Pēdējais laiks plānot Jaungada ballīti! Iesaka Gundega Skudriņa
Ja esi iedvesmojusies šogad uzrīkot Jaungada ballīti, tev noderēs rīcības plāns, ko pie karstvīna un piparkūku kalna mums palīdzēja radīt pasākumu organizatore ar stāžu – Gundega Skudriņa.
1. solis: Apsēdies
Ir fiksie cilvēki, kas pusdecembrī, hops, aizdegas kaut ko uzrīko. Man gan patīk sākt laikus. Šīgada pārsteiguma ideja dzīvo ar mani jau kopš brīža, kad iestājas tumšais laiks. Mana darba specifika iemācījusi – fantāzija jālaiž tālu, jo dzīves realitāte tāpat visu noliek ar kājām uz zemes. Lai izdomātu ko oriģinālu, vienu vakaru apsēdies (viena vai ar domubiedru) un ļaujies idejām.
Ja gribas sirsnīgu ballīti, rūpīgi pārdomā, ar ko tajā vēlies būt kopā.
lai būtu puslīdz līdzīgi savās prasībās pret dzīvi. Ir tāds vienkāršs likums:
. Ja gribas saglabāt vienotu kompāniju, vairāk par 15 (maksimums 18) viesiem nevajadzētu aicināt. Ja vēlies rīkot lielāku pasākumu – savākt ap 40-50 viesu, darbosies citi kritēriji. Tad nesanāks sirsnīgās ēverģēlības, un jārīko cita tipa ballīte ar karnevāla elementiem, kādu tematisku ievirzi. Ja nav īpašas vēlmes viesus (radus, draugus, kolēģus) sadraudzināt, tad veido čilautiņus, kur katram ir labi savā sen zināmo cilvēku lokā. Grūtāk tādās ballītēs, kurās nekas nav plānots: kolēģi aiziet vienā barā, draugi – otrā, radi – trešajā.
3. solis: Ieklausies gaidās
Plānojot ballīti, tev jābūt mazdrusciņ psiholoģei un jāsaprot, kādi ir cilvēki apkārt. Tu nevari uzspiest savas iedomātās vīzijas vai receptes cilvēkiem, kas to nepieņems. Vieniem pietiek ar rasolu un viss. Ja tavā viesu barā ir viens vai divi svešie, par kuru vēlmēm tev nav nojausmas, nesatraucies - viņi iefiltrējas. Ja vairāk, tad jau kļūst grūtāk prognozēt, ko vajadzētu rīkot. Es pati, plānojot Jaungada balli, cenšos sajust attiecīgā gada noskaņu. Tā mainās atkarībā no tā, kā valstij klājies. Kad viss gāja uz „Uh!“, gribējās skaļāk sagaidīt Jauno gadu. Tagad tiek svinēts caur citām vērtībām.
Jauno gadu var svinēt jel kā! Galvenais, lai
. Ja vispār var runāt par ballīšu modi, tad tematiskās ballītes – tas jau ir mazliet noiets posms. Taču tas ir vieglākais, ātrākais veids. Tas var būt cirks, karnevāls vai parodija par Jauno vilni. Taču tikpat labi var Jauno gadu svinēt pēc senlatviešu paražām.
Atšķirībā no tematiskajiem vakariem, kas ir karnevāliski un balagāniski, atmosfēru
5. solis: Deleģē pienākumus
Nekādā gadījumā nevajag visu uzņemties tikai uz sevi! Pirmkārt, tā atvieglosi savu darbu, otrkārt, darbojas vienkāršs princips – ja cilvēks iesaistījies, viņš mazāk uzdrīkstas kritizēt. Te gan stāsts par latviešiem. Esam kūtrāki un labprāt pastāvam maliņā, bet, kad mūs pastumj, viss notiek. Vajag vienu kurbulētāju. Ja tavi draugi ir baigi aktīvie, tad obligāti vajag iesaistīt, jo citādi viņi jutīsies atstumti.
Nav tā, ka viss prasa lielu naudu. Drīzāk idejas un laiku, ko velti plānošanai. Viens veids, kā izvairīties no lieliem tēriņiem:
Ja ir septiņi pāri, septiņi ēdieni jau nodrošināti (ļoti vēlams gan puslīdz saskaņot, lai visi neatnes tikai saldo vai otro ēdienu). Tad tas pārvēršas degustāciju galdā un ļoti interesantā pasākumā. Vēl viens variants –
. Taisīt, piemēram, Vecgada zupu, kur katrs atnesis kādu sastāvdaļu. Vēl var taisīt plovu, malt makaronus, cept lielās picas – viskautko, kur var kolektīvi darboties. Ja tomēr gribas sarūpēt (pasūtīt) ēdienu pašai, ir vērts konsultēties ar pieredzējušiem cilvēkiem (banketu rīkotājiem, bārmeņiem), kas zina, cik vidēji cilvēks apēd un izdzer. Tiesa, tas lielā mērā atkarīgs no mēness fāzēm. Piemēram,
, savukārt
Šogad Jaunais gads iekrīt dilstošā mēnesī, kad ēst tik ļoti negribas, turklāt apēstais īpaši labumā neiet.
7. solis: Izsūti vēstnešus
Kad zini, kādā stilā rīkosi svētkus, noskaņo atbilstoši arī savus viesus ar ielūgumu vai kādu intriģējošu sveicienu. Ja plāno tēmu „kino”, vari aizsūtīt ielūgumu popkorna turzas (piepildītas) formā. Ja plānots mākslas plenērs, tad krītiņus un krāsas. Kaut kad decembra vidū vari nosūtīt, piemēram, retrofilmu vai dziesmu izlasi (tai nebūt nav jābūt Ziemassvētku vai Jaungada mūzikai). Vai kādu gardumu. Cilvēks, kas to saņems, sapratīs, par ko būs stāsts, un sajutīs, ka par viņu domā. Mazas dāvaniņas – pārsteigumi – saņēmēju dara priecīgu. Bet, kad cilvēks ir priecīgs, viņš ir laimīgs!
Jaungada nakts brīnumi
Ikdienišķo pārvērst neikdienišķā – tā ir visvienkāršākā svētku scenārija veiksmes recepte. Gundega Skudriņa dalās ar dažām pārbaudītām Jaungada atrakcijām.
Ēdienu teātris
Atmosfēras ballīte. Stāsts ir par ēdienu, bet ne tā – nokrauts galds un visi tikai ēd, paši nezina, ko. Gan pats ēdiens, gan pasniegšanas veids ir īpaši pārdomāti. Kā performance – katrā mājokļa telpā sagatavots savs pārsteigums. Piemēram, vienā istabā skan barga mūzika un dod kaut ko nogaršot ar aizsietām acīm. Tad saldais ēdiens – klāts gultā. Un tā viesi rotē pa telpām. Mainās vide, cilvēkiem ir pārsteigums, un tas ir vieglākais veids, kā sasniegt svētku kulmināciju.
Šis scenārijs būs piemērots cilvēkiem, kas savā starpā ir mazāk pazīstami un ne tik viegli atraisās. No mākslas skolām (kas, starp citu, ir ļoti atsaucīgas) var aizlienēt molbertus. Vai arī pietiek ar lielām baltām papīra lapām un krāsām. Var katram uzticēt mājas uzdevumu – sagatavot atbilstošu tērpu: 15., 16. gadsimta mākslinieks un tā tālāk. Klāt var piedomāt atbilstošu ēdienkarti, pieskaņot vīnu.
Fotosalons „Četri gadalaiki“
Lai cik tas būtu apvazāts, cilvēkiem joprojām ļoti patīk fotografēties. Ne velti janvāra sākumā fotodarbnīcās ir rindas. Bet tā vietā, lai būtu ierastās bildes – kājas gaisā, mati plīvo, visi smaida pie eglītes, fotografēšanos var organizēt pārdomāti. Katrā telpā var iekārtot savu studiju – pēc gadalaikiem. Piemēram, pavasarim sameklē – grābekļus, lāpstas, varbūt pat zālīti var izaudzēt (elementāri izdarāms: uz galdautiņa saber sēkliņas, laisti un pēc nedēļas izaug zāliens). Vasarai - augļi, ogas, puķes, uzliek šezlonga krēslu, lietussargu. Kur vēl lielāka atrakcija, ka visi met nost balles tērpus un 31. decembrī fotografējas peldkostīmos. Rudenī atkal konservē, bet ziemas attēlošanai var ienest vannasistabā sniegu.
Gandrīz katrā ģimenē vismaz kāds kaut ko taisa – margo brošas, vasarā vāc tējas. Kāpēc gan neuzrīkot Jaungada gadatirgu vai pat riktīgu andeli, uz kuru var sanest ne tikai jaunas mantas. Iekārto vidi kā tirgus placi ar gariem galdiem un svariem. Lai ir dažādība, sarunā, ko kurš pārdos: viens – ēdienu, cits – rotaslietas un tā tālāk. Tirgošanās notiek par īstu naudu, kuru pēc tam var veltīt kādam pozitīvam mērķim.
Apdāvināšana
31. decembrī mēs gādājam svētkus sev, bet pie viena neaizmirstam arī par citiem, kam ne tik saldi klājas. Esam gājuši uz veco ļaužu pansionātu, uz bērnu slimnīcu paciņas dalīt, uz pusaudžu koloniju Cēsīs. Tu pats sasmelies pozitīvās emocijas, jo šīs viesošanās vienmēr izvēršas ļoti emocionālas, pēc tam ir tāds gandarījums un ir ko padomāt.
Tas ir mājasdarbs – viesiem jāsagatavo prezentācija par tēmu „Mans aizejošais gads” jebkādā formā – video, diapozitīvu, filmu, fotogrāfiju vai pat pasaku. Tiesa, ja formāts viens, mājas saimniekam vieglāk sagatavot aparatūru. Nav tādu cilvēku, kam nebūtu bijis interesants gads. Tā nekad nav bijis, kopš es aicinu savu kolektīvu sagatavot šo prezentāciju (vismaz jau 12 gadus). Cilvēkiem ļoti patīk šī atrakcija, jo tā nu ir reize, kad tevi noteikti uzklausa.
Laimes spēle
Draugi, kad ierodas, jau uzreiz meklē ko pie viesību galda – vai nu zem šķīvja, vai salvetēm. Vietas viņi izvēlas paši, tātad viņi izvēlas savu likteni. Vienam trāpās, piemēram, diegs (tāls ceļš gaidāms), otram – mini lellītes (ģimenes papildinājums). Forma katru gadu mainās. Tas var būt arī kāds citāts vai gudrība. Ar draudzenēm pagājušonedēļ runājāmies – atkal jau piepildījies tas, kas bija uz tā galda. Vēl esmu arī pie šampanieša glāzēm sējusi vēlējumus. Un te jau atkal liktenis katram ļauj izvilkt savu īsto glāzi.
Tai Jaungada naktī jābūt! Var zīlēt kafijas biezumos vai tradicionāli liet laimi. Galvenais ir to darīt kolektīvi. Mums kompānijā, piemēram, ir fantastisks puisis, kurš ļoti interesanti un ar humoru tulko izlietās laimītes.
Grāb, ko redzi!
Kad tuvojas pusnakts (atlikušas piecas, desmit minūtes), pekšņi vajag nobļauties, ka no visa, ko redz, katrs lai atnes to, ko viņš visvairāk kāro nākamajā gadā. Galvenais – nedot pārāk daudz laika, lai būtu azarts. Ātrumā drīkst paķert tikai vienu lietu. Tā ir veiksme un liktenis, kas tev gadīsies tajā ceļā. Nu un tad tiek sanestas: piparkūku mājiņas (kādam vajag māju), bārbijlelles (kādam gribas bērnu), mašīnas, žurnāli (kas gribēja studēt), pat liels gaļas gabals – lai mūžam pārticība mājās. Stāsts par to – ja tu pirms tiem divpadsmitiem īpaši par kaut ko piedomā, tu to pievelc.
Dzīvoklī ir grūtāk, bet pagalmā vai pie mājas var likt visiem ko meklēt, piemēram, mazas dāvaniņas. Var uztaisīt interesantas kartes – atrodi punktu A un tur uzdevums – dodies pie kaimiņa un norunā dzejoli vai noej stāvu zemāk un kādu pacienā. Kaut kas interesants jāliek darīt, jo tā ir pirmreizības sajūta, kas sniedz emocijas. Taču šādas atrakcijas labāk iekļaut pirms pusnakts, var pat jau pa dienu, jo pēc pusnakts cilvēki atslābst, un tad vajag kaut ko relaksētāku.
Kolāža
Tādas baigās spēles vismaz manai vecuma grupai (sākot no 30) jau vairs īsti neiet pie sirds. Tad nu sēdošākai publikai var likt veidot kolāžas (piemēram, par to, kāds bijis aizejošais gads). Izdali avīzes, žurnālus, šķēres un līmi. Tādi hiti sanāk! Kur nu kuru fantāzija aiznes.
Kad izlej laimes, var taisīt kolektīvo kūku. Kāds izcep vai iepriekš ir jau pasūtīta pamatne – pilnīgi balta, bet namamāte sagatavo ļoti daudz sastāvdaļu – auglīšus, bārstāmos dekorus, skaitļus… Pēc kārtas katru izsauc, viņš saka tostu un izdekorē kūku. Tad nāk nākamais. Un kūka ir pašu radīta!
Kasjauns.lv / Foto: Gundegas Skudriņas personiskā arhīva, Bulls Press
