Vai normāli, ja sekss ir dažas reizes mēnesī?
„Mēs ar draugu esam kopā piecus gadus, un aizvien biežāk aizdomājos, vai tas ir normāli, ka mums mīlēšanās ir tikai dažas reizes mēnesī? Ir pat nedēļas, kad seksa nav vispār,” raksta kāda lasītāja ģimenes portālā mammam.lv/tetiem.lv.
„No vienas puses esmu priecīga, jo zinu, ka mans draugs nav seksa gigants, bet no otras puses tas liek man nedaudz justies nesievišķīgai, neiekārotai... Ir tāda sajūta, ka ir iestājusies rutīna, brīžiem ir sajūta, ka seksu vispār nevajag un var dzīvot arī tāpat. Nezinu, kāpēc tā ir viņam, bet man ir sajūta, ka uz viņu vairāk skatos nevis kā uz vīrieti, bet kā kaut ko mīļu, mazu un pūkainu, kuru gribas visu laiku mīļot, apčubināt, rūpēties, bučot, tāpēc mani tas sāk uztraukt. No vienas puses mani tas apmierina, bet no otras — baida...”
„Sarunas par intīmajām attiecībām un seksualitātes tēmu ir diezgan sarežģītas, jo tās noteikti ir saistītas ar virkni stereotipu, kas nostabilizējušies mūsu sabiedrībā un kas bieži vien tiek uztverti, kā absolūta patiesība. Tieši tāpēc reizi pa reizei mums katram iešaujas prātā doma par to, ja mēs kaut ko darām vai nedarām — vai tas ir normāli?!
„Taureņi vēderā” nelidinās visu mūžu
No savas darba dzīves pieredzes varu teikt, ka mēs katrs maināmies, līdz ar to mainās mūsu vēlmes, vajadzības, mainās mūsu kopdzīve, jo, dzīvojot kopā vienu gadu, izjūtas ir gluži savādākas, nekā tās ir pēc kopdzīves pieciem un desmit gadiem.
Tieši tāpēc ir pilnīgi normāli, ka ir mainījusies arī Jūsu kopdzīve, mainījušās seksuālās attiecības. Es neesmu sastapusi vēl nevienu tādu pāri, kuriem „taureņu sajūta” vēderā tieši seksuālajā ziņā būtu saglabājusies visu kopdzīves laiku!
Es neesmu sastapusi vēl nevienu tādu pāri, kuriem „taureņu sajūta” vēderā tieši seksuālajā ziņā būtu saglabājusies visu kopdzīves laiku!
Lasot Jūsu vēstuli, manī rodas sajūta, ka Jums ir biedējoši dzīvot harmonijā. Jūs rakstāt, ka pa šiem gadiem esat kļuvuši ar draugu tuvāki garīgajā plāksnē un seksuālās attiecības Jūsu ikdienā nav numur viens, tomēr, kad Jūsos piedzims vēlme mīlēties, Jūs varat šo vajadzību apmierināt!
Izklausās, ka Jūsu attiecības ir pārkāpušas nākamo slieksni, tās kļuvušas mierīgākas, nosvērtākas, bet tajā pat laikā es saklausu vēlmi pēc dzirkstelītes. Manuprāt, viens no veidiem, kā panākt sajūtu justies iekārotai un sievišķīgai, slēpjas Jūsos pašā! Ieklausieties sevī un atmodiniet iesnaudušos sievišķību!
Kad Jūs pēdējo reizi bijāt veikalā pielaikojāt un iegādājāties skaistu, izsmalcinātu apakšveļu? Kad uzvilkāt augstpapēžu kurpes un skaistas zeķes? Ļoti iespējams, ka savā kopdzīvē esat nedaudz pazaudējuši savas lomas, vispirms — būt par sievieti un vīrieti. Pamēģiniet atcerēties, kas ir tās nodarbes, kas Jums sagādā prieku un centieties atrast tām laiku!
Varbūt brokastis gultā?
Taisnība ir teicienā, ka attiecības ir kā dārzs, kas visu laiku jākopj. Izbrīvējat kopīgu brīvdienu, ko iesāciet, piemēram, ar brokastošanu gultā, un nav nozīmes, vai kafiju pagatavojat Jūs vai Jūsu mīļotais vīrietis, galvenais, lai tas sagādā prieku un, lai Jūs varat šo brīdi izbaudīt kopā!
Mēs esam atbildīgi par to, lai par mūsu vēlmēm un vajadzībām, kas attiecas uz kopdzīvi un skar otru cilvēku, tieši no mums uzzinātu arī mūsu mīļotais cilvēks.
Par savām bažām Jūs varat runāt ar savu draugu, pastāstīt viņam, kā jūtaties, kas Jums pietrūkst un noskaidrot, vai viņš jūtas līdzīgi. Iespējams, ka viņš pat nenojauš par Jūsu bailēm, domām un, ne vienmēr vīrieši visas mūsu vēlmes nolasa no mūsu acīm, bieži vien mums par tām ir jāsaka tieši un atklāti.
Manuprāt, šāda kopīga saruna varētu būt kā krustceles Jūsu attiecībās un pēc tam Jūs kopā varēsiet atrast sev vispiemērotāko ceļu, pa kuru doties tālāk. Mūsdienu straujais ritms ir novedis pie tā, ka mums atliek ļoti maz laika dzīvām, emocionālām sarunām, bet tās attiecībām un kopdzīvei ir ļoti svarīgas.
Grāmatiņā par Mazo Princi, izskan teikumus: „..mēs katrs esam atbildīgi par to, ko pieradinām...”, un es vēlos vēl piebilst, ka mēs katrs esam atbildīgs arī par sevi, ja ļaujamies pieradināties un, tieši tāpēc mēs esam atbildīgi par savām sajūtām, vēlmēm un vajadzībām, esot un dzīvojot attiecībās!
Un vēl mēs esam atbildīgi par to, lai par mūsu vēlmēm un vajadzībām, kas attiecas uz kopdzīvi un skar otru cilvēku, tieši no mums uzzinātu arī mūsu mīļotais cilvēks.
