa izmaiņas asins sastāvā. Ja aizdomas ir par asinsvadu patoloģiju, pacients tiek nosūtīts uz datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, ar kuru palīdzību var izmeklēt galvas un kakla daļas asinsvadus. Magnētiskās rezonanses izmeklējumā redz arī to, vai nav bojātas muguras smadzenes, kā arī perēkļainas izmaiņas smadzenītēs un smadzeņu stumbrā. Šie izmeklējumi nepieciešams tāpēc, ka atkarībā no atrades ārstēšana būs atšķirīga.

Ja vainojama kakla skriemeļu vai mugurkaula deformācija, nepieciešama fizioterapeita konsultācija, kas ieteiks vingrojumus kakla un muguras muskuļu nostiprināšanai un pastāstīs, kā pareizi sēdēt pie datora – kā tam jābūt novietotam, kādā augstumā jābūt krēslam. Atkarībā no deformācijas pakāpes lieto arī masāžu, manuālo terapiju, fizikālās terapijas procedūras, medikamentozo ārstēšanu, kā arī ķirurģisku iejaukšanos.

Ja reiboni izraisa redzes receptori, būs jātrenē acu muskuļi, jo, lielāko dienas daļu skatoties datora ekrānā un fokusējot acis tuvumā, to muskuļi kļūst vāji. Profilaktiski ik pēc stundas vajadzētu acis atpūtināt un desmit minūtes raudzīties tālumā, kā arī veikt dažādus konverģences vingrinājumus, kurus ieteiks acu ārsts.

Specifiska ārstēšana būs nepieciešama, ja pacientam atklāj multiplo sklerozi, jo tā skar pacienta centrālo nervu sistēmu, ko veido galvas un muguras smadzenes. Šajā gadījumā tajās veidojas bojājumu perēkļi, kas izraisa arī līdzsvara traucējumus. Lai gan slimību nav iespējams izārstēt, imūnmodelējošā terapija palīdz palēnināt slimības norisi, samazināt paasinājumu biežumu.

Reiboņa ārstēšanā nav vienas universālas metodes, un to noteikt varēs tikai ārsts, visbiežāk neirologs, precizējot katrā individuālajā gadījumā tā cēloni.

Pie ārsta jāvēršas, ja:

•    Ja reibonis sācies akūti, pacientam ir slikta dūša un viņš nevar piecelties no gultas. Šajā gadījumā nepieciešama neatliekamā palīdzība.

•    Reiboņi atkārtojas bieži un ilgi

•    Galvas reibšana norit ar dzirdes pasliktināšanos, zvanīšanu vai džinkstēšanu ausīs.

•    Reibonis kombinējas ar redzes traucējumiem.

•    Ja reibonis norit ar stiprām galvassāpēm.

Konsultēja Jūras medicīnas centra Neiroloģijas nodaļas vadītāja Maija Mētra un neiroloģe Anita Paegle.