Katra trešā 13-15 gadu vecā skolniece smēķē
Situācija ar smēķētāju skaitu Igaunijā salīdzinājumā ar ziemeļu kaimiņvalstīm ir nomācoša. Smēķējošo pieaugušo skaits pēdējos gados ir sācis pakāpeniski samazināties, turpretim gados jauno smēķētāju kļūst aizvien vairāk.
Īpaši satrauc 13 līdz 15 gadus veco smēķējošo meteņu īpatsvars, kas sasniedzis jau 30%, vēsta portāls "Novosti ERR", atsaucoties uz Igaunijas Vēža biedrības priekšsēdētāja Vahura Valveres paziņojumu.
Igaunijā katras desmit minūtes kāds saslimst ar plaušu vēzi. Pēc katrām 12 stundām valstī no šīs slimības nomirst cilvēks. 90% šo gadījumu saistīti ar aktīvo un līdz 5% - ar pasīvo smēķēšanu. Vīriešu skaits šajā statistikā piecas reizes pārsniedz sieviešu skaitu, taču stiprais dzimums pēdējos gados sācis uzmanīgāk izturēties pret savu veselību.
Kaut arī Vēža biedrības organizētās daudzās informācijas kampaņas vērstas galvenokārt uz jaunatni, 13 līdz 15 gadus veco smēķējošo zēnu skaits Igaunijā tagad sasniedz 32%, bet meiteņu - 30%, intervijā portālam "Novosti ERR" teica Vahurs Valvere.
Kā norāda Veselības attīstības institūta eksperte Tīu Herma, 35% šo smēķētāju pirmo reizi iepazinušies ar cigaretēm jau 10 gadu vecumā.
Turklāt aktīvā smēķēšana provocē ne vien plaušu vēža, bet arī aizkuņģa dziedzera, barības vada, trahejas, mutes dobuma un citu orgānu vēža attīstīšanos.
Ja tagad būtu iespējams kaut nedaudz samazināt smēķējošo skaitu (Igaunijā tādu ir 350 000), pēc desmit gadiem var cerēt uz vēža slimnieku skaita samazināšanos, norāda speciālisti.
Kā to izdarīt, Starptautiskās plaušu vēža un smēķēšanas profilakses nedēļas atklāšanai veltītajā preses konferencē pastāstīja Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas plaušu dobuma ķirurģijas nodaļas vecākais ārsts Tenu Vanakesa: "Galvenais jautājums vēža izraisīto nāves gadījumu skaita samazināšanā ir profilakse. Un mūsu ziemeļu kaimiņi - Norvēģija, Zviedrija un Somija - ir pierādījuši, ka tas iedarbojas. Viņi panākuši ļoti labus rezultātus, pateicoties tam, ka pie viņiem jau sen ir aizliegta tabakas izstrādājumu reklāma un notiek konsekvents informatīvi izglītojošs darbs, bet galvenais faktors ir aplikšana ar nodokļiem. Pie viņiem mazāk smēķē galvenokārt tāpēc, ka cigarešu paciņa maksā ļoti dārgi."
Tallinas Augstākās medicīnas skolas profesors Andruss Lipmands ierosina noteikt aizliegumu nepilngadīgajiem iegādāties alternatīvas ierīces, kuras nevar izmantot nekā citādi, kā vienīgi smēķēšanai. Tādas ierīces ir kaljani, cigarešu papīrs, elektroniskās cigaretes un citas. "Igaunijā tās agresīvi un nepamatoti brīvi tiek reklamētas kā nekaitīgas, taču tas neatbilst patiesībai," savā ziņojumā norāda profesors.
