Stratēģija pret stresu. Ko iesākt?

Stress mūs atradīs jebkur – gan darbā, gan atpūtas brīžos, arī attiecību risināšanas jomā. Zināms, ka stress var būt visai dažāds – ir īslaicīgs, hronisks, daudzi būs piedzīvojuši „pirmseksāmenu” stresu. Pēdējais, starp citu, vērtējams ar „+” zīmi, jo, ja vien students ir mācījies, stress mobilizē un pārbaudījumus izdodas veikt ātrāk un labāk.

Taču nevēlams ir hronisks stress. Kādēļ? Tāpēc, ka stresa radītajām pārmaiņām pakļauts viss organisms – ķermenī pastiprināti tiek izdalīti un darbojas dažādi fermenti un hormoni. Iekļūstot stresa radītajā cilpā, viens stress rada nākamo, un tā sākam rotēt daudzu stresu veidotā aplī, tādējādi nonākot pastāvīgu un nevēlamu ķīmisku reakciju varā.

Lai skaidri saprastu, kas īsti ir stress, tas būtu jāatšķir, piemēram, no nemiera vai nervozitātes, jo bieži vien ar jēdzienu „stress” raksturojam visus centrālās nervu sistēmas simptomus. Taču katrā atsevišķā gadījumā rīcība un, ja nepieciešams – ārstēšana, būs atšķirīga.

Stress ir organisma atbilde uz kādu ārēju stimulu, piemēram, gaismu, troksni, priekšnieka mīmiku, notikumu vai vārdu. Organismam piemīt veselīga tieksme sevi saglabāt, un, jūtot apdraudējumu, tas mobilizējas.

Stress veidojas ne tikai akūtu un spēju situāciju iespaidā, bet arī ilgstošā laika periodā, piemēram, garākā posmā nespējot tikt galā ar kādu uzdevumu, ar dzīves nevēlamām norisēm.

Stress nav slimība!

Stresa ietekmē ķermenī norisinās kompleksa ķēdes reakcija. Kaut pats stress nav nedz slimība, nedz diagnoze, tā radīto simptomu klāsts ir daudzveidīgs. Stress var izpausties visās organisma sistēmās, jo, „iemetot” ķermenī lielu daudzumu stresa hormonu, tie, protams, darbosies viscaur.

Ar īslaicīgu stresu vieglāk tikt galā, taču ilglaicīgs spēj graujoši iespaidot, mainot cilvēka veselības stāvokli. Ilgstošs stress var radīt imūnās sistēmas pārmaiņas, garastāvokļa svārstības, pēkšņas sirdsklauves, paaugstinātu asinsspiedienu, nelabumu, reiboņus, aizcietējumus vai gluži otrādi – caurejas. Kādēļ simptomi un to smaguma pakāpes ir tik dažādas? Tāpēc, ka katram cilvēkam stresa slieksnis ir atšķirīgs. Viens spēj tam pretoties ilgi, taču citam pat niecīgs iemesls radīs smagu reakciju.

Uzveic stresu!

Kā „izkļūt” no stresa situācijas? Vislabākais veids – sportojot! Fizisko aktivitāšu laikā organisms ražo hormonus, kas spēj neitralizēt stresa veidotos. Tādēļ īpaši iesakāma sportiska slodze no rīta un vakaros. Ar vingrošanu sākta diena sola iespēju labāk tikt galā ar stresa situācijām, savukārt skrējiens vai aktīva pastaiga vakarā palīdzēs aizvietot darba cēliena laikā „sastrādātos” stresa hormonus. Protams, ka izgulējies un apmierināts cilvēks ar pārbaudījumiem tiek galā daudz labāk.

Taču smaga un hroniska stresa gadījumos ne katrs sporta veids derēs, un dažkārt relaksējoša vingrošana var nākt pat par ļaunu. Tādēļ sports nebūs universāla recepte. Parasti ilgstoša stresa skarti cilvēki nespēj tikt galā ar situāciju, jo tendēti to ģenerēt atkal un atkal, turklāt, raugoties uz notikumiem, tikai negatīvā aspektā. Tas rada spēcīgu nogurumu, ko nemazina jau minētās sportiskās aktivitātes.

Jaunākie atklājumi liecina, ka, nemainot organisma īpašības, noturību pret stresu veicina magnija jonu klātbūtne, jo tie spēj „nomierināt” šūnas. Proti, stresa laikā organisma šūnas strādā pastiprinātā režīmā – ražojot enerģiju vai pārraidot impulsus.

Zināms, ka darbojoties tiek patērēti resursi. Izdarot jebkuru kustību, piemēram, pakustinot pirkstu, tiek tērēts magnijs. Tātad – darbojoties stresa situācijā, magniju tērējam vairāk. Tēlaini runājot – stress rodas šūnās, un, ja šūna būtu „mierīga”, arī stresa nebūtu. Ja magnija pietiek, tas šūnās darbojas kā stabilizators.

Ilgstoša stresa gadījumos jāmaina dzīvesveids – jāveido veselīgs uztura un miega režīms, jānodrošina atbilstoša fiziskā slodze. Ja ar to nelīdz, jālieto magniju saturoši preparāti. Zināmi triju veidu organiskie magnija sāļi – magnija citrāts, magnija oksīds, magnija laktāts. Katrs no tiem darbojas nedaudz atšķirīgi, tādēļ ir būtiski, lai izvēlētajā preparātā tie būtu pārstāvēti. Turklāt, lai magnija laktāts labāk uzsūktos, papildus vajadzētu lietot B grupas vitamīnus.

Kas notiek, ja magnija pietrūkst? Tā vietā nāk kalcija joni, kas savukārt, nebūdami līdzsvarā ar magniju, traucē saskaņoti pārvadīt nervu impulsus. Vienveidīgas fiziskas slodzes gadījumos šādu stāvokli atpazīstam kā muskuļu krampjus, kas ir liecība par magnija trūkumu konkrētos, stresa skartos muskuļu audos. Nelaime tā, ka stress kā ar domino kauliņu efektu tiek „padots” no sistēmas sistēmā, pamazām aptverot visu organismu.