Psihologi uzskata, ka bērnam vasarā jāļauj garlaikoties, nevis jānodarbina
Vasaras brīvlaiku sagaidot, teju katrā ģimenē tiek uzdots jautājums, kā interesanti, lietderīgi un aktīvi bērniem pavadīt šo laiku. Tiek apskatīti varianti par nometnēm, pulciņiem, plānoti brīvdabas pasākumi, izbraucieni ar ģimeni un ballītes ar draugiem. Tas ir pilnīgi lieki, uzskata bērnu psihologi no Londonas.
Strukturēts dienas režīms un pilnībā saplānots laiks ir tas, ko bērniem vasarā vajag vismazāk. Bērnu attīstības eksperti un psihologi iesaka vecākiem ļaut bērniem ļauties garlaicībai. Jo tikai garlaikojoties, bērni var saprast, ko viņi paši vēlas un kas viņus interesē, ziņo vietne www.qz.com.
Ikdienā bieži vien vecāki nevilšus uzspiež savas intereses un priekšstatus par to, kas ir vērtīgi un kā vislabāk pavadīt brīvo laiku. Skolas laikā dienas lielāko daļu nākas pakārtot skolas programmas izpildei un skolotāju noteiktajam režīmam.
Vecāku galvenais uzdevums ir palīdzēt bērnam iekļauties sabiedrībā un sagatavot bērnu tam, ka viņš pats iemācās uzņemties atbildību par savas dzīves plānošanu un sevis izklaidēšanu tad, kad būs pieaudzis. Vienlaikus tas nozīmē arī prasmi labi justies vienam un nemeklēt kompāniju un izklaides tikai tāpēc, ka palikšana vienatnē raisa trauksmi un nemieru, skaidro Londonā praktizējošs bērnu psihologs Lins Fraijs.
"Būt par pieaugušo nozīmē prasmi pašam piepildīt savu brīvo laiku, nevis paļauties uz ārējiem stimuliem un resursiem, ko nodrošina citi", tā psihologs. Vienatne un garlaicība mudina domāt radoši. Tieši laiks sev un iemaņas sevi izklaidēt ļoti pietrūkst mūsdienu bērniem, kuri kopš mazotnes pieraduši rotaļāties ar košām, mirguļojošām rotaļlietām, izklaidēties pie interneta, kas nemitīgi piedāvā jaunus videoklipus un bildes.
1993. gadā psihoanalītiķis Adamss Filips rakstīja "Spēja sadzīvot ar garlaicību ir nozīmīgs lēciens bērna emocionālajā attīstībā. Tā ir iespēja pārdomāt dzīvi nevis traukties pa to kā ātrvilciens. Prasme garlaikoties veicina pašpaļāvību. Garlaicība ir nekomfortabla sajūta, kuras dēļ mūsdienās sabiedrība ir pieņēmusi, ka, lai no tās izbēgtu, ir nepieciešams atrasties nepārtrauktā darbībā un kompānijā. Tomēr, viņasprāt, tādējādi netiek pietiekami novērtēts tas, ka vientulības veicinātais radošums radina pie domas, ka visu laiku ir jāmeklē, ar ko nodarboties."
Tā ir viena no vecāku visuzmācīgākajām rīcībām - neļaut bērnam ne mirkli garlaikoties un aizpildīt viņa dienu ar aktivitātēm no rīta līdz vakaram. Savukārt pārāk daudz iespaidu no pasākumiem un aizraujošiem ceļojumiem bērnus nogurdina un pāruzbudina viņu smadzenes.
Eksperti piedāvā aktivitātes, ko varētu piedāvāt bērniem. Tās būtu kāršu un galda spēles, gleznošana, izbraucieni ar velosipēdiem, aicinājums pagatavot vakariņas ģimenei. Tomēr laiku, kad to bērni izvēlas darīt, jāļauj izvēlēties viņiem pašiem.
