Pēc meitas piedzimšanas esam atsvešinājušies ar mīļoto
„Pēc bērna piedzimšanas mainījušās attiecības ar mīļoto, un diemžēl ne uz labāko pusi... Meita prasa tika daudz rūpju, ka vakaros esmu pārgurusi un gribu gulēt. Taču mīļotais vēlas seksu...” ģimenes portālā mammam.lv/tetiem.lv raksta reģistrētā mamma Evita (vārds mainīts).
„Mūsu meitai drīz būs gadiņš, viņa ir īsts nemiera gars. Katru rītu ceļos septiņos, gatavoju ēst, un pa dienu nav ne mirklīša laika atpūsties. Pirmajā reizē, kad mazā guļ, vedu viņu ārā, bet otrajā reizē labi ja stundiņu noguļ, un pa to laiku vāru ēst, tīru māju, gludinu drēbes un daru pārējos mājas darbus.
Taču arī mīļotais grib, lai veltu laiku viņam. Vakarā viņš vēlas seksu, taču esmu jūtos pārgurusi un izsmelta gan garīgi, gan fiziski. Vienīgā doma man ir – aizmigt, jo zinu, ka naktī atkal būs jāceļas, pie mazās.
Ja godīgi, esam ar mīļoto kaut kā atsvešinājušies viens no otra... Viņš dara to, kas viņam patīk. Agrāk vispār viņš ne brīdi viens pats nepalika ar meitiņu. Tagad uz īsu brīdi paliek, ja man vajag uz veikalu izskriet vai dušā ātri ieiet - taču ne ilgāk par pusstundu.
Viņš uzskata, ka bērni jāaudzina sievietēm. Reizēm pat smejoties izmet: „Es esmu savu darbu izdarījis – uztaisījis. Tavs darbs — audzināt!”
Es vairs pat nejūtos kā sieviete, nezinu, kas esmu. Man nav laika ne sev, ne draugiem. Sēžu mājās, un mans vienīgais draugs ir TV un dators, lai cik stulbi tas izklausītos!
Man bija problēmas ar muguru. Tad pie sevis domāju: ja tiktu slimnīcā, tad gan gulētu, kamēr apniktu :). Sakiet, kā lai paspēj aiz bērna visu savākt, apkopt, tīrīt, kārtot un būt vēl ideālai mīļākajai gultā?
