Pērkot apģērbu Latvijā, mēs pārmaksājam 16 reižu
Latvijā apģērbu cenas ir neadekvāti augstas un uzcenojums ir krietni lielāks nekā jebkurā citā valstī, intervijā "Zemgales Ziņām" (ZZ) atzinis Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds.
Viņš gan sacīja, ka apģērbu cenu nenosaka ražotājs, bet gan tirgotājs.
"Apģērbu cenu jau nenosaka ražotājs, svarīgi, cik pieraksta klāt tirgotājs. Normāli būtu pielikt klāt vēl vienu tādu pašu cenu, Latvijā šis reizinājums dažreiz sasniedz 16. Pircējs 16 reižu pārmaksā," atklāja Strazds.
Viņš uzsvēra, ka neadekvāti augstās cenas nav attaisnojamas ar salīdzinoši mazo tirgu, kāds ir Latvijā. "Veltīgi ir atsaukties uz to, ka tirgus ir mazs. Atvainojiet, kāds tad ir tirgus Luksemburgā vai Monako? Tas ir tāds naivs stāstījums. Mēs, redz, esam mazā tirgū, tāpēc iepērkam Ķīnā par latu un šeit pārdodam par 16.
Tas, kas Eiropā ir eiro, tas Latvijā ir latos, - tādas ir cenu atšķirības. Tas ir minimālais. Tie, kas var iepirkties ārzemēs, to arī dara. Tie, kas to nevar atļauties, spiesti pirkt apģērbu šeit. Ja Ķīnā mājas apavi tiek iepirkti par 20 santīmiem, kur Latvijā jūs tādu cenu esat redzējuši? Cenai būtu jābūt vienam latam, bet kur tādas cenas ir?," jautāja Strazds.
Asociācijas vadītājs atzina, ka tirgotāji lielā mērā dzīvo tieši uz maznodrošināto rēķina, jo nodrošinātie var iepirkties ārzemēs.
Viņš piebilda, ka pasaulē apģērbu cenas palielināsies par apmēram 10-12%, bet Latvijā tām nevajadzētu kāpt. "Cita lieta - sezonas sākumā, kad uzcenojums vienmēr ir ļoti liels. Kad janvārī cenas strauji krītas un samazinās par 50%, tirgotājs tik un tā pelna. Tā ir tirgošanas māksla, un, ja jums patīk, ka jūs apšmauc, tad viss kārtībā. Bet tas, ka Eiropā cenas augs par 10 - 12%, ir saistīts ar plūdiem, jo kokvilnas būs mazāk, un līdz ar to tā kļūs dārgāka. Dārgākas kļūs arī pārējās preces, ne tikai apģērbi. Ražotāji būs spiesti domāt, kā izlīdzināt cenas," piebilda Strazds.
Pēc VRUA datiem, 2009.gadā Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumi saražoja produkciju apmēram 215 miljonu latu apmērā, kas ir par 28% mazāk nekā 2008.gadā.
VRUA dibināta 1994.gadā, un tās mērķis ir veicināt nozares uzņēmumu attīstību. Nozarē darbojas aptuveni 130 uzņēmumu, kas, pēc asociācijas apkopotās informācijas, veido 9,5% no Latvijas rūpniecības kopprodukta.
BNS / Foto: Bulls Press
