Pasargā savu mazulīti no pēkšņās nāves sindroma
Latvijā pirmā dzīves gada laikā no diviem tūkstošiem bērnu viens mirst ar pēkšņās nāves sindromu. Joprojām nav zināms iemesls, kas to izraisa. Tomēr statistika rāda: ir vairāki priekšnoteikumi, kā būtiski samazināt risku, ka šai traģēdijai būs pakļauts tieši tavs bērniņš.
Joprojām pēkšņās nāves sindroms tiek attiecināts uz to bērnu bojāeju (vecumā līdz gadam, bet visbiežāk no 3-9 mēnešiem), kuriem netiek atrasts konkrēts nāves iemesls. ASV Pediatrijas asociācija apkopojusi un izvērtējusi vairākās pasaules valstīs veiktos pētījumus, kas apliecina: ir virkne faktoru, kas var sekmēt, ka ar bērnu šāda nelaime tomēr notiek. Lūk, padomi, ko noteikti ievēro sava bērna drošībai!
• Grūtniecība un smēķēšana (arī pasīvā):
Pierādīts, ka pēkšņās nāves sindromu biežāk konstatē tiem bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķējušas. Smēķēšana nav jāatmet ar pirmo dienu, jo arī tā var radīt negatīvas reakcijas, taču pakāpeniski no šīs atkarības jāatbrīvojas. Īpaši svarīgi tas ir grūtniecības pēdējā trimestrī, kad bērnam nepieciešams daudz skābekļa. Lai viņš to saņemtu, grūtniecei ir jābūt labai asinsritei.
Ar mātes pienu zīdītie bērni ar pēkšņās nāves sindromu mirst retāk nekā tie, kas baroti ar mākslīgajiem maisījumiem. Arī šajā brīdī, kad mazulis ir piedzimis, mātei ir svarīgi atteikties no smēķēšanas, jo tā ierobežo asinsriti un līdz ar to zīdīšanas laiku samazina par vairākiem mēnešiem.
• Knupīši:
Pirmā dzīves mēneša laikā mazulim knupīti dot nedrīkst! Katru brīdi (arī tad, kad viņš nevēlas ēst), kad bērns vēlas zīst, viņam ir jāsaņem mātes krūts. Ja bērnam nav vajadzība pēc piena, krūts zīšana kalpo kā emocionālā kontakta veicināšana ar māti. Kad bērns kļuvis mēnesi vecs, knupīti var dot tikai atsevišķos brīžos, piemēram, lai bērns aizmigtu. Kad bērns iemidzis un knupi izspļāvis, to mutē atpakaļ nebāž! Kāds knupītim sakars ar pēkšņās nāves sindromu?
Knupis izmaina sakodienu un var ietekmēt elpošanu. Agrīnā vecumā bērnam var būt arī elpošanas aizture līdz 20 sekundēm. Pastāv pieņēmums, ka knupis, ko bērns zīž miegā, elpošanas aizturi pagarina. No otras puses Amerikas Pediatru Asociācija, balstoties uz veiktajiem pētījumiem, rekomendē knupi zīdainim aizmigšanas brīdī (pēc viena mēneša vecuma), kas samazina zīdaiņu PNS risku.
Tai jābūt ar stingru, gludu pamatu. Līdz gada vecumam nevajag bērnu guldīt uz spilvena, gultā turēt mīkstās mantiņas, ko mazulis var sev uzraut virsū un šādi nosmakt. Gultas režģiem jābūt droši nostiprinātiem, arī aizsargmaliņām jābūt gludām un stingrām. Tāpat gultā nedrīkst turēt nekādas lupatiņas un dvieļus. Bērnam jāguļ tuvu kājgalim, lai tad, kad viņš paaugas un vairāk sāk kustēties, viņš nevarētu nejauši palīst zem segas.
• Mazuļa guldīšana:
Bērns jāgulda uz muguras. Visnedrošākā poza ir bērna guldīšana uz vēdera, to var darīt tikai vecāku klātbūtnē. Tas tādēļ, ka guļot uz vēdera var būt apgrūtināta bērna elpošana. Arī uz sāniem mazuli guldīt nav labi, jo bērns pats var pārvelties uz vēdera.
Prakse liecina, ka bērnam visdrošāk ir gulēt savā gultā, taču vienā istabā ar vecākiem. Bērnu noteikti nedrīkst guldīt starp vecākiem! Lai mazulis paliktu bez elpas, nebūt nav nepieciešams kādam no vecākiem miegā uzgulties bērnam: dažkārt pietiek, ka mazulim nejauši pār galvu pārvelk segu. Tāpēc, ja ģimenē aug vēl kāds vecāks bērns, arī viņam jāmāca: ja mazulis naktī sāk raudāt, ir jāmodina mamma vai tētis. Nedrīkst mazo brāli vai māsu vienkārši apguldīt starp vecākiem.
• Pārkaršana:
Interesanti: nav pierādīts, ka karstie vasaras mēneši nelabvēlīgi ietekmētu bērnu veselību, taču ir apstiprinājies, ka regulāra ikdienas pārkaršana var sekmēt pēkšņās nāves sindromu. Jāatceras, ka bērnu termoregulācija ir līdzīga pieaugušajiem, tāpēc istabas pārkarsēt nedrīkst, jo tas ietekmē vielmaiņas un elpošanas sistēmas. Ikdienā bērnam jāguļ istabā, kur vidējā gaisa temperatūra ir 20-22 grādi, ziemā var būt pat 18-20 grādi. Un tāpat ir jāuzmana, lai bērns nebūtu saģērbts pārāk biezi.
