Sildies apdomīgi

Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā par 10% ir pieaudzis negadījumu skaits mājokļos, liecina AAS “Balta” atlīdzību pieteikumu dati. Līdz ar nemitīgu temperatūras pazemināšanos arvien biežāk Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties ar dažādām aukstuma izraisītām problēmām un negadījumiem savos mājokļos. Tos apdraud galvenokārt ugunsnelaimes un ūdens noplūde no apkures sistēmām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika par šā gada sākumu uzrāda, ka līdz 21. janvārim apkures ierīču neatbilstoša ekspluatācija jau ir izraisījusi 114 ugunsgrēkus, kas ir par 39 procentiem vairāk nekā analoģiskā laikposmā pagājušajā gadā. “Ziemas mēnešos vislielākā slodze visa gada laikā ir uz apkures sistēmām – gan skursteņiem, gan radiatoriem. To ietekmē aukstais laiks un iedzīvotāju centieni sasildīties, tādējādi pastiprināti noslogojot mājokļa elektroinstalāciju un apkures sistēmu. Turklāt cilvēkiem piemirstas ievērot ugunsdrošības noteikumu normas, piemēram, neatstāt bez uzraudzības atklātu uguns liesmu un elektroierīces. Tāpat ir svarīgi pārbaudīt attālumu no metāla skursteņa līdz degtspējīgām virsmām. Ziemas mēnešos mājoklim ir nepieciešama īpaša saimnieku uzmanība, lai nodrošinātos pret ugunsnelaimēm un pasargātu sevi no ūdens noplūdēm” skaidro Ingus Savickis, AAS “Balta” Atlīdzību pārvaldes vadītājs.

*   neatstāt bez uzraudzības degošas sveces, elektriskos sildītājus, iekurinātas krāsnis;

*    regulāri pārbaudīt elektroinstalācijas tehnisko stāvokli (īpaši kontaktu un savienojumu vietās), lai novērstu aizdegšanos no elektroinstalācijas īssavienojuma vai pārslodzes;

*    pārbaudīt skursteņu un dūmvadu izbūves atbilstību būvnormatīviem – lai šie elementi neatrastos pārlieku tuvu degošām konstrukcijām, tādējādi paaugstinot aizdegšanās risku;

*    nebērt kvēlojošus izdedžus plastmasas spaiņos un neuzglabāt tos degošu priekšmetu tuvumā;

*    vismaz reizi gadā iztīrīt dūmeni;

*   lietot tikai kalibrētus vai automātiskos elektrības drošinātājus.

*    privātmājās laikus pievērst uzmanību vai daudzdzīvokļu ēkās informēt apsaimniekotājus par iespējamajiem defektiem ēkas inženierkomunikācijās (piemēram, par problēmām ar apkures sistēmu) un ēkas konstrukcijā (piemēram, par atvērtiem vai neaizveramiem logiem);

*    nodrošināt bēniņos un ārsienās esošās cauruļvadu sistēmas pret aizsalšanu;

*    sekot līdzi lokano armēto cauruļvadu stāvoklim (vai nav bojāts metāla sieta apvalks), lai laikus novērstu to plīsumus, kas ir visbiežākais dzīvokļu appludināšanas cēlonis;

*   pārbaudīt apkures cauruļvadus, lai pārliecinātos, vai savienojumu vietās nav izveidojušās sūces.