Padomi, kā pārvarēt kauna izjūtu

Pieaugušam cilvēkam aiz kauna izjūtas un mulsuma, kas neļauj par savu problēmu atklāti stāstīt ārstam, slēpjas dažādas bailes. Tās var atmaskot un tad iznīcināt, skaidro psihoterapeite Solvita Vektere.

Atkarība no citu cilvēku viedokļa

Mēs esam atkarīgi no apkārtējo cilvēku attieksmes. Ja cilvēks kļūst pārāk atkarīgs no vajadzības, lai visi par viņu domātu tikai labu, sacītu tikai labus vārdus, atkarība pārvēršas par uzmācīgu, ārkārtīgi ierobežojošu aizsprostu. Tāpēc vienmēr jācenšas dalīt, kuru cilvēku viedoklis tev ir svarīgs un kuru – mazsvarīgs. Vidēji katram cilvēkam ir jābūt vienam līdz trim cilvēkiem, kuru domas viņam patiešām svarīgas. Ja tomēr kāds no šā loka izteicis skarbu kritiku, jādomā nevis, kā tagad nekaunēties, bet gan – kā pozitīvi tam tikt pāri. Tas nozīmē izdarīt secinājumus un apņemties nākamreiz laboties, būt labākam.

Ja iet pie ārsta, tad ir kāda veselības problēma, bet kauns par to stāstīt ir tāpēc, ka, iespējams, jūti: pati pie savas veselības problēmas esi vainīga. Lai gan ārsti ar pārmetumiem nemētājas, tieši bailes tikt nosodītam ir viens no iemesliem, kas rada kauna izjūtu. Pacientiem ir tendence slēpt simptomus neapzināti, un tas nenotiek tīšām, jo cilvēka galvā, sēžot ārsta kabinetā, šaudās virkne domu, un viena no tām – “nestāstīšu – tas jau nav svarīgi!”.

Pienākums izlikties optimistiskam un stipram

Cits kauna iemesls ir nevēlēšanās sūdzēties. Cilvēkam ir bail būt vājam. “Ja neesi no rītiem skrējusi, mazgājusies kontrastdušā, dzērusi svaigi spiestu apelsīnu sulu, atturējusies no smēķēšanas, lietojusi alkoholu un nedod, Dievs, vēl noķērusi kādu seksuāli transmisīvo slimību – tātad pati pie visa esi vainīga! Cilvēks apiet domu apli un secina, ka viņš ir tālu no ideāla, un sagaida – ka otrā pusē – ārsta kabinetā viņš sagaidīs skaļu novērtējumu par sevi no malas,” saka Solvita Vektere.

... ir viens no loģiskākajiem kauna sajūtas iemesliem, taču neuzticības barjerai ir jācenšas tikt pāri. Ne vienmēr tas izdodas ar pirmo reizi. Solvita Vektere atzīst, ka brīdī, ka cilvēks savu nevarēšanu pieveicis un savu problēmu uzticējis ārstam, pie kura nāk, notiek brīnums: “Es kā psihoterapeite arī daudz strādāju ar cilvēku kauna izjūtām. Kad beidzot cilvēks izstāstījis to, par ko līdz šim kautrējies, viņš pats atzīst, ka tapis vieglāk un – galvenais – mazāk kauns.”

Neziņa, kāds būs mans dakteris

Mulsuma brīžus var sagādāt vizīte pie ārsta, kuru tu nekad iepriekš savā dzīvē neesi redzējis. Gadās, ka ārstu pacienti izvēlas tikai pēc uzvārda, esot pārliecībā, ka tā būs sieviete (vai vīrietis), bet, atverot kabineta durvis, izrādās pavisam otrādi, jo, piemēram, ar uzvārdu Egle var būt gan viens, gan otrs. Šādos brīžos ieņem tā saukto “nulto frāzi”. Pirmajā fāzē ir saruna ar ārstu, bet nultajā svarīgāko lomu spēlē ievads, dziļa ieelpa un acu skatiens. Ļaujies īstam mulsuma brīdim un ļauj ārstam tevi iedrošināt!

Humors ir ļoti aktīva un agresīva komunikācijas forma. Vai ārsts drīkst jokot un ironizēt? Tā, piemēram, ķirurgiem melnais humors zināmā mērā ir aizsardzības forma. Jo viņu darba ikdiena cieši saistīta ar nāvi, smagām saslimšanām. Taču pacients jebkurā gadījumā ir trausls, uztraucies un tādā stāvoklī negaida, ka par viņu kāds uzdrīkstētos ironizēt. 

Kasjauns.lv / Foto: "Bulls Press"